Katrs attēls ir tā vērts, lai uz to skatītos vismaz divreiz – gan pārmaiņu impulsā, gan absolūtās vērtībās

 

Kā jau šodien daudzkārtīgi ziņojām, tvītojām, skandinājām, un paši arī klausījāmies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prezentācijas, - ir, ir iznākusi lieliskā izglītības jomas datu gadagrāmata – “Īsumā par izglītību” (Education at a Glance). Nav vienkārši šajā pirmajā dienā teikt, kas būtu tas, ar ko gribētu nedaudz ilgāk aizķerties domās un arī plašākā aprakstā. Taču – ar kaut ko ir jāsāk 😊

 

Avots: OECD Education at a Glance, 2023.

Un šoreiz par vienu labu attēlu (sk. lūdzu augstāk), kurā komplektā redzam divus impulsus – [vidējā] klases lieluma izmaiņas un [vidējo] skolotāju algu izmaiņas periodā starp 2015. un 2021. gadu. Te ir svarīgi pakavēties pie šī attēla “pilnas ainas”, proti – ne tikai redzēt to, ka Latvijā sākumskolas skolotājiem spējām celt algu par 39% (Igaunijā, piemēram, par 31%) un to, ka mūsu klases lielums pieauga par 22% (Igaunijā saruka par 4%), bet arī nedaudz aizkavēties pie absolūtajiem skaitļiem aiz šiem impulsiem. Protams, pirms komentēju absolūtos skaitļus – atzīstos, jā – kā ekonomistei man svarīgs ir šis impulss, šo izmaiņu virziens jeb mūsu kvadrants, kurā Latvijas punkts atrodas. Tas ir lielisks kvadrants – jo tas liecina, ka spējām rīkoties mums vajadzīgā virzienā – neiesprūst ar algu pieaugumu un arī ar nelielām klasēm. Tik tāl varam teikt – lieliski! Pie tā arī gribētos palikt, taču vēlētos pieturēt mirkli pie absolūtajiem līmeņiem.

Ko tad saka absolūtie skaitļi, ja līdzinām sevi ar ziemeļu kaimiņu (tuvāk dati lejuplādējami šeit, lūdzam skatīt lapu “Table C7.4. (Web only)”)? Igauņu sākumskolas skolotājiem algas mainījušās par 22% no 24 137 USD līdz 31 620 USD (pēc pirktspējas paritātes principa), latviešu – par 39% no 19 724 USD līdz 27 387 USD. Pirms bargi vētīt mūsu puses algas vienīgi vēl lūgums atcerēties, ka latviešu skolotāju tā laika pilna slodze ir 30 stundas nedēļā*, bet igauņu – 35 stundas. Taču jebkurā gadījumā starpība mums, protams, ir, un zinām arī, ka tā nav tikai vienas nozares vien atšķirība ar ziemeļu kaimiņu.

Ja šķetinām tālāk arī klases lieluma izmaiņas, tad Igaunijā redzam samazinājumu par 4% starp 2015. un 2021. gadu jeb – kā rāda dati – to veido izmaiņas burtiski decimālzīmju līmenī, t.i. no 14,43 skolēniem klasē uz 13,9 skolēniem klasē. Savukārt latviešu gadījumā klases lielums pieauga par būtiskiem 22%, bet absolūtajos skaitļos redzam, ka tas ir mainījies no 9,8 (igauņiem bija 14,43 tajā laikā) uz 11,95 (igauņiem – 13,9) jeb.. klases lielumā arī mums vēl ir ceļš līdz igauņiem ejams un arī kopumā OECD vidējais rādītājs 2021. gadā ir 13,59 skolēni klasē. Lūdzu nesmaidiet par decimālskaitļiem! Skolēnus, protams, redzam kā spirgtas un veselas personības un attiecīgi veselus skaitļus, taču – kad mēram efektivitāti un pārmaiņas – redzam, ka arī OECD skatās uz decimālskaitļu līmeni.

Noslēgumā – vēl un vēl prieks par jauno gadagrāmatu un paldies visiem statistikas un pētniecības kolēģiem, kas šo prieku mums sniedz katru gadu arvien no jauna! Noteikti turpināsim teikt par datiem vēl un vēl.

Ar sveicieniem,
Dace

P.S. Un... jau šodien atkal mīļi atgādinām, ka šeit variet reģistrēties uz OECD Latvijas datu detalizētākas diskusijas pasākumu š.g. 26. septembrī! Gaidīsim visus interesentus!

* No šī gada 1. septembra šeit minētā slodze Latvijā ir 36 stundas nedēļā.

Pārpublicējot, atsauce uz avotu obligāta.