Kopš 1992. gada reizi gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD publicē izglītības datu gadagrāmatu Education at a Glance jeb “Īsumā par izglītību”. Dati par Latvijas izglītības sistēmu pirmo reizi iekļauti 2014. gada publikācijā, divus gadus pirms Latvija oficiāli kļuva par organizācijas dalībvalsti. Kopš 2014. gada Latvijas datu apjoms ziņojumā ir tikai audzis. Jaunākais ziņojums publicēts 2023. gada septembrī.
Ziņojumam ir četras daļas. Tas iesākas ar A daļu, kur apkopti rādītāji par izglītības sistēmu rezultātiem, iznākumiem un ietekmi. Iznākuma rādītāji parāda iedzīvotāju sadalījumu pēc formālās izglītības pakāpes, ko tie ieguvuši (zemāka par vidējo, vidējā vai augstākā izglītība). Rezultātu rādītāji parāda izglītības sistēmu tiešo ietekmi, piemēram, nodarbinātību un citus ieguvumus no izglītības. Ietekmes rādītāji rāda izglītības sistēmu netiešo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, vienlīdzību, pilsonisko līdzdalību u.tml.
Šajos gandrīz desmit gados pārsvarā visos A daļas rādītājos Latvija ir pasaules attīstītāko valstu vidējā līmenī vai virs tā.
Ziņojuma B daļa apkopo rādītājus par līdzdalību izglītībā un izglītības turpināšanu, pārejot no formālās izglītības vienas pakāpes nākamajā. Arī šajos rādītājos lielākoties nav iespējams novērot, ka Latvijas punkts ļoti atšķirtos no OECD valstu vai Eiropas Savienības valstu, kuras ir arī OECD dalībvalstis, vidējiem rādītājiem.
Ziņojuma C un D daļas salīdzina ieguldījumu rādītājus izglītības sistēmās, vai tie būtu finanšu ieguldījumi, vai politikas lēmumi, kas veido izglītības sistēmas, piemēram, skolēnu obligāto mācību stundu slodzi nosakošie lēmumi, vai lēmumi par klašu lielumu, vasaras brīvlaika ilgumu vai skolotāju darba samaksu. Šajās sadaļās ir atsevišķi rādītāji, kuri parāda Latviju kā skalas galā stāvošu, prom no vidus. Taču arī te notiek pārmaiņas, jo pārmaiņas pasaulē ir pastāvīgas.
Pētot gadagrāmatu datus, nākas domāt par lietām, kuras datos tiešā veidā nav notveramas. Pirmkārt, tas liek domāt par fantastisko potenciālu, mērķtiecību un gudrību, kas ir Latvijas bērnos, jauniešos un pieaugušajos. Izglītībai sabiedrībā ir augsts prestižs un mācīties ir stilīgi. Bieži vien ar mazāku vai varbūt sadrumstalotāku finansējumu, un cita veida mazākiem ieguldījumiem, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas izglītības sistēmai ir ļoti labi iznākumu, rezultātu, ietekmes un līdzdalības rādītāji.
Otrkārt, nākas domāt arī par Latvijas cilvēku sava veida turēšanos pie ierastā jeb pie tā, kā ir bijis vienmēr. (Iespējams, tas nedaudz saistāms ar tautas psiholoģiju, ne velti valodnieki teic, ka, lietuviešu valodā vairāk, taču arī latviešu valodā ir saglabājušās arhaiskas iezīmes, kas citās indoeiropiešu valodās vairs nav sastopamas).
Pārlapojot pēdējās gadagrāmatas, viens no spilgtiem turēšanās pie ierastā par spīti pārmaiņām piemērs ir gan caurmērā mazās klases, gan mazais skolēnu skaits uz vienu skolotāju Latvijā.
1. attēls. Vidējais skolēnu skaits klasē sākumskolā, 2019. g.
2. attēls. Skolēnu-skolotāja skaita attiecība sākumskolā un pamatizglītības otrajā posmā, 2019.g.
Azīmējot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gadā Centrālā statistikas pārvalde publicēja starptautiskos salīdzinošos datus par 1925. gadu. Pirms gandrīz simts gadiem skolēnu skaits uz vienu tautskolotāju Latvijā bija ievērojami lielāks, nekā pamatskolas skolēnu skaits uz vienu skolotāju mūsdienās, lai arī tendence šajā rādītājā atšķirties no citām valstīm Latvijai ir diezgan noturīga.
3. attēls. Skolēnu skaits uz vienu tautskolotāju, 1925. g. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes arhīvs.
Pārsteidzoši, ka jau pirms 100 gadiem Latvijas valsts nodrošināja datus starptautiskiem izglītības sistēmu salīdzinājumiem. Kolēģi, kuri apkopoja datus Latvijā, sadarbojās ar saviem kolēģiem citās valstīs, padarot Latvijas izglītības sistēmas datu punktu redzamu pasaules kartē. Šie mums nezināmie darbabiedri ir pelnījuši lielu pateicību. Tāpat kā pateicību pelnījuši visi mūsu kolēģi, kas Centrālajā statistikas pārvaldē un Izglītības un zinātnes ministrijā nodrošina datus izglītības datu gadagrāmatai Education at a Glance. Tas dos iespēju, piemēram, 2123. vai 2125. gadā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai paraudzīties uz šiem datu punktiem arī no tālākas perspektīvas.
Ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu obligāta.