Jaunajā izglītības datu gadagrāmatā “Īsumā par izglītību” viena no sadaļām veltīta pirmsskolas izglītības datiem. Turpat ietverts atgādinājums kāpēc ir svarīgi sekot tiem līdzi: bērnu agrīnai izglītībai un aprūpei ir galvenā loma viņu kognitīvajā un emocionālajā attīstībā, prasmē mācīties un labbūtībā.
Bērniem, kuri jau no mazotnes piedalās augstas kvalitātes organizētās mācībās, ir lielāka iespēja, gadiem ejot, iegūt labākus izglītības rezultātus. Tas jo īpaši attiecas uz bērniem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, jo viņiem bieži ir mazāk iespēju attīstīt spējas savās mājas vidēs.
Lielākajai daļai bērnu mācīšanās iespējas nodrošina pirmsskolas izglītības iestādes jeb bērnudārzi. Salīdzinot bērnu dalību pirmsskolas izglītības programmās, Latvijas rādītāji ir augstāki, nekā OECD valstīs vidēji un augstāki nekā tajās OECD dalībvalstīs, kuras ir arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Latvijas bērnu dalība pirmsskolas izglītībā ir augstāka, nekā Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji. 2021. gadā ES dalībvalstis vienojās par sasniedzamajiem mērķiem izglītībā līdz 2030. gadam. Starp tiem ir arī mērķis pirmsskolas izglītībā:
"Līdz 2030. gadam vismaz 96% bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātās pamatizglītības sākuma vecumam ir jāpiedalās pirmsskolas izglītībā un aprūpē."
Sešas no ES dalībvalstīm – Īrija, Francija, Beļģija, Dānija, Spānija un Zviedrija, - ir jau sasniegušas šo mērķi. Latvija ir nākamā valsts (ar rādītāju 94,5% 2021. gadā), kas šo 2030. gada mērķi sasniegs tuvākajā laikā.
Emocionāli labvēlīgai, spējas un interesi par pasauli attīstošai videi bērna dzīvē ir liela nozīme, gan ģimenē, gan pirmsskolas izglītības iestādē. Maijā visus nepatīkami pārsteidza ziņa par sākumskolas skolēnu lasītprasmes rezultātu krišanos Starptautiskajā lasītprasmes pētījumā PIRLS, par ko jau rakstīts mūsu emuārā. Lai gan Latvijas skolēnu lasītprasmes rezultāti joprojām ir augstāki nekā ES dalībvalstīs vidēji, tomēr 30 punktu kritums, salīdzinot ar 2016. gadu, ir nozīmīgs. Gan komentējot PIRLS jaunos, 2021. gada pētījuma cikla, gan iepriekšējā, 2016. gada pētījuma cikla, rezultātus, lasītprasmes pētnieki uzsver, cik ļoti liela ietekme uz bērnu augstiem turpmākiem mācību sasniegumiem ir attīstošai videi, kurā ar trīsgadnieku vai četrgadnieku sarunājas un kopīgi lasa grāmatas. Taču, PIRLS 2016 dati rādīja, ka Latvijā tādu sākumskolas skolēnu īpatsvars, kuru lasīšanas aktivitātēs vecāki iesaistījušies no bērna 3 vai 4 gadu vecuma, ir tikai 55%. Aplūkojot sākumskolas skolēnu sasniegumu izmaiņas lasītprasmē Latvijā no 2006. gada līdz 2016. gadam, pētnieki secinājuši, ka tieši vecāku lasītprasmes veicināšanas aktivitāšu pieaugumam ir bijusi vislielākā nozīme skolēnu lasītprasmes izaugsmē. Ja ģimene nepilda šo svarīgo funkciju vai arī pilda to nepietiekami, tad lasīšanas aktivitātes ir jānodrošina pirmsskolas izglītības iestādē.
Tāpat kā Starptautiskais skolēnu lasītprasmes pētījums PIRLS, arī Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA uzsver pirmsskolas mācīšanās ietekmi uz 15 gadus jaunu skolēnu mācīšanās sasniegumiem. Vidēji OECD valstīs lasīšanas rezultāts tiem skolēniem, kuri bija apmeklējuši pirmsskolas izglītību vienu gadu (471 punkts), divus gadus (491 punkts) vai trīs gadus vai ilgāk (493 punkti), bija augstāks nekā skolēnu, kuri vispār nebija apmeklējuši pirmsskolas izglītības iestādi, vai bija to apmeklējuši mazāk nekā vienu gadu (444 punkti).
Latvijas un vēl dažu valstu gadījumā pētījuma 2015. gada dati rādīja, ka pirmsskolas iestādes apmeklējumam nav pozitīvas saistības ar augstākiem 15-gadnieku sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs (sk. OECD darba dokumentu). Te vietā PIRLS konstatējums, ka vecāku aktivitātēm bērnu pirmsskolas vecumā ir bijusi vislielākā ietekme uz bērnu lasītprasmes sasniegumiem vēlāk sakumskolā. Tieši šajā kontekstā un minētajā darba dokumentā OECD pētnieki vaicāja: kādi raksturlielumi ietekmē vai nosaka nodrošinājuma kvalitāti pirmsskolas izglītības iestādēs?
Latvijā no 2019./2020.mācību gada pirmsskolas izglītībā sākts ieviest jaunu mācību saturu. 2018. gadā apstiprinātās Pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosauc sasniedzamos rezultātus pirmsskolas izglītībā, to skaitā ir gan lasīšanas, gan matemātikas un dabaszinātņu prasmes, kuras mācīties bērnam ir personiski nozīmīgi.
Latvijai ir panākumi bērnu pirmsskolas izglītības kvantitatīvā nodrošināšanā (un tajā vēl ir izaugsmes iespējas), taču tālākie soļi nenovēršami ved pie pirmsskolas izglītības kvalitātes iespēju aktualizēšanas ģimenēs un bērnudārzos.
Projekta komandas vārdā
Ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".
