otrdiena, 2023. gada 28. novembris

Ne tikai dziedāt un dejot, bet arī iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs


Šodien Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītibas pētniecības institūta vadošā pētniece Ireta Čekse kopā ar izcilu komandu – profesoru Andreju Geski, pētniekiem Kristīni Kampmani, Kasparu Kiri un Reini Alksni publicēja Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (Internation Association for the Evaluation of Education Achievement, IEA) Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma (International Civic and Citizenship Education Study, ICCS) 2022. gada cikla pētījuma pirmos rezultātus.

Viņu ziņojums “Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā Latvijā” vieš cerību, ka jaunais Skola2030 izglītības saturs, kurš spēcīgi caurvij pilsoniskās līdzdalības prasmi vispārējā izglītībā tiešām parādīs rezultātu uzlabojumu. Konferenci caurstrāvoja cerība, ka šodien fiksēto rādījumu 490 punktu apmērā (sk. 1. attēlu zemāk) varēsim uzskatīt kā to punktu, kuram esam tikuši pāri un spējam pakāpties augstāk par savu ļoti zemo vietu.

1. attēls. Dažu valstu salīdzinājums 2009.-2022. gadu Starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS. Avots: https://www.iea.nl/studies/iea/iccs

Kā atzīmēja pētnieki, mūsu valsts skolēnu punkti ir knapi noturējuši savu sniegumu B līmenī, un tas uz ko mums būtu jātiecas ir noteikti šī līmeņa nostiprināšana un spēcīgāka to prasmju attīstīšana, kas mūsu skolēnus virzītu vairāk uz A līmeni. (sk. 2. attēlu, no vadošās pētnieces Iretas Čekses prezentācijas).

2. attēls. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma līmeņu prasmju sadalījums. Avots: vadošās pētnieces Iretas Čekse prezentācija. Pilnu ierakstu skatiet šeit.

Taču plašu rezonansi ir guvis attēls (sk. zemāk 3. attēlu), kurā konstatējam to, ka 75% jauniešu savu valsti pēc desmit gadiem redz kā ES un NATO dalībvalsti, tomēr satraucoši ir redzēt 25% jauniešu, kas Latviju redz ārpus šīm organizācijām (9%) un pat kā daļu Krievijas (9%) vai izgaisušu (7%). Diemžēl arī redzam sakarību, ka šo 25% jauniešu zināšanas krietni atpaliek (C līmenis) no 75% vienaudžu (B līmenis), un tas nozīmē, ka šie robi pilsoniskajā izglītībā aizpildās ar naratīviem, kas ir pretēji Latvijas valstiskumam. Vienotas skolas projekts varētu būt viens no instrumentiem šādu robu mazināšanai.

 

3. attēls. Kā Tu redzi Latviju pēc desmit gadiem? Avots: Latvijas skolēnu atbildes Starptautiskajā pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS 2022. 

Un noslēdzot šo īso ierakstu un lieliski pavadīto dienu, tik vēlētos visus aicināt izlasīt šo ļoti vērtīgo Latvijas Universitātes pētnieku ziņojumu un arī rast iespēju noskatīties ne tikai pētnieku priekšlasījumu, bet arī ekspertu diskusiju šeit. Mūs visus tiešām iedvesmoja Evija Vildiņa, 12.c klases skolniece, kas darbojas skolēnu pašpārvaldē, pārvalda Siguldas pilsētas vidusskolas IG kontu, darbojas jaunatnes organizācijā “Nītaureņi”. Viņa vairākkārtīgi akcentēja, ka skolotājiem jādod arvien vairāk iespēju skolēniem būt aktīviem, ka jāļauj izstrīdēties, izdiskutēt. Viņa izteica pateicību saviem skolotājiem, kas tieši šādi rīkojas. Skolotāju drosme organizēt grūto jautājumu diskusijas un veicināt aktīvas sarunas dod iedvesmu jauniešiem tālāk būt aktīviem. Lai jauniešu laiks paiet ne tikai brīnišķā korī un deju ansamblī, bet arī diskusijās, brīvprātīgo darbā un audzējot mākslu kvalitatīvi risināt strīdus! Lai notiek!  

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".