Pirmsskolas izglītības panākumi un iespējas

Jaunajā izglītības datu gadagrāmatā “Īsumā par izglītību” viena no sadaļām veltīta pirmsskolas izglītības datiem. Turpat ietverts atgādinājums kāpēc ir svarīgi sekot tiem līdzi: bērnu agrīnai izglītībai un aprūpei ir galvenā loma viņu kognitīvajā un emocionālajā attīstībā, prasmē mācīties un labbūtībā.  

Bērniem, kuri jau no mazotnes piedalās augstas kvalitātes organizētās mācībās, ir lielāka iespēja, gadiem ejot, iegūt labākus izglītības rezultātus. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, jo viņiem bieži ir mazāk iespēju attīstīt spējas savās mājas vidēs. 

Lielākajai daļai bērnu mācīšanās iespējas nodrošina pirmsskolas izglītības iestādes jeb bērnudārzi. Salīdzinot bērnu dalību pirmsskolas izglītības programmās, Latvijas rādītāji ir augstāki, nekā OECD valstīs vidēji un augstāki nekā tajās OECD dalībvalstīs, kuras ir arī Eiropas Savienības (ES)  dalībvalstis. Latvijas bērnu dalība pirmsskolas izglītībā ir augstāka, nekā Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji. 2021. gadā ES dalībvalstis vienojās par sasniedzamajiem mērķiem izglītībā līdz 2030. gadam. Starp tiem ir arī mērķis pirmsskolas izglītībā: 

"Līdz 2030. gadam vismaz 96% bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātās pamatizglītības sākuma vecumam ir jāpiedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē."

Sešas no ES dalībvalstīm – Īrija, Francija, Beļģija, Dānija, Spānija un Zviedrija, - ir jau sasniegušas šo mērķi. Latvija ir nākamā valsts (ar rādītāju 94,5% 2021. gadā), kas šo 2030. gada mērķi sasniegs tuvākajā laikā. 

Avots: Eurostat, 2021. gads

Emocionāli labvēlīgai, spējas un interesi par pasauli attīstošai videi bērna dzīvē ir liela nozīme, gan ģimenē, gan pirmsskolas izglītības iestādē. Maijā visus nepatīkami pārsteidza ziņa par sākumskolas skolēnu lasītprasmes rezultātu krišanos Starptautiskajā lasītprasmes pētījumā PIRLS, par ko jau rakstīts mūsu emuārā. Lai gan Latvijas skolēnu lasītprasmes rezultāti joprojām ir augstāki nekā ES dalībvalstīs vidēji, tomēr 30 punktu kritums, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nozīmīgs. Gan komentējot PIRLS jaunos, 2021. gada pētījuma cikla, gan iepriekšējā, 2016. gada pētījuma cikla, rezultātus, lasītprasmes pētnieki uzsver, cik ļoti liela ietekme uz bērnu augstiem turpmākiem mācību sasniegumiem ir attīstošai videi, kurā ar trīsgadnieku vai četrgadnieku sarunājas un kopīgi lasa grāmatas. Taču, PIRLS 2016 dati rādīja, ka Latvijā tādu sākumskolas skolēnu īpatsvars, kuru lasīšanas aktivitātēs vecāki iesaistījušies no bērna 3 vai 4 gadu vecuma, ir tikai 55%. Aplūkojot sākumskolas skolēnu sasniegumu izmaiņas lasītprasmē Latvijā no 2006. gada līdz 2016. gadam, pētnieki secinājuši, ka tieši vecāku lasītprasmes veicināšanas aktivitāšu pieaugumam ir bijusi vislielākā nozīme skolēnu lasītprasmes izaugsmē. Ja ģimene nepilda šo svarīgo funkciju vai arī pilda to nepietiekami, tad lasīšanas aktivitātes ir jānodrošina pirmsskolas izglītības iestādē. 

 

Tāpat kā Starptautiskais skolēnu lasītprasmes pētījums PIRLS, arī Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA uzsver pirmsskolas mācīšanās ietekmi uz 15 gadus jaunu skolēnu mācīšanās sasniegumiem. Vidēji OECD valstīs lasīšanas rezultāts tiem skolēniem, kuri bija apmeklējuši pirmsskolas izglītību vienu gadu (471 punkts), divus gadus (491 punkts) vai trīs gadus vai ilgāk (493 punkti), bija augstāks nekā skolēnu, kuri vispār nebija apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādi, vai bija to apmeklējuši mazāk nekā vienu gadu (444 punkti).  

 

Latvijas un vēl dažu valstu gadījumā pētījuma 2015. gada dati rādīja, ka pirmsskolas iestādes apmeklējumam nav pozitīvas saistības ar augstākiem 15-gadnieku sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs (sk. OECD darba dokumentu). Te vietā PIRLS konstatējums, ka vecāku aktivitātēm bērnu pirmsskolas vecumā ir bijusi vislielākā ietekme uz bērnu lasītprasmes sasniegumiem vēlāk sakumskolā. Tieši šajā kontekstā un minētajā darba dokumentā OECD pētnieki vaicāja: kādi raksturlielumi ietekmē vai nosaka nodrošinājuma kvalitāti pirmsskolas izglītības iestādēs? 

 

Latvijā no 2019./2020.mācību gada pirmsskolas izglītībā sākts ieviest jaunu mācību saturu. 2018. gadā apstiprinātās Pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosauc sasniedzamos rezultātus pirmsskolas izglītībā, to skaitā ir gan lasīšanas, gan matemātikas un dabaszinātņu prasmes, kuras mācīties bērnam ir personiski nozīmīgi.  

 

Latvijai ir panākumi bērnu pirmsskolas izglītības kvantitatīvā nodrošināšanā (un tajā vēl ir izaugsmes iespējas), taču tālākie soļi nenovēršami ved pie pirmsskolas izglītības kvalitātes iespēju aktualizēšanas ģimenēs un bērnudārzos. 

 

Projekta komandas vārdā
Ar sveicieniem
Viktors 

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

Ko uzzināsim š.g. 5. decembrī, kad nāks klajā svaigākie PISA rezultāti?

Iepriekšējā nedēļa noslēdzās ar lielisku ziņu – mūsu starptautisko izglītības pētījumu projektam ir saņemts apstiprinājums no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Praksē tas nozīmē ne tikai to, ka sākot ar 2023. gada 27. oktobri mums ir savs projekta numurs # 4.2.2.5/1/23/I/001, kuru turpmāk būs vienmēr jāatceras lietot katru mīļu brīdi, bet arī to, ka tuvākā mēneša laikā mums noteikti izdosies noslēgt vienošanos par projekta īstenošanu.

Taču ieraksts vairāk vēl par vienu aktuālu tēmu – par Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for international student assessment – PISA) 2022. gada pētījuma cikla pirmo rezultātu pasākumu š.g. 5. decembrī, uz kuru soli pa solim uzsākam gatavošanos (šeit arī iespēja reģistrēties). Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pagājušās nedēļas izskaņā (arī 27. oktobrī) notikušais seminārs par PISA datu iespējām uzlabot izglītību (PISA in Practice: The Power of Data to Improve Education) iezīmēja tos labos informācijas apvāršņus, kurus mums piedāvās jaunākie PISA 2022 cikla dati.

2022. gadā 690 000 15 g.v. skolēni no 81 valsts piedalījās PISA pētījumā, kas ļaus novērtēt skolēnu matemātikas, lasīšanas un dabaszinātņu kompetences. PISA 2022. gada cikla pētījums bija ar uzsvaru uz matemātiku un vēl precīzāk – uz matemātikas spriešanas uzdevumiem. Tas nebūt nenozīmē ļoti padziļinātas matemātikas metodes, cik vairāk novērtējumu tam, vai skolēni prot loģiski, patstāvīgi un ar izdomu izmantot matemāriku ikdienas dzīves situācijās, kuras nav tik vienkārši automatizēt, algoritmizēt.

Seminārā OECD vēlreizīt atzīmē, ka skolēnu 15 g. vecums izvēlēts tāpēc, ka lielākajā daļā valstu šajā vecumā skolēniem vēl ir obligātā izglītība un labi jau vērtējama gatavība turpmākajām dzīves aktivitātēm.

Jau šobrīd OECD kopsavelk galvenos secinājumus, ciktāl to atļauj datu konfidencialitātes atrunas, piemēram, izceļot to, ko nozīmētu noturīgas izglītības sistēmas, domājot kontekstā ar, piemēram, Covid-19 pandēmijas ietekmi (lūdzu sk. attēlu zemāk). 

3.lpp. no OECD 2023. gada 26. oktobra publikācijas New PISA results: strenghtening education systems in the wake of the pandemic

Kopsavelkot, š.g. 5. decembrī PISA 2022 rezultāti citstarp ļaus atbildēt uz šādiem lieliem jautājumiem:

– kuras valstis, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, spēja palielināt skolēnu sasniegumus matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs?

– kurās valstīs skolēniem  no nelabvēlīgiem apstākļiem ir labākās iespējas būt sekmīgiem?

– kuras valstis spēja nodrošināt visus trīs noturīguma kritērijus: sasniegumus, taisnīgumu un labbūtību?

– kas šādās izglītības sistēmās, kuras veicina skolēnu sasniegumus, taisnīgu pieeju un labbūtību, ir kopīgs?

Tiekamies par šo un citiem jautājumiem arī Latvijā!

Ar sveicieniem,
Dace

 

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

 

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

 

Starptautisko izglītības pētījumu un starptautisko datu analīzes programmu
aktivitāšu kopsavilkums šogad no 19. maija līdz 23. oktobrim
projekta* septiņos pētījumos un trīs datu analīzes programmās

OECD Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS piedāvā regulāru kopsavilkuma publikāciju "Fokusā mācīšana" (Teaching in Focus). Aicinām iepazīties ar jaunāko rakstu par pieredzējušo skolotāju izkliedi (angliski un saīsinātā versijā arī latviski).

IEA Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS 2023 (4. klase) aktualitātes ir saistītas ar pētījuma enciklopēdijas atjaunošanas darbiem. Šeit informācijai iepriekšējā pētījuma cikla dokuments.

IEA Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 (4. klase) ciklā š.g. 20. oktobrī noslēgts nodomu protokols par pētījuma datu vākšanu un primāro analīzi ar Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūtu.

IEA Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 (8. klase) cikls noslēdzas iepriekšējā projektā š.g. 28. novembrī ar ziņojumu. Aicinām pieteikties uz pasākumu!

IEA Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījumā ICILS 2023 (8. klase) šobrīd norit citu valstu iepriekšējo pētījuma ciklu datu izpēte, kas var palīdzēt izvērtēt Latvijas rezultātus nākamgad.

OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2025 pētījuma ciklā š.g. 21. jūlijā noslēgts nodomu protokols par pētījuma datu vākšanu un primāro analīzi ar Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūtu.

OECD Starptautiskās pieaugušo prasmju novērtēšanas programmas pētījuma PIAAC 2022-2023 datu savākšanas posms š.g. 16. jūnijā noslēdzās, taču datu tīrīšanas posms turpinās, un jaunajā fondu projektā* slēdzam līgumu par datu primāro analīzi.

OECD Izglītības sistēmu indikatoru programma INES š.g. 12. septembrī publicēja "Īsumā par izglītību" (Education at a Glance), un sadarbībā ar OECD kolēģiem š.g. 26. septembrī noritēja Latvijas datu prezentācija ar profesionālās izglītības fokusu.

EK Pastāvīgā indikatoru un mērķrādītāju grupas SGIB ziņojuma "Izglītības un mācību pārskats" (Education and Training Monitoring) veidotāji aicina izmantot pieejamos monitoringa rīkus, piemēram, siltuma karti, kur Latvija ir virs ES vidējiem rādītājiem.

OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centrs CERI ir tempa un vīzijas turētājs izglītības nozarē, citstarp aktualizējot bērnu labbūtības vērtēšanas konceptuālo ietvaru, inovāciju mērīšanas iespējas, kā arī mākslīgā intelekta iespējas darbam klasē.

* Tā kā šobrīd vēl nākamā fondu perioda projekts ir juridiskā veidošanas procesā, taču pētījumos un datu analīzes programmās viss turpinās nepārtraukti, labprāt sniedzam mūsuprāt svarīgāko informāciju!

Kopsavilkums pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Aotearoa

 Oktobrī (tāpat arī martā) notiek Izglītības sistēmu indikatoru programmas (INES) regulārās sanāksmes. Tā ir iespēja tikties ar kolēģiem no citām valstīm un risināt sarunas par izglītības rādītājiem. Tāpat kā ar kolēģiem Rīgā, arī te sarunas var būt dažādas, tāpat kā dažādi ir cilvēki. Tomēr, sarunas vienmēr notiek vairākos līmeņos, gan informācijas apmaiņas līmenī, gan izpratnes ieguves, gan savstarpējās emocionālās un vērtību bagātināšanās līmenī.  

Te pieskaršos īsai sarunai ar kolēģi no Jaunzēlandes, ar kuru iepriekš nebija iznācis runāt. Kas gan var būt kopīgs vai vienojošs Latvijas un Jaunzēlandes izglītības rādītājiem? Tomēr tieši viena neglaimojoša kopība rosināja pavaicāt, kā viņi savā valstī skaidro skolēnu augsto īpatsvaru, kas izjutuši dažāda veida pāridarījumus skolā.  

Atkāpei un atgādnei: Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada rezultāti rādīja, ka starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvijai (35,5%) un Jaunzēlandei (31,6%) ir augstākais 15-gadīgo skolēnu īpatsvars, kuri izjutuši pāridarījumus (exposure to bullying at school) vismaz dažas reizes mēnesī.  

Jautāts, kādi varētu būt iemesli biežajiem pāridarījumiem Jaunzēlandes skolās, kolēģis sacīja, ka vienas atbildes nav. Viens no iemesliem varētu būt, ka bērni nāk no dažādām ģimenēm, no turīgām un mazāk turīgām, un tas veido atšķirības starp bērniem, savstarpēju neizpratni, veicina nelabvēlīgu klimatu skolā, apsaukāšanos, ņirgāšanos un pāridarījumus. Un kā jūs Latvijā to skaidrojat? - viņš vaicāja. Sacīju, ka arī mums nav viena skaidrojuma. Sabiedrība kopumā ir diezgan agresīva, un tas atspoguļojas skolā. Noslēdzot īso sarunu, kolēģis minēja, ka Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas jaunajiem rezultātiem, kas būs pieejami sākot ar 5. decembri, vajadzētu būt labākiem, jo skolas šo problēmu uztver ļoti nopietni un risina.  

Pameklējot avotus internetā, redzams, ka Jaunzēlandes skolas izmanto dažādas programmas un metodes, lai mazinātu pāridarījumus skolās, piemēram, programmu KiVa, kas pazīstama arī Latvijas skolām.  Pētnieki allaž ir uzsvēruši, ka atšķirības starp valstīm nav tik lielas, kā atšķirības starp vienas valsts skolām. Te ilustrācijai Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētnieku teiktas par pāridarījumiem Latvijas skolās 2018. gada pētījuma datos: no 308 aptaujātajām skolām 15 skolas bija tādas, kurās neviens skolēns nebija izjutis pāridarījumus, taču piecas skolas bija tādas, kurās pilnīgi visi skolēni bija atbildējuši, ka pieredzējuši dažādus pāridarījumus vismaz pāris reizes mēnesī. Attiecīgi arī skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs šajās piecās skolās bija zemāki, nekā skolās, kurās skolēni nebija izjutuši pāridarījumus.

Avots: LU IPI, 2020. gads

Līdztekus Latvijas un Jaunzēlandes skolu problēmu un risinājumu līdzībām, ir viena īpaša Jaunzēlandes sabiedrības un izglītības sistēmas iezīme. Gan sabiedrībā kopumā, gan izglītībā arvien vairāk un vairāk tiek ieviesti jēdzieni un izpratne, kas nāk no salu pamatiedzīvotāju maoru (māori) tradīcijas un valodas. Piemēram, plašumā vēršas valsts nosaukuma papildinājums ar vārdu Aotearoa, kas tulkojumā nozīmē “garā baltā mākoņa zeme”.  

Izglītībā ieviests koncepts ako, kas nozīmē gan mācīšanos, gan mācīšanu. Tas paredz iespēju katru, kas māca, uzlūkot arī kā skolēnu, un katru, kas mācās, arī kā skolotāju. Tradicionālajā skatījumā zināšanas ir dārgums, kas pieder kopienai, ne tik vien vienam indivīdam. Tradicionālo jēdzienu ieviešana izglītībā un mācību procesā ir izpratni un redzesloku paplašinoša. Tā ļauj ieraudzīt parādības to savstarpējās saistības un ilgtspējības kontekstā. Tā ir arī sava veida iesakņošanās garā baltā mākoņa zemē.  

Neapšaubāmi arī mums ir pieejams avots ar iesakņojošiem un vienlaikus iespējojošiem jēdzieniem. No šī avota nāk, piemēram, jēdziens tikums, kas nozīmē sevis pārvarēšanu un tikšanu tālāk.  

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Daži avoti par Jaunzēlandes izglītības sistēmā izmantotiem jēdzieniem:
Izglītības terminu glosārijs
Vērtēšana pirmsskolas izglītībā un māori vērtības
Problemātiski jautājumi par maoru jēdzienu izmantošanu dabaszinātņu mācību saturā
Izaicinājumi un problēmas Jaunzēlandes izglītības sistēmā
Izglītības ministrijas vietne

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta. Paldies!

 

Mākslīgais intelekts u.c. lieliski gludekļi klasē

Skolotāju dienai par godu 5. oktobrī noritēja kārtējais, izcilais tiešsaistes seminārs par Ģeneratīvo (radīšanas) mākslīgo intelektu mācību klasē (Generative AI in the classroom), kuru organizēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Izglītības un prasmju direktorāta kolēģi sadarbībā ar Financial Times un pieredzējušiem kolēģiem no Ukrainas, ASV, Kanādas. Pirmais jaunums bija, ka skolām ir nodrošināta brīvpieeja Financial Times for Schools. Vai tas lūdzu nav lieliski? Šo tik ļoti gribētos, lai katra Latvijas skola paņem un lieto!

Pirms šeit mēģinu citēt Andreas Schleicher teikto par mākslīgo intelektu (MI), vēl viena atkāpe. OECD viens no plaši lietotiem pakalpojumiem, ir Starptautiskais skolēnu novērtēšanas programmas pētījums (Programme for International Student Assessment) (PISA). OECD arī pamēģināja, kā MI tiek galā ar PISA uzdevumiem. Iegūtie rezultāti parāda, ka MI pārspēj 14 gadīgos skolēnus tekstpratībā un dabaszinātņu jomā (lūdzu sk. attēlu zemāk), taču matemātikā MI bija 35% līmenis pretstatā bērnu vidējam 51% līmenim. Šie rezultāti bija 2022. gada novembrī, taču jau 2023. gada martā MI matemātikā parādīja 40% sniegumu. Tātad – tas "mācās" ātri arī matemātiku. Galvenais secinājums ir, ka izglītības sistēmai ir jāstiprina visas prasmes, kas palīdz cilvēkiem saglabāt konkurētspēju arvien pieaugoši digitalizētā vidē, taču arī vienlaikus jāpārceļ prasmju attīstības fokuss tā, lai cilvēks spētu strādāt kopā ar jaudīgo viduvējību – MI.

Avots: OECD 2023. gada 15. jūlija publikācija par mākslīgajam intelektam doto uzdevumu izpildīt PISA testu.

Atgriežoties pie tiešsaistes semināra, tajā bija ievadvārdi, ko teica Andreas Schleicher: "Izglītība nav transakciju uzņēmējdarbība, bet sociāla un emocionāla pieredze. Skolēni vienmēr mācīsies labāko no skolotājiem, ko viņi mīl, un neviens MI to nemainīs." Viņa prezentācijā bija daudz labu un vērtīgu atziņu, citstarp minot, ka viena no vēsturiskām kļūdām izglītībā bija nošķirt mācīšanos un novērtējumu. Ar to domājot, gala eksāmenu mākslīgo dabu, kas padara arī kopējo izglītības procesu gana mākslīgu un neveiklu. Andreas Schleicher labi atzīmē (lūdzu sk. attēlu zemāk), ka MI var ļoti labi papildināt mācību stundu gan palīdzot labāk izprast dažādos skolēnu kognitīvos līmeņus, gan padarīt pašu klases darbu vairāk interaktīvu u.c.

Avots: OECD 2023. gada 5. oktobra prezentācija MI klasē: no sajūsmas līdz realitātei.

Vēl viens slaids, kuru vēlējos šeit izcelt, ir par to, kas rada skolotājiem lielāko stresu ikdienas darbā (lūdzu sk. attēlu zemāk). OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma (Teaching and Learning International Survey) TALIS dati rāda, ka skolotājam daudz lielāks stress ir no administratīvā darba, nevis no darba klasē. Pat neatkarīgi no stundu apjoma klasē, stresa līmenis neaug tik strauji, kā tas kāpj administratīvā darba gadījumā (zaļā, stāvā līnija attēlā). Un tas varētu būt tas, ko varam kopā mazināt mūsu skolotājiem.

 

Avots: OECD 2023. gada 5. oktobra prezentācija MI klasē: no sajūsmas līdz realitātei.

Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs arī labi atzīmē, ka, ja mēs nesaprotam algoritmu, mēs esam tā vergi. Kad vēsturē cilvēce izgudroja mašīnas, tā ātri vien izgudroja arī drošības jostas, lai braukšana būtu droša. Līdzīgi  Andreas Schleicher atzīmē, ka šāda pat palīdzība nepieciešama skolotājiem darbā ar MI.

Prezentācijas noslēgumā viņš teic, ka tehnoloģijas kā tādas nav panākumu atslēga, OECD PISA rezultāti (digital reality slaids) pat pierāda negatīvu to ietekmi uz lasīšanas prasmi. Pat vislabākajai tehnoloģijai nevajadzētu skolēniem traucēt apgūt zināšanas. Tāpat arī MI nedrīkst būt nākamais birokrātijas līmenis skolotājiem. Gudra mācīšanās nozīmētu kustību prom no mācīšanās tehnoloģijām uz mācīšanos kā aktivitāti tagadnē. Protams, nezaudējot digitālās ierīces, taču paredzot tām daudz mazāku dominanci jeb redzamību klases darbā. Tās nedrīkst novērst skolēnu uzmanību no mācīšanās, no sociālās mijiedarbības ar klases biedriem un skolotāju. MI var palīdzēt atrast un izveidot kārtējo burbuli, kurā indivīds var justies ērti, taču cilvēka būtība ir spēt priecāties un dzīvot šajā planētā starp ļoti dažādiem cilvēkiem, kas domā pavisam atšķirīgi no tā, kas patīk indivīdam pašam un ko radījis viņam/viņai MI burbulis.

Pēc semināra palika tā labā pēcgarša, ka  MI, līdzīgi kā Financial Times for schools, un vēl un vēl daudzās labās blakus lietas, vienmēr būs tikai blakus lietas skolotājam. Svarīgi ir, ka to saprotam, un blakus lietas jaudīgi un prasmīgi mākam lietāt, taču nepiešķiram dominējošu nozīmi dzīvā mācību stundā.

Ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu obligāta.

Tehniskie prieki, lasot jauno izglītības datu gadagrāmatu

Šeit pavisam neliels [tiešām mikroskopisks] atgādinājums par tām mūsdienu ērtībām, ko piedāvā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ar jaunāko izglītības datu gadagrāmatu “Īsumā par izglītību 2023. gadā”. 

Un tās ir vismas trīs lietas – labas lietas un ceturtā no sirds.

1. Katra nodaļa ir līdzvērtīgā struktūrā, kas ļoti, ļoti atvieglo lasīšanu un uztveri: tiek sākts ar izpēti, tad definīcijām un metodoloģiju, neaizmirst par informācijas avotiem un ikreiz tēmai pakārtotās datu tabulas. Cik tas ir labi! Zemāk tik ieskatam piemērs par investīciju apjomu izglītībā.

2. Datu tabulas ir pieejamas ērtos MS Excel failos, kur ir ne tikai ērtas [un daudz] datu tabulas, bet arī grafiki. Šeit piemērs ar vienmēr aktuālo tēmu par skolotāju darba samaksu.

3. Kā būtiska pievienotā vērtība ikreiz ir pielikumi, kas palīdz uztvert un salīdzināt izglītības sistēmas, ļaujot labāk izprast vispārīgos salīdzinošos rādītājus par skolēniem, un arī valstu ekonomikas, kas nenoliedzami ir pamats daudziem finanšu attīstības rādītājiem arī izglītībā.

4. Par ko man ir lielākais prieks, jo šobrīd ar kolēģiem cenšamies arī paši aptvert Power BI iespējas starptautisko izglītības pētījumu rezultātu vizualizācijā – ir lieliskie, interaktīvie gadagrāmatas attēli. Tā ir liela ērtība un vērtība, kuru Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas kolēģi mums jau nodrošina vairākus gadus – un mēs aicinām katru lasītāju šo vienkāršo, ērto vizualizāciju izmantot. Neliels piemērs par skolēnu mācību laiku skolā (šeit nav iekļauts fakulatīvos un interešu izglītībā pavadītais laiks).

Ar šo visu kopā tik vēlējāmies aicināt kopā ar mums baudīt datus un izmantot tos lēmumiem un spriedumiem par Latvijas izglītības sistēmu. Tehniski ierasts prieks, par kura saturu turpināsim atgādināt 😊

Ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu obligāta.