Tuvojoties Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 pirmo rezultātu paziņošanas dienai, tematiski atbilstošs ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI šomēnes publicētais dokuments par bērnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā (Child participation in decision making: Implications for education and beyond). Jau pavisam drīz būs zināmi jaunākie rezultāti par astoto klašu skolēnu pilsoniskajām kompetencēm un sabiedrisko 
līdzdalību, taču OECD apkopotie secinājumi no dažādiem pētījumiem atkal un atkal atgādina, ka bērnu un jaunatnes līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pašus bērnus un jauniešus
- uzlabo sociālo iekļaušanu,
- veido vienlīdzīgākas kopienas,
- un palīdz jaunatnei psiholoģiski veselīgāk un drošāk pieaugt.
OECD Jaunatnes konsultatīvā padome (Youthwise) trāpīgi atzīst, ka globālā līmenī
“jaunieši ir trešā daļa iedzīvotāju un 100% nākotnes”
(2021. gadā OECD valstīs vidēji 17,6% iedzīvotāju bija jaunāki par 15 gadiem). Pietiekami daudz datu liecina, ka, sadarbojoties ar bērniem un jaunatni, un sniedzot viņiem līdzdalības iespējas, sabiedrības kļūst saliedētākas, noturīgākas, un demokrātiskākas.
Izglītības sistēmām ir nozīmīga loma, lai skolēni veidotos par atbildīgiem, informētiem un iesaistītiem sabiedrības locekļiem. Tas palīdzēs viņiem sekmīgi piedalīties sabiedriskajās diskusijas un pieņemt lēmumus par labu sev un savai kopienai. Mūsdienās, reaģējot uz konceptuālajām izmaiņām izpratnē par bērnību, un izpratni, ka bērni var un viņiem ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, arī izglītības sistēmām ir jāattīstās, lai iespējotu skolēnus kā personības un sabiedriskās dzīves veidotājus.
Neraugoties uz pēdējo gadu izmaiņām uzskatos par bērnu un pusaudžu spējām (kliedējot mītus par nenobriedušiem pusaudžu prātiem), bērnība joprojām tiek uzlūkota kā kaut kas ievainojams, un bērni - tikai kā aizsargājami. Lai arī ANO Bērnu tiesību konvencija rekomendē politiku veidošanā uzklausīt bērnu viedokli un Eiropas Savienības Bērnu tiesību stratēģija un Bērnu garantija aicina iesaistīt bērnus sabiedriskajās aktivitātēs, tomēr šķērslis bērnu līdzdalībai un kopumā bērnu tiesību īstenošanai, ir tas, ka pieaugušie neuztver bērnu tiesības nopietni. Pastāv uzskats, ka bērniem trūkst spēju (capacity) piedalīties lēmumu pieņemšanā. Salīdzinot ar pieaugušajiem bērni tiek uzskatīti par naiviem, lētticīgiem un ievainojamiem. Viņi ir “nākotnes pilsoņi”, nevis tagadnes, un tāpēc nav jāiesaista debatēs un lēmumu pieņemšanā.
Pieaugušie pauž skepsi par bērnu spējām sniegt jēgpilnu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā, vai arī bažas, ka lielākas kontroles uzticēšana bērniem mazinās pieaugušo autoritāti. Jēgpilna bērnu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā prasa pārskatīt dažus dziļi iesakņojušos pieņēmumus par varas attiecībām starp pieaugušajiem un bērniem. Ja pieaugušie neuzklausa un nerespektē bērnu viedokļus, tas padara līdzdalību par bezjēdzīgu.
Dokumentā nosauktas drošas, ētiskas un jēgpilnas līdzdalības pazīmes. Līdzdalībai jābūt:
- Caurskatāmai
- Brīvprātīgai
- Cieņpilnai
- Atbilstošai
- Bērniem draudzīgai (adekvāts laiks, resursi un dalībniekiem pielāgotas iespējas)
- Kompetentu pieaugušo atbalstītai
- Iekļaujošai
- Drošai un riskus anticipējošai (risk-sensitive)
- Atbildīgai (accountable)
Dokumentā aprakstīti dažādi līdzdalības modeļi (piemēram, Lundi modelis) un labas prakses piemēri bērnu līdzdalībai. Jaunatne var līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē, piedaloties:
- vēlēšanās no 16 gadiem Austrijā, no 17 Grieķijā, pašvaldību vēlēšanās no 16 gadiem Igaunijā, no 17 gadiem Izraēlā
- pilsoņu asamblejās, kongresos
- bērnu un jauniešu parlamentos
- vietējās, nacionālās un starptautiskās jauniešu padomēs
- e-līdzdalības platformās.
Bērnu līdzdalības piemēri OECD valstīs:
- skolēnu padomes
- skolēnu apvienības
- skolēnu iniciēti projekti un pasākumi
- līdzdalība ar budžeta izlietojumu saistītos lēmumos
- līdzdalība lemšanā par mācību saturu un līdzdalība vērtēšanā
- skolēnu līdzdalība skolu inspekcijās.
Līdzdalība lēmumu pieņemšanā var izpausties kā ‘daži krēsli pie galda’. Šīs sēdvietas ļoti reti domātas skolēniem ar īpašām vajadzībām, jaunākiem skolēniem un skolēniem no sociāli nelabvēlīgām vidēm. Taču iekļaušana ir svarīga, lai mazinātu pilsoniskās līdzdalības iespēju plaisu. Īrijā, izstrādājot Rīcības plānu pāridarījumu novēršanai (Action Plan on Bullying) tā izstrādē tika iesaistīti vairāk kā 170 bērni, ieskaitot bērnus ar īpašām vajadzībām, un romu un bēgļu bērnus.
Dokuments atsaucas uz skolas vides pētījumiem, kuros secināts, ka bērnu tiesību īstenošana nemazina skolotāju autoritāti, taču sniedz ieguvumus gan skolēniem, gan skolotājiem. Pierādījumi rāda, ka dalība lēmumu pieņemšanā skolā pozitīvi ietekmē mācīšanos un mācīšanu, un labbūtību. Konsultēšanās ar bērniem ir svarīga, taču nav pietiekama. Līdzdalība ietver mācīšanos un refleksiju visiem iesaistītajiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Līdzdalība ir process, nevis atsevišķs pasākums. Lai nodrošinātu bērnu kvalitatīvu līdzdalību, ir jāiegulda laiks, pūles un citi resursi. Jāparedz, ka laiks ir jāiegulda arī no bērnu puses. Ieguvumi to visu atsver.
Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".