OECD ziņojums par to, kā mērāma bērnu labbūtība un to veicinošās politikas (Measuring What Matters for Child Well-being and Policies) rāda visaptverošu jeb holistisku pieeju.
Kognitīvās zinātnes un psiholoģija pieņem, ka smadzeņu attīstības jutīgums agrīnā dzīves periodā pret vides stresa faktoriem, sākot no ieņemšanas brīža, būtiski ietekmē individuālos iznākumus (outcomes) visā dzīves garumā. Noteiktiem dzīves periodiem, neskatoties uz to, ka tie ir ierobežoti laikā, ir izšķiroša ietekme uz prasmju attīstību, nodrošinot “iespēju logus” būtiskiem attīstības procesiem.
Ekonomiskā pieeja uzsver pašatdevi (self-productivity) un tās dinamiskus savstarpēji papildinošus procesus, proti, spējas (capabilities), kas izkoptas vai izveidotas vienā attīstības posmā, palielina iespējas iegūt citas spējas un prasmes vēlākos posmos – tas tiek dēvēts par pašatdevi. (Ie)spējas pastiprina gan sevi, gan bieži arī viena otru, piemēram, laba veselība veicina mācīšanos, kas savukārt var veicināt emocionālo drošību. Arī veselības zinātne pēta dažādus sociālos un bioloģiskos faktorus, kas bērna attīstības procesā savstarpēji ietekmējas.
“Ekoloģiskā” pieeja cilvēka attīstībai (te piecu minūšu filma par to), integrējot iepriekšminēto zinātņu atziņas, skata savstarpējās sakarības starp bērnu, viņa tuvāko vidi (t.i., ģimeni, skolu, vienaudžu grupām, apkārtni utt.), attālāku kontekstu (piemēram, vecāku darba apstākļiem), un plašāku kultūras un politikas kontekstu. Bērna labbūtību nav iespējams nodrošināt atsevišķi, piemēram, tikai ģimenē vai tikai skolā, vai tikai apstiprinot pareizus noteikumus. Ir nepieciešama laba saikne un pozitīva mijiedarbība starp dažādām vidēm.
Un vide, kurā atrodas bērni, ietekmēs viņu dzīves sasniegumus. Piemēram, atbalstoša un iedvesmojoša vide palīdzēs veidot bērnos noturību un nodrošinās viņus ar nepieciešamajiem fiziskajiem, emocionālajiem un garīgajiem resursiem, lai pārvarētu grūtības, turklāt, lai pārvarētu tās bez pilnīgi nevajadzīga traumatisma. Vide arī var ietekmēt to, ko bērni vēlēsies dzīvē sasniegt, veidojot viņu vērtības, attieksmi un centienus. Cita starpā, par bērna vidi ziņojumā izskan tas, ko uzsver arī Latvijas vadošie lasītprasmes speciālisti:
labas kvalitātes mijiedarbība starp mazuļiem un vecākiem, kas ietver bagātu valodas saskarsmi, lasot grāmatas un sarunājoties, ir galvenais, lai veicinātu labu valodas attīstību agrīnā vecumā.
Ekoloģiskā pieeja ir pamatā OECD piedāvātajai bērna labbūtības mērīšanai. Ziņojumā pieejams gan mērīšanas konceptuālā ietvara kopsavilkums, gan detalizētāks izklāsts, kura tulkojums lasāms šajās tabulās:
Atbilstoši šim ietvaram darbojas arī OECD Bērna labbūtības datu panelis, kas mēra un salīdzina bērnu labbūtību OECD dalībvalstīs.
Ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta