Skolotāju dienai par godu 5. oktobrī noritēja kārtējais, izcilais
tiešsaistes seminārs par Ģeneratīvo (radīšanas) mākslīgo intelektu mācību klasē (Generative AI in the
classroom), kuru organizēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas (OECD) Izglītības un prasmju direktorāta kolēģi sadarbībā ar Financial
Times un pieredzējušiem kolēģiem no Ukrainas, ASV, Kanādas. Pirmais
jaunums bija, ka skolām ir nodrošināta brīvpieeja Financial Times for Schools. Vai tas
lūdzu nav lieliski? Šo tik ļoti gribētos, lai katra Latvijas skola paņem un
lieto!
Pirms šeit mēģinu citēt Andreas Schleicher teikto par mākslīgo
intelektu (MI), vēl viena atkāpe. OECD viens no plaši lietotiem pakalpojumiem, ir
Starptautiskais skolēnu novērtēšanas programmas pētījums (Programme for
International Student Assessment) (PISA). OECD
arī pamēģināja, kā MI tiek galā ar PISA uzdevumiem. Iegūtie rezultāti
parāda, ka MI pārspēj 14 gadīgos skolēnus tekstpratībā un dabaszinātņu jomā (lūdzu
sk. attēlu zemāk), taču matemātikā MI bija 35% līmenis pretstatā bērnu vidējam 51%
līmenim. Šie rezultāti bija 2022. gada novembrī, taču jau 2023. gada martā MI
matemātikā parādīja 40% sniegumu. Tātad – tas "mācās" ātri arī
matemātiku. Galvenais secinājums ir, ka izglītības sistēmai ir jāstiprina visas
prasmes, kas palīdz cilvēkiem saglabāt konkurētspēju arvien pieaugoši digitalizētā
vidē, taču arī vienlaikus jāpārceļ prasmju attīstības fokuss tā, lai cilvēks
spētu strādāt kopā ar jaudīgo viduvējību – MI.
Avots: OECD 2023. gada 15. jūlija publikācija par mākslīgajam intelektam doto uzdevumu izpildīt PISA testu.
Atgriežoties pie tiešsaistes
semināra, tajā bija ievadvārdi, ko teica Andreas Schleicher:
"Izglītība nav transakciju uzņēmējdarbība, bet sociāla un emocionāla
pieredze. Skolēni vienmēr mācīsies labāko no skolotājiem, ko viņi mīl, un
neviens MI to nemainīs." Viņa prezentācijā bija daudz
labu un vērtīgu atziņu, citstarp minot, ka viena no vēsturiskām kļūdām izglītībā
bija nošķirt mācīšanos un novērtējumu. Ar to domājot, gala eksāmenu mākslīgo
dabu, kas padara arī kopējo izglītības procesu gana mākslīgu un neveiklu.
Andreas Schleicher labi atzīmē (lūdzu sk. attēlu zemāk), ka MI var ļoti labi
papildināt mācību stundu gan palīdzot labāk izprast dažādos skolēnu kognitīvos
līmeņus, gan padarīt pašu klases darbu vairāk interaktīvu u.c.
Avots: OECD 2023. gada 5. oktobra prezentācija MI klasē: no sajūsmas līdz realitātei.
Vēl viens slaids, kuru vēlējos šeit izcelt, ir par to, kas rada skolotājiem lielāko stresu ikdienas darbā (lūdzu sk. attēlu zemāk). OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma (Teaching and Learning International Survey) TALIS dati rāda, ka skolotājam daudz lielāks stress ir no administratīvā darba, nevis no darba klasē. Pat neatkarīgi no stundu apjoma klasē, stresa līmenis neaug tik strauji, kā tas kāpj administratīvā darba gadījumā (zaļā, stāvā līnija attēlā). Un tas varētu būt tas, ko varam kopā mazināt mūsu skolotājiem.
Avots: OECD 2023. gada 5. oktobra prezentācija MI klasē: no
sajūsmas līdz realitātei.
Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs arī labi atzīmē, ka, ja mēs
nesaprotam algoritmu, mēs esam tā vergi. Kad vēsturē cilvēce izgudroja mašīnas,
tā ātri vien izgudroja arī drošības jostas, lai braukšana būtu droša.
Līdzīgi Andreas Schleicher atzīmē, ka
šāda pat palīdzība nepieciešama skolotājiem darbā ar MI.
Prezentācijas noslēgumā viņš teic, ka tehnoloģijas kā tādas nav panākumu
atslēga, OECD PISA rezultāti (digital reality slaids)
pat pierāda negatīvu to ietekmi uz lasīšanas prasmi. Pat vislabākajai tehnoloģijai
nevajadzētu skolēniem traucēt apgūt zināšanas. Tāpat arī MI nedrīkst būt nākamais
birokrātijas līmenis skolotājiem. Gudra mācīšanās nozīmētu kustību prom no mācīšanās tehnoloģijām uz mācīšanos kā
aktivitāti tagadnē. Protams, nezaudējot digitālās ierīces, taču paredzot tām daudz
mazāku dominanci jeb redzamību klases darbā. Tās nedrīkst novērst skolēnu
uzmanību no mācīšanās, no sociālās mijiedarbības ar klases biedriem un skolotāju.
MI var palīdzēt atrast un izveidot kārtējo burbuli, kurā indivīds var justies
ērti, taču cilvēka būtība ir spēt priecāties un dzīvot šajā planētā starp ļoti
dažādiem cilvēkiem, kas domā pavisam atšķirīgi no tā, kas patīk indivīdam pašam un ko radījis viņam/viņai MI burbulis.
Pēc semināra
palika tā labā pēcgarša, ka MI, līdzīgi
kā Financial Times for schools,
un vēl un vēl daudzās labās blakus lietas,
vienmēr būs tikai blakus lietas skolotājam. Svarīgi ir, ka to saprotam, un blakus lietas jaudīgi
un prasmīgi mākam lietāt, taču nepiešķiram dominējošu nozīmi dzīvā mācību stundā.
Ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu obligāta.