Pieredzējušo skolotāju izkliedei starp skolām jābūt vienlīdzīgai

Pēc ļoti labas sarunas šīs nedēļas ceturtdienā, 14.09.2023., ar profesoru Andreju Geski no Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta par tēmu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Mācību vides pētījums TALIS, un pēc viņa rekomendācijas pamanījām arī tādu labu gana regulāru OECD publikāciju kā "Fokusā mācīšana" (Teaching in Focus). Publikācijas pieejamas šeit: https://www.oecd.org/education/talis/teachinginfocus.htm

No šo populārzinātnisko 😊 rakstiņu sērijas aizķēra svaigākais ieraksts – par to, kur atrast pieredzējušos skolotājus. Un vēl pat vairāk – mikroekonomikā, kad šķetinām tēmu par ienākumu un par kopējo nevienlīdzību, ikreiz viens no svarīgiem rādītājiem ir Džini koeficients un arī Lorenca līkne. Līdzīgi, kā salīdzinoši nesen, priecājāmies, ka “siltuma kartes’ varam izmantot (protams! Kāpēc gan ne?) arī izglītības sistēmas novērtējumos, tad šeit bija kārtējais dienas prieks, ka “mana” Lorenca līkne arī noder izglītībā (protams! Kāpēc gan ne?).

Šeit “lielāks maiss” zem vienlīdzības līknes šoreiz nav sabiedrības ienākumi, bet gan, kā skolās ir pieejami un izkliedēti pieredzējušie skolotāji (skolotāja darbā ilgāk par 10 gadiem). To, ko atkal varu atzīmēt – igauņi ir malači arī šeit, jo viņu “nevienlīdzības maiss” ir mazākais, savukārt, latvieši un lietuvieši iekrīt ar savu pieredzējušo skolotāju izkliedi turpat kur pārējie. Jeb – sakot precīzāk – pa vidu jeb pat nedaudz tuvāk tām valstīm, kur pieredzējušie skolotāji izkliedējas ļoti nevienlīdzīgi. Tas noteikti neveicina vienlīdzīgas iespējas izglītībā. Ideālā gadījumā visās skolās būtu vienāda jeb ideālā vienlīdzība pieredzējušo skolotāju proporcija.

OECD savā publikācijā iet vēl pavisam pāris soļus tālāk, proti – paskatās uz to, cik liela ir pieredzējušo skolotāju proporcija tieši augstākajā decilē (10% to skolu, kur ir visvairāk pieredzējušo skolotāju). Ja būtu izcila vienlīdzība – arī šajās skolās vajadzētu būt vien 10% no visiem skolotājiem, taču tā nav. Diemžēl šādas skolas mēdz “pievilkt” dažādu iemeslu dēļ vairāk šādu izcilību, un tas pavisam neveicina izglītības vienlīdzību. Šādus pētījumus un akcentus OECD īsteno arī ar to mērķi, lai rīcībpolitikā var aizdomāties par to, kā vismaz mākslīgi neveicināt šādu papildu nevienlīdzību un kā tomēr nodrošināt vienmērīgu pieredzes izkliedi.

Šo nelielo sešlapīti OECD kolēģi noslēdz ar vēl vienu attēlu, kurā akcentē būtisku aspektu – sociāli ekonomisko nevienlīdzību. Mēģinot parādīt to, vai pieredzējušie skolotāji ir noturēti tādās skolās, kur ir vairāk šādu bērnu – šeit mērot – ja ir vairāk par 30% šādu bērnu un ja ir zem 10% šādu bērnu. Par Latviju šādu datu OECD nav (jānoskaidro būs kāpēc), bet gods kam gods – Lietuva un Portugāle ir tās, kur šādu skolotāju vājākas ekonomikas skolās ir vairāk. Pārējās valstis un arī Igaunija ir otrādi – šādās skolās (kur tieši nepieciešams būtu papildu resurss vai vismaz tāds pat) pieredzējušo skolotāju proporcija ir mazāka.

Ir ļoti vērts ieklausīties zinātniekos, kas pēta šos datus – tāpēc vēl un vēl domājam, kā precīzāk tēmēt un mēģināt nodrošināt visas šīs labās starptautisko izglītības pētījumu datu un atziņu kopas apriti.

Vēlot mierīgas brīvdienas,

Ar sveicieniem,
Dace

P.S. Darba nedēļa aizlidoja datu zīmē un arī pārdomu zīmē par simts gadus atpakaļ studēto (Ruso, Cicerons, Vēbers,... jeb par to, kas ir valsts darbs, sabiedriskais līgums), un arī tajā, ka šajā nedēļā atvadījos no savas vienīgās vismīļākās profesores. Restartējoties brīvdienās, atkal palīdz... pati profesija... Jeb... tā jau ļoti bieži top šie emuāra ieraksti – veidojot savas toņkārtas.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.