Salīdzinoši nesen, t.i. 13. novembra rīta pusē, mūsu komanda (komandiņa) arī piedalījās mūsu ilggadīgo un ikdienas darbā ļoti ciešo sadarbības partneru – Centrālās statistikas pārvaldes – organizētajās Akadēmiskajās brokastīs par konkrēti vienu mums kopīgi svarīgu tēmu – aktualitātēm izglītības datu jomā. Šoreizīt – par mūžizglītību. Var teikt, ka mēs iesildījāmies nākamajam gadam, kura nogalē nāks klajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Development and Co-operation – OECD) Pieaugušo prasmju pētījuma (Survey of Adults Skills, The Programme for the International Assessment of Adult Competencies – PIAAC). Mūsu Latvijas dalība šajā starptautiskajā pētījumā bija iespējama pateicoties izcilai sadarbībai starp Latvijas Universitāti un pētījumu centru SKDS, kuru izcilības arī tika apbalvotas ar Ministru kabineta Atzinības rakstiem. Paldies par to Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesorei Aijai Zobenai un pētījumu centra SKDS projektu vadītājai, sociālo zinātņu doktorei Ivetai Briškai.
Tomēr šoreizīt ieraksts būs par Pieaugušo
izglītības apsekojuma datiem, kurus mums nodrošina Centrālā statistikas
pārvalde. Pašas svarīgākās ziņas no apsekojuma ir pozitīvas, proti – ja 2016. gadā
no 25-64 gadus veciem iedzīvotājiem pieaugušo tālākizglītībā piedalījās 48%,
tad 2022. gadā šis īpatsvars
pieauga līdz 52%. Lieliski! Tāpat arī dati
rāda, ka 89% no iesaistītajiem neformālajā izglītībā bija saistīta ar
darbu. Arī to ir ļoti labi apzināties, jo tas papildus apliecina, ka darbam
vajadzīgās prasmes tiek nepārtraukti pilnveidotas. Savādāk arī nedrīkstētu būt.
Izmantojot Kalvja Okmaņa, CSP Sociālās
statistikas metodoloģijas daļas vecākā eksperta, prezentācijas lielisku
slaidu (lūdzu sk. zemāk attēlu) var redzēt arī galvenos iemeslus, kāpēc piedalāmies
vai kāpēc nepiedalāmies savu zināšanu un prasmju papildināšanā. Ar lielāko
īpatsvaru norādītais iemesls, kāpēc piedalāmies,
apstiprina ieprieš minēto pamatojumu – 79% (no tiem, kas piedalās) vēlas labāk veikt
savu darbu! Taču arī ne mazākā efektā, tikai ar otrādo zīmi, ir 66% (no tiem,
kas nepiedalās) uzskata, ka apmācības nav nepieciešamas. Šeit ir liels
potenciāls, ko mums kopā būtu jāspēj tomēr pakustināt. Jo paliekot bez prasmju
pilnveides, dinamiska tirgus apstākļos, var ātri palikt ārpus nodarbinātības.
Tāpēc jāmeklē tie āķīši, kas tomēr rosinātu lielā daļā pieaugušo meklēt sevī
spēkus atjaunoties un turpināties.
Savukārt, ja raugām, cik stundas gadā esam gatavi ziedot savai izglītībai, tad diemžēl jāatzīmē, ka šo stundu skaits ir mazinājies, t.i. no 76 (2016. gadā) līdz 52 (2022. gadā) stundām. Kaut kur, protams, jāpiedomā arī mums kā respondentiem, vai atceramies visas nodarbības un vai tās par tādām uzskatām, kurās esam piedalījušies. Jo biežāk kā kursus uztveram vien teju formālās izglītības semestru nodarbības, un piemirstam, ka arī nelielā skaitā stundu nodrošinātās nodarbības, arī ietilpst neformālās pilnveides kopā. Tāpēc 😊 – esam atbildīgi, kad piedalāmies šajos apsekojumos, un mēģinām atcerēties visu, ko vien esam darījuši gada laikā 😊
Pretēji stundu samazinājumam, tas, ko esam tērējuši, lai varētu piedalīties
izglītošanā, ir pieaudzis vairāk par 150 eiro (no 217€ 2016. gadā uz 375€ 2022.
gadā) jeb par 72,8%. Tas ir ļoti būtisks pieaugums, tomēr arī jāatceras, ka bez
inflācijas
šajā periodā arī nebijām iztikuši (18,2%), kas nedaudz mazina būtisko
pieaugumu.
Noslēdzot šo pavisam nelielo atspulgu no brīnišķas rīta sarunas pirms teju
nedēļas, vēl tik jāpiebilst, ka no tiem, kas nepiedalījās tālākizglītībā, vien
0,7% trūka darba devēja atbalsta, taču 13% gadījumu nevarēja apvienot ar sava
darba grafiku. Un to saliekot kopā gribētos vien lūgt visiem darba devējiem
(visos līmeņos) pēc iespējas atbalstīt tālākizglītību, lai stundu skaits (kas
ir viens no mērāmajiem rādītājiem) nesaruktu vēl mazāk. Jo gada griezumā 52
stundas ir gaužām maz. Dzīvojam gudri!
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace