"Izglītība ir svarīga. Skolotāji un skolotājas ir ļoti svarīgi"

Šodien ir 675. diena, kurā turpinās Krievijas pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu. Eiropas Savienībā pagaidu aizsardzību raduši vairāk kā 4 miljoni kara bēgļu, lielāka daļa no tiem ir sievietes un bērni.

Eiropas Savienības un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) valstis, starp tām arī Latvija, dara daudz, lai bēgļiem nodrošinātu “nepieciešamo atbalstu, tai skaitā izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem bērniem”. 

OECD Izglītības sistēmu indikatoru programma INES, gatavojot šī gada ziņojumu “Īsumā par izglītību 2023” (Education at a Glance 2023), apkopoja informāciju par lielākajiem šķēršļiem Ukrainas skolēnu un studentu iekļaušanai OECD valstu izglītības sistēmās, un par pasākumiem šo šķēršļu mazināšanai un sadarbības uzlabošanai ar skolēnu ģimenēm. Tam veltīta gan atsevišķa nodaļa ziņojumā, gan speciāli izveidots datu panelis. Apkopotā informācija rāda, ka gan valstu iestādes, gan bēgļu ģimenes viscaur Eiropā risina līdzīgas problēmas, taču galvenā no tām visās izglītības pakāpēs un veidos ir valodu barjera, un tās mazināšanai īstenotie pasākumi Eiropas valstīs ir līdzīgi. 

Runājot par starptautiskajiem salīdzinošajiem izglītības pētījumiem, OECD ir finansējusi Ukrainas dalību Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (Programme for International Student Assessment) PISA 2022, nodrošinājusi ukraiņu analītiķu mācības PISA datu analīzē, sniedzot atbalstu arī pētījuma Ukrainas pirmo datu ziņojuma izstrādē, kā arī organizējot rezultātu paziņošanas pasākumu 5. decembrī Kijivā. Turklāt, OECD ir finansējusi Ukrainas skolēnu dalību Sociālo un emocionālo prasmju pētījumā (Survey on Social and Emotional Skills), kura šovasar apkopotajiem datiem būs liela nozīme Ukrainas izglītības sistēmas atjaunošanā un uzlabošanā. 

“Izglītība ir svarīga. Skolotāji un skolotājas ir ļoti svarīgi” ir citāts no advokātes, rakstnieces un sabiedriskās aktīvistes Larisas Denisenko esejas “Būt skolotājai okupācijā”, kas publicēta eseju krājumā “Karastāvoklis”. Rakstniece uzsver izglītības un skolotāju lomu tautas un valsts pastāvēšanā, kā arī jautā par genocīda iespējamību 21. gadsimta Eiropā: 

Tur, kur tagad ļoti tuvu ir krievu ienaidnieks, tur, kur ir krievu okupācijas varbūtība, jāpasargā un jāslēpj skolotāji un skolotājas. Nebiju spējusi iedomāties, ka mēs līdz kam tādam nonāksim. 

Patiesi, neviens nespēja ticēt totalitārās pagātnes atdzimšanai 21. gadsimta Eiropā. Kāda loma ‘nonākšanā līdz kam tādam’ ir izglītībai un tās attīstības, un pētniecības mērķiem?  Vai divu desmitu gadu ilgajos starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos mērīta patiesā lasītprasme, tekstu un informācijas izpratne? Vai adekvāti ir mērītas pilsoniskās zināšanas un kompetences? Ko mums stāsta tas, ka astoto klašu skolēnu pilsoniskās zināšanas tagadējā agresorvalstī ievērojami pieauga laikā no 2009. līdz 2016. gadam un bija ievērojami augstākas nekā pētījuma dalībvalstīs vidēji? Ko tas pavēsta viņiem? 

Pasaules un jo īpaši Eiropas valstīm nepieciešama izpratnes par lasītprasmi atjaunināšana. Ukrainā izprast informāciju un lasīt tekstus mācās no jauna. Tādu domu pauž Oleksandrs Miheds esejā “Sāpju ābece: kā es no jauna mācījos rakstīt”:  

(---) bija vajadzīgi vairāki mēneši, lai atrastu lasīšanā jaunu jēgu un izstrādātu jaunu pieeju. Ja reiz līdzšinējā lasīšanas pieredze nenosargāja ne mani, ne manu ģimeni, tad kā mūs var pasargāt zināšanas, kuras, pateicoties lasīšanai, iegūstam šobrīd? 

Pakāpeniski rodas gan jauna izpratne par lasīšanu, gan jaunas zināšanas, par to, kā palīdzēt karā cietušai valstij. Mainās un pilnveidojas arī starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, piemēram, jau kopš 2018. gada pievēršot uzmanību tam, vai skolēni, kuri ir gandrīz pabeiguši obligāto izglītību, prot atšķirt faktus no viedokļiem, un vai spēj identificēt drošticamas informācijas avotus.  

Kara dienu skaitam turpinoties un tām ieejot 2024. gadā, ukraiņu rakstnieces vārdi atkal un atkal uzsver vērtībās balstītas izglītības un zināšanu nozīmi: 

Taču ļoti ceru, ka tas mūs iemācīs miera laikos, pēc Uzvaras un arī tagad, kamēr turpinās šis karš, citādi, ar lielāku gādību, apzināšanos un novērtēšanu izturēties pret izglītību un kultūru, jo tieši tās mūs notur un padara stiprus (---).

Ar sveicieniem
projekta komandas vārdā
Viktors

P.S. Eiropas Savienības un OECD atbalsta resursi ukraiņu izglītībai:
https://www.izm.gov.lv/lv/atbalsts-ukrainai 
https://education.ec.europa.eu/support-for-people-affected-by-russias-invasion-of-ukraine 
https://www.oecd.org/ukraine-hub/en/#resources 

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu. 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

 

Starptautisko izglītības pētījumu un starptautisko datu analīzes programmu 
aktualitāšu kopsavilkums no 2023. gada 24. oktobra līdz 22. decembrim
un arī tuvākajam periodam 2024. gada 1. ceturksnī 4.2.2.5/1/23/I/001 projekta
septiņos pētījumos un trīs datu analīzes programmās

OECD Starptautiskais mācību vides pētījums TALIS kopsavelk pēdējās metodoloģiskās nianses, lai jau no 2024. gada 15. februāra līdz 15. martam noritētu pamata pētījums, kurā piedalīties uzaicinājumu saņēmušas 219 skolas! Lūdzam mūsu skolām piedalīties!

IEA Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS aktualitātes ir saistītas ar 2023. gada 7. novembrī uzsāktā 2019. gada cikla datu padziļināto izpēti. Atlases noslēgums š.g. 18. decembrī un uzvarētājs: LU Izglītības pētniecības institūts. Rezultātu termiņš: 2024. gada 15. novembris.

IEA Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS aktualitātes ir līdzvērtīgas ar iepriekš minēto pētījumu – vien rezultātu termiņš ir 2025. gada 31. marts.

IEA Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022. gada (8. klase) cikls noslēdzās iepriekšējā projektā 2023. gada 28. novembrī ar ziņojumu "Jauns atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā Latvijā" un konferenci.

IEA Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījumā ICILS 2023 (8. klase) šobrīd norit datu tīrīšanas process un turpinās citu valstu iepriekšējo pētījuma ciklu datu izpēte, kas var palīdzēt izvērtēt Latvijas rezultātus nākamgad.

OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmā PISA 2022 pētījuma cikls noslēdzās iepriekšējā projektā 2023. gada 5. decembrī ar pirmo rezultātu un secinājumu ziņojumu un konferenci.

OECD Starptautiskās pieaugušo prasmju novērtēšanas programmas pētījuma PIAAC 2022-2023 galvenās datu savākšanas procesa atziņas un turpmākās aktivitātes bija iespēja ziņot 2023. gada 11. oktobra Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

OECD Izglītības sistēmu indikatoru programma INES sadarbojoties ar Eiropas Savienības Statistikas biroju sniedz atbalstu Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pirmajai konferencei par izglītības datiem un statistiku, kas notiks 2024. gada 7.-9. februārī.

EK Pastāvīgā indikatoru un mērķrādītāju grupa SGIB 2023. gada 30. novembrī publicēja ziņojumu "Izglītības un mācību pārskats" (Education and Training Monitoring).

OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centrs CERI 2023. gada 13. decembrī publicēja "Digitālās izglītības pārskatu" (OECD Digital Education Outlook).

Kopsavilkums pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

 

Projekta pirmie soļi Eiropas finanšu sistēmā

 

Kopš 1. decembrī noslēdzām līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, bija desmit darba dienas, kurās jāpaņem labi sakārtotie dokumenti un tādā pat mieriņā jāsaliek sistēmā. Viegli jau teikt, bet... kad tas ir aiz muguras – jeb desmit darba dienas pagājušas un viss izdevies tiktāl, cik ļauj sistēma – tad saproti, ka tiešām miers ir vienīgais, kas palīdz.

Taču... ja nebūtu kolēģu, kas dod racionālus padomus, kas dod precīzus aprēķinus, kas palīdz absolūti nejaukās IKT situācijās... nekāds tur dižmiera kunkulis nesanāktu.

Tad kāda ir pievienotā vērtība no šāda emuāra ieraksta? Reiz sen-senos laikos patika t/l vienas ministres emuārs par 1,2,3 ikdienas padomiem esot ministram. Tad šeit varētu būt mans viens, div, trīs startējot darbā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2021.–2027.gadam (KPVIS):

1) ir ļoti laba paļāvība, ka KPVIS atbalsta kolēģi atrisinās visu. Tikai jādod ir zināms laiks. Atrisināts tiks absolūti viss – taču – jāsaprot, ka katrs it kā “sīkums”, tomēr prasa savu laiku. Kā arī – neesmu, neesmu tas, kas lasa rokasgrāmatas. It īpaši jau, ka KPVIS ir ļoti pašsaprotama sistēma – bet gadās jau arī man visādi;

2) esot exceļa fanei, bija milzīgs prieks, ka viss ir lejuplādējams exceļformātā. Tas ir neatsverami ērti. Visi faili ir lieliski arhivējami u.t.t. Arī sapratu, ka nevajag ķert kreņķi, ka automātiskie exceļi ir briesmīgā formatējumā (nav nedz satilpšanas lapā, nedz teksta lasāms izvietojums u.t.t.), jo... tam ir tikai pastarpināta nozīme. Taču... kā jau jūtiet – ļoti gribētos arī satura formā skaistumu 😊. Bet... noteikti viss šis ir pilnveidojams, jo tie jau ir “ķirši” uz rozīnes, ja saturs, ko liekam ir kvalitatīvs un precīzs;

3) un mana vājība – komunikācija jeb tas, ar ko sāku. Nav jābaidās jautāt, ierosināt, domāt at the end of te day. Pat ja KPVIS ir pašsaprotams un loģiski kontruēts, nav jābaidās no pilnveides – vai tas būtu IKT, iur, oec, vai vēl citas tēmas. Manuprāt tikai kļūdās ir jaunrade 😊 un attīstība.

Rolands Kalniņš brīnišķi teica, ka par divām lietām nav jāuztraucas – par tām, kuras var mainīt un par tām, kuras nevar mainīt. Taču viegli man te rakstīt. Ja šajā pēcpusdienā nebūtu trīs brīnišķu kolēģu – tuvu un tālu – kuri Tevi nes, kad nav pašai padoma – tad mans stress talk nebūtu šeit tik viegls.

Un tā – darbā ar KPVIS – super atbalsts, super exceļi un sajēga, ko gribi pateikt, ievietot sistēmā, izdarīt – ir tie mani nieki noslēdzot nedēļu, kurā citstarp bija iespēja strādāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pieredzes apmaiņas seminārā (citstarp arī daloties tajā, kā strādājam ar starptautisko izglītības pētījumu datiem, kādi mūsu plāni vistuvākai nākotnei), vēl lielākā tuvplānā ielūkoties PISA datu bāzēs (citstarp atkal atceroties ekonometrijas niekus), u.t.t., u.t.j.p. Un par to jau noteikti kādā citā emuāra ierakstā.

Vēlot gaišu trešo Adventes svētdienu,

projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

 

Kā 'siltināt' Latvijas skolas, lai nodrošinātu tajās vislabāko klimatu

Skolas un skolotāji, un lēmumu pieņēmēji izglītībā vēlas, lai palielinās skolēnu motivācija mācīties un mazinās skolēnu uzvedības problēmas. Taču, tas var novest pie simptomātiskas pieejas, proti, pie tā, ka katra problēma tiek risināta atsevišķi, palīdzību veltot tikai tiem skolēniem, kuriem ir vislielākās grūtības. 

Par to, kā nenonākt tādā sadrumstalotībā, raksta Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas profesore klīniskajā psiholoģijā un vadošā pētniece izglītības psiholoģijā. Viņas raksts “Globālā sasilšana uz skolas klimatu neattiecas” ir publicēts Eiropas skolu izglītības platformā un lasāms tajā 29 valodās, tai skaitā latviski.  

Profesore Baiba Martinsone aicina pievērst uzmanību pētījumu rezultātiem, kuri liecina – sociālo, emocionālo un uzvedības problēmu risku palīdz mazināt, kā arī skolēnu un skolotāju garīgo veselību un labbūtību sekmē  pozitīvas skolas vides veidošana ar sistemātisku un konsekventu skolas mēroga pieeju, ko dēvē par skolas klimatu.  

Kas ir skolas klimats jeb īpašā gaisotne, ko izstaro skola? To raksturo:

• fiziskās un emocionālās drošības sajūta,
• attiecību ar vienaudžiem un pieaugušajiem kvalitāte,
• mācīšana un mācīšanās (skolēnu atsaucība skolotājiem, stimulējoša vide un mācību materiāli),
• sadarbība ar vecākiem un vietējo kopienu.
  

Skolas klimatam ir visaptveroša ietekme, tas iedarbojas uz visiem, kuri piedalās skolas dzīvē, ieskaitot tos skolēnus, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība, līdz pat tiem, kuriem šķietami nekāds īpašs atbalsts nav vajadzīgs, taču visi piemītošie talanti un spējas nebūt nav vēl atmodinātas. Kā raksta Baiba Martinsone: 

“Pozitīvs skolas klimats novērš mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, pazemošanu un citas uzvedības problēmas, palīdz gūt labus mācību rezultātus un sekmē labu garīgo veselību, iesaistīšanos skolas norisēs un prosociālu uzvedību. Tas var vairot piederības sajūtu skolā un nodrošināt, ka skolēns, pavadot laiku skolā, piedzīvo izaugsmi, sastopas ar pozitīviem izaicinājumiem un jūtas iekļauts”.  

Jaunākie Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 dati rāda, ka Latvijas piecpadsmitgadnieku piederības skolai indekss samazinājās laikā no 2015. līdz 2018. gadam, un 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, nav gandrīz izmainījies.  

Tabula: Piederības sajūtas indeksa izmaiņas 2015., 2018. un 2022. gada pētījuma ciklos (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas skolēnu aptaujas rezultāti un OECD vidējais rādītājs)

Avots: PISA 2022, tabula II.B1.1.5 

PISA 2022 ziņojuma attēlā uzskatāmi redzams, ka, lai gan Latvijas skolēnu sniegums matemātikā ir augstāks par OECD valstu vidējo, piederības sajūta skolai ir zemāka, nekā OECD vidēji.  

Atšķirībā no pasaules klimata, skolas klimatu nepieciešams rūpīgi un pastāvīgi ‘sildīt’. Lai to sildītu, vajadzīga skolas direktora pārliecinātība un līderība, gatavība pārmaiņām un pārmaiņu plānošana, atbalsts skolotājiem, kuri īstenos pārmaiņas, un sadarbība ar vecākiem un kopienu, kurā skola atrodas. Pozitīvs skolas klimats veidojas, ja starp skolas dzīvē iesaistītajiem veidojas emocionālās saites un tiek īstenota sociālā un emocionālā mācīšanās.  

Rakstā nosaukti pieci ieteikumi skolām jeb pašvērtēšanas kritēriji, kas var atbalstīt skolas to virzībā uz veselīga un visus skolas dzīves dalībniekus atbalstoša klimata veidošanu.   

• pozitīvs skolas klimats ir skaidri nosaukts kā skolas vērtība un mērķis (piem., tas ir iekļauts skolas stratēģijā, skolas sauklī vai tīmekļa vietnē),
• tiek īstenota visu skolu aptveroša pieeja (piem., aktīvi iesaistās skolas administrācija, skolotāji piedalās mācībās un saņem pastāvīgu atbalstu, iesaistās visi skolotāji un visi skolēni),
• tiek veicināta sociāli emocionālā izaugsme un pozitīva uzvedība (piem., visu klašu mācību programmā, sākot no pirmsskolas pakāpes (ja skolā tiek īstenota) un beidzot ar vidusskolas pēdējo klasi, ir iekļauta uz pierādījumiem balstīta sociāli emocionālās mācīšanās programma, ir izstrādāta skaidra problēmu risināšanas sistēma),
• uzdevumos un formatīvajā vērtēšanā ir iekļautas iespējas praktizēt iekļaušanu, prosociālu uzvedību, pilsonisko iesaistīšanos un drošību,
• tiek regulāri apkopoti un analizēti dati, lai apzinātu stiprās un vājās puses, plānotu turpmākus pasākumus un novērtētu skolas progresu.

Papildus rakstam pieejama saite uz zinātnisko publikāciju “Konceptuāls ietvars pozitīva skolas klimata ilgtspējīgai veicināšanai: konteksts, izaicinājumi un risinājumi” (A Conceptual Framework for Sustainable Promotion of a Positive School Climate: Context, Challenges, and Solutions).  

Par sociāli emocionālo mācīšanos turpināsim informēt, jo arī OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centrs CERI strādā pie sociāli emocionālo prasmju un mācīšanās izpētes.  

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

 

Pārpublicējot avota norāde obligāta.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

Ērtībai par PISA2022 konferenci: materiālu saites, lēciens dabaszinātnēs un pošamies uz datu semināru

Šodien bija lieliska diena. Mums kopā bija iespēja piedalīties Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD - Organisation for Economic Development and Co-operation) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas  (PISA - Programme for International Student Assessment) OECD PISA 2022 pirmo rezultātu paziņošanas konferencē.

Šeit ērtībai vienkopus piedāvājam šodienas, 5.decembra:

·     konferences materiālus, t.sk. uz preses konferences un konferences prezentācijas, kas pieejamas šeit;

·     Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes Izglītības pētniecības institūta ziņojumu, pieejams šeit;

·     konferences ieraksta saiti;

·     kopsavilkuma vienlapīti un OECD Latvijas kopsavilkumu.

 

Tāpat vēl ļaujiet teikt divas labas lietas:

·     pirmā ir brīnišķā iespēja jau 15. decembrī apmeklēt LU IPI kolēģu OECD PISA u.c. datu bāžu analīzes semināru. Lūdzam reģistrēties šeit.

·     otrā ir kopsavilkuma bilde no Jūsu atbildēm, kādas ir mūsu pusaudžu izcilības jomas:

Un pavisam vēl tehnokrātiska tabula (lūdzu sk. zemāk), kura turpinās 2023. gada 13. marta emuāra ierakstu, kurā teicām, ka mums ļoti nepieciešams Baltijas ziemeļnieku (igauņu) lēciens. Zemāk tabulā redzam, kā mums ir veicies ar vietu maiņām (lecam dabaszinātnēs!). Lai gan daudz svarīgāk par vietu skaitļiem, ir tieši mūsu pusaudžu prasmju līmenis, par kuru ļoti precīzi teic iegūto punktu skaits (bet par to citos ierakstos turpmāk, šeit vien neliels attēls no mūsu ministrijas preses konferences).

valsts	matemātika	lasīšana	dabaszinātnes
Latvija	496 à 483 punkti (24. à 27. vieta)	479  à 475 punkti (30. à 21. vieta)	487 à 494 punkti (29. à 19. vieta)
Igaunija	523 à 510 punkti (8. à 7. vieta)	523 à 511 punkti (5. à 6. vieta)	530 à 526 punkti (4. à 6. vieta)
Lietuva	481 à 475 punkti (35. à 24. vieta)	476 à 472 punkti (35. à 32. vieta)	482 à 484 punkti (31. à 29. vieta)
OECD vidējais	489 à 472 punkti	487 à 476 punkti	489 à 485 punkti
10. vietas sniegums	516 à 493 punkti (Polija à Nīderlande)	512 à 501 punkti (Polija à Jaunzēlande)	516 à 507 punkti (Ķīnas Taipeja à Austrālija)

 

Avots: OECD, PISA2022

Vēlot jaukāko vakaru un turpināt vēlēties nodrošināt vislabāko izglītību mūsu bērniem,

projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

Zināšanas un uzticēšanās

Šajā ierakstā par izglītības datu gadagrāmatu “Īsumā par izglītību 2023” gribas celt tiltus arī uz citiem avotiem. Iespējams, ka tas izdosies. 

Starp daudziem rādītajiem, kurus katru gadu publicē “Īsumā par izglītību” jeb Education at a Glance (saīsinājumā EAG) regulāri tiek ietverti rādītāji par izglītības ietekmi sociālajā un politiskajā dzīvē, un izpratnē par vērtībām. 2023. gada publikācijā izglītības sociālās ietekmes dati atspoguļoti A6 sadaļā. Ziņojums atklāj, ka 25-64 g. v. pieaugušajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs (OECD) valstīs neatkarīgi no viņu iegūtās izglītības pakāpes ir vienota izpratne par demokrātijas funkcionēšanu. Tas ir ļoti nozīmīgs rādītājs, kas vieš cerības par sabiedrību saliedētību OECD valstīs un spējām vienoties par vērtībām. 

Taču ir arī citi rādītāji, kas atspoguļo atšķirīgas vērtības vai izpratni pieaugušajiem ar augstāko izglītību un tiem pieaugušajiem, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību. Datos parādīta saistība starp izglītību un ticību sazvērestības teorijām. Sazvērestības teorijas ir nopietns dezinformācijas avots. Visus notikumus sabiedrības dzīvē tās izskaidro ar ietekmīgu indivīdu vai grupu slepenām darbībām. Ticību sazvērestības teorijām saista ar sociāli un individuāli kaitīgu uzvedību, samazinātu atbalstu demokrātiskai valdībai un zemu uzticēšanos institūcijām, nevēlēšanos risināt klimata pārmaiņu problēmas un sliktiem medicīniskiem lēmumiem. Datos augstākā izglītība parādās kā viens no faktoriem, kas mazina ticību sazvērestības teorijām. Piemēram, Eiropas sociālās aptaujas 10. cikla dati rāda, ka vidēji OECD valstīs gandrīz 32% pieaugušo, kuriem nav vidējās izglītības tic, ka zinātnieku grupas manipulē, fabricē un slēpj pierādījumus, lai maldinātu sabiedrību. Gandrīz divreiz mazāk ir pieaugušo ar augstāko izglītību, kuri tic šādai zinātnieku sazvērestībai. 

Šomēnes OECD publicētajā prasmju pārskatā Skills Outlook 2023 ir dati par prasmēm orientēties mūsdienu informācijas sabiedrībā. Vidēji 43% respondentu visās OECD valstīs norādīja, ka „ļoti” uzticas zinātniekiem, viņu precīzas informācijas par pasauli meklējumos. Uzticēšanās zinātnei un zinātniekiem bija augstāka valstīs, kur jauniešiem bija labāka izpratne par zinātnisko pētījumu metodēm.

Attēlā: Pieaugušo uzticēšanās zinātnei indekss un pieaugušo īpatsvars, kuri uzticas zinātniekiem, 2018. gads. Vidējais uzticēšanās zinātnei indekss (kreisā y ass) un to pieaugušo procentuālā daļa, kuri ziņo, ka uzticas zinātniekiem (labā y ass)

Attēlā uz kreisās y ass ir parādīts vidējais uzticības indekss zinātnei. Skaitlis uz labās ass parāda to pieaugušo procentuālo daļu (vecumā no 15 gadiem), kuri teikuši, ka uzticas zinātniekiem. Valstis ir sakārtotas dilstošā secībā atbilstoši uzticības zinātnei indeksam. 

Avots: Wellcome Trust (2018), Wellcome Global Monitor 2018

Latvijas dati izceļas ar salīdzinoši augsto uzticības zinātnei indeksu un trešo zemāko īpatsvaru pieaugušajiem, kuri uzticas zinātniekiem (20% Latvijā, 44% ES vidēji). 

Šonedēļ publicētajā Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 pirmo rezultātu ziņojumā “Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā Latvijā” sniegti aptaujas dati par astoto klašu skolēnu autoritātēm, kurām viņi uzticas. Gandrīz 50% skolēnu ir atbildējuši, ka zinātnieki ir starp autoritātēm, kurām skolēni uzticas. 

Ļoti ticams, ka skolēni ir zinošāki par to, kā darbojas zinātne un kāpēc zinātnieki mēdz mainīt savus uzskatus un rekomendācijas, parādoties jauniem faktiem un pierādījumiem. Prasmju ziņojums uzsver, ka ir pietiekams pamatojums saglabāt uzticēšanos zinātniskajai informācijai, pat ja zinātnieki var nepiekrist viens otram vai laika gaitā mainīt savus uzskatus. Zinātne attīstās un tā nav dogmatiska. Zinātnieki ir aizrautīgi skaidrojumu meklētāji un ir vērts uzticēties viņu aizrautībai. 

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot atsauce obligāta

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".
                               

Ne tikai dziedāt un dejot, bet arī iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs

Šodien Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītibas pētniecības institūta vadošā pētniece Ireta Čekse kopā ar izcilu komandu – profesoru Andreju Geski, pētniekiem Kristīni Kampmani, Kasparu Kiri un Reini Alksni publicēja Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (Internation Association for the Evaluation of Education Achievement, IEA) Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma (International Civic and Citizenship Education Study, ICCS) 2022. gada cikla pētījuma pirmos rezultātus.

Viņu ziņojums “Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā Latvijā” vieš cerību, ka jaunais Skola2030 izglītības saturs, kurš spēcīgi caurvij pilsoniskās līdzdalības prasmi vispārējā izglītībā tiešām parādīs rezultātu uzlabojumu. Konferenci caurstrāvoja cerība, ka šodien fiksēto rādījumu 490 punktu apmērā (sk. 1. attēlu zemāk) varēsim uzskatīt kā to punktu, kuram esam tikuši pāri un spējam pakāpties augstāk par savu ļoti zemo vietu.

1. attēls. Dažu valstu salīdzinājums 2009.-2022. gadu Starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS. Avots: https://www.iea.nl/studies/iea/iccs

Kā atzīmēja pētnieki, mūsu valsts skolēnu punkti ir knapi noturējuši savu sniegumu B līmenī, un tas uz ko mums būtu jātiecas ir noteikti šī līmeņa nostiprināšana un spēcīgāka to prasmju attīstīšana, kas mūsu skolēnus virzītu vairāk uz A līmeni. (sk. 2. attēlu, no vadošās pētnieces Iretas Čekses prezentācijas).

2. attēls. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma līmeņu prasmju sadalījums. Avots: vadošās pētnieces Iretas Čekse prezentācija. Pilnu ierakstu skatiet šeit.

Taču plašu rezonansi ir guvis attēls (sk. zemāk 3. attēlu), kurā konstatējam to, ka 75% jauniešu savu valsti pēc desmit gadiem redz kā ES un NATO dalībvalsti, tomēr satraucoši ir redzēt 25% jauniešu, kas Latviju redz ārpus šīm organizācijām (9%) un pat kā daļu Krievijas (9%) vai izgaisušu (7%). Diemžēl arī redzam sakarību, ka šo 25% jauniešu zināšanas krietni atpaliek (C līmenis) no 75% vienaudžu (B līmenis), un tas nozīmē, ka šie robi pilsoniskajā izglītībā aizpildās ar naratīviem, kas ir pretēji Latvijas valstiskumam. Vienotas skolas projekts varētu būt viens no instrumentiem šādu robu mazināšanai.

 

3. attēls. Kā Tu redzi Latviju pēc desmit gadiem? Avots: Latvijas skolēnu atbildes Starptautiskajā pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS 2022. 

Un noslēdzot šo īso ierakstu un lieliski pavadīto dienu, tik vēlētos visus aicināt izlasīt šo ļoti vērtīgo Latvijas Universitātes pētnieku ziņojumu un arī rast iespēju noskatīties ne tikai pētnieku priekšlasījumu, bet arī ekspertu diskusiju šeit. Mūs visus tiešām iedvesmoja Evija Vildiņa, 12.c klases skolniece, kas darbojas skolēnu pašpārvaldē, pārvalda Siguldas pilsētas vidusskolas IG kontu, darbojas jaunatnes organizācijā “Nītaureņi”. Viņa vairākkārtīgi akcentēja, ka skolotājiem jādod arvien vairāk iespēju skolēniem būt aktīviem, ka jāļauj izstrīdēties, izdiskutēt. Viņa izteica pateicību saviem skolotājiem, kas tieši šādi rīkojas. Skolotāju drosme organizēt grūto jautājumu diskusijas un veicināt aktīvas sarunas dod iedvesmu jauniešiem tālāk būt aktīviem. Lai jauniešu laiks paiet ne tikai brīnišķā korī un deju ansamblī, bet arī diskusijās, brīvprātīgo darbā un audzējot mākslu kvalitatīvi risināt strīdus! Lai notiek!  

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

Bērnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā

Tuvojoties Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 pirmo rezultātu paziņošanas dienai, tematiski atbilstošs ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI šomēnes publicētais dokuments par bērnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā (Child participation in decision making: Implications for education and beyond). Jau pavisam drīz būs zināmi jaunākie rezultāti par astoto klašu skolēnu pilsoniskajām kompetencēm un sabiedrisko līdzdalību, taču OECD apkopotie secinājumi no dažādiem pētījumiem atkal un atkal atgādina, ka bērnu un jaunatnes līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pašus bērnus un jauniešus

• uzlabo sociālo iekļaušanu,
• veido vienlīdzīgākas kopienas,
• un palīdz jaunatnei psiholoģiski veselīgāk un drošāk pieaugt.

OECD Jaunatnes konsultatīvā padome (Youthwise) trāpīgi atzīst, ka globālā līmenī 

“jaunieši ir trešā daļa iedzīvotāju un 100% nākotnes” 

(2021. gadā OECD valstīs vidēji 17,6% iedzīvotāju bija jaunāki par 15 gadiem). Pietiekami daudz datu liecina, ka, sadarbojoties ar bērniem un jaunatni, un sniedzot viņiem līdzdalības iespējas, sabiedrības kļūst saliedētākas, noturīgākas, un demokrātiskākas. 

Izglītības sistēmām ir nozīmīga loma, lai skolēni veidotos par atbildīgiem, informētiem un iesaistītiem sabiedrības locekļiem. Tas palīdzēs viņiem sekmīgi piedalīties sabiedriskajās diskusijas un pieņemt lēmumus par labu sev un savai kopienai. Mūsdienās, reaģējot uz konceptuālajām izmaiņām izpratnē par bērnību, un izpratni, ka bērni var un viņiem ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, arī izglītības sistēmām ir jāattīstās, lai iespējotu skolēnus kā personības un sabiedriskās dzīves veidotājus.
Neraugoties uz pēdējo gadu izmaiņām uzskatos par bērnu un pusaudžu spējām (kliedējot mītus par nenobriedušiem pusaudžu prātiem), bērnība joprojām tiek uzlūkota kā kaut kas ievainojams, un bērni -  tikai kā aizsargājami. Lai arī ANO Bērnu tiesību konvencija rekomendē politiku veidošanā uzklausīt bērnu viedokli un Eiropas Savienības Bērnu tiesību stratēģija un Bērnu garantija aicina iesaistīt bērnus sabiedriskajās aktivitātēs, tomēr šķērslis bērnu līdzdalībai un kopumā bērnu tiesību īstenošanai, ir tas, ka pieaugušie neuztver bērnu tiesības nopietni. Pastāv uzskats, ka bērniem trūkst spēju (capacity) piedalīties lēmumu pieņemšanā. Salīdzinot ar pieaugušajiem bērni tiek uzskatīti par naiviem, lētticīgiem un ievainojamiem. Viņi ir “nākotnes pilsoņi”, nevis tagadnes, un  tāpēc nav jāiesaista debatēs un lēmumu pieņemšanā. 

Pieaugušie pauž skepsi par bērnu spējām sniegt jēgpilnu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā, vai arī bažas, ka lielākas kontroles uzticēšana bērniem mazinās pieaugušo autoritāti. Jēgpilna bērnu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā prasa pārskatīt dažus dziļi iesakņojušos pieņēmumus par varas attiecībām starp pieaugušajiem un bērniem. Ja pieaugušie neuzklausa un nerespektē bērnu viedokļus, tas padara līdzdalību par bezjēdzīgu. 

Dokumentā nosauktas drošas, ētiskas un jēgpilnas līdzdalības pazīmes. Līdzdalībai jābūt:

• Caurskatāmai
• Brīvprātīgai
• Cieņpilnai
• Atbilstošai
• Bērniem draudzīgai (adekvāts laiks, resursi un dalībniekiem pielāgotas iespējas)
• Kompetentu pieaugušo atbalstītai
• Iekļaujošai
• Drošai un riskus anticipējošai (risk-sensitive)
• Atbildīgai (accountable)

Dokumentā aprakstīti dažādi līdzdalības modeļi (piemēram, Lundi modelis) un labas prakses piemēri bērnu līdzdalībai. Jaunatne var līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē, piedaloties:

• vēlēšanās no 16 gadiem Austrijā, no 17 Grieķijā, pašvaldību vēlēšanās no 16 gadiem Igaunijā, no 17 gadiem Izraēlā
• pilsoņu asamblejās, kongresos 
• bērnu un jauniešu parlamentos 
• vietējās, nacionālās un starptautiskās jauniešu padomēs 
• e-līdzdalības platformās.
  

Bērnu līdzdalības piemēri OECD valstīs: 

• skolēnu padomes
• skolēnu apvienības
• skolēnu iniciēti projekti un pasākumi
• līdzdalība ar budžeta izlietojumu saistītos lēmumos
• līdzdalība lemšanā par mācību saturu un līdzdalība vērtēšanā
• skolēnu līdzdalība skolu inspekcijās.

Līdzdalība lēmumu pieņemšanā var izpausties kā ‘daži krēsli pie galda’. Šīs sēdvietas ļoti reti domātas skolēniem ar īpašām vajadzībām, jaunākiem skolēniem un skolēniem no sociāli nelabvēlīgām vidēm. Taču iekļaušana ir svarīga, lai mazinātu pilsoniskās līdzdalības iespēju plaisu. Īrijā, izstrādājot Rīcības plānu pāridarījumu novēršanai (Action Plan on Bullying) tā izstrādē tika iesaistīti vairāk kā 170 bērni, ieskaitot bērnus ar īpašām vajadzībām, un romu un bēgļu bērnus. 

Dokuments atsaucas uz skolas vides pētījumiem, kuros secināts, ka bērnu tiesību īstenošana nemazina skolotāju autoritāti, taču sniedz ieguvumus gan skolēniem, gan skolotājiem. Pierādījumi rāda, ka dalība lēmumu pieņemšanā skolā pozitīvi ietekmē mācīšanos un mācīšanu, un labbūtību. Konsultēšanās ar bērniem ir svarīga, taču nav pietiekama. Līdzdalība ietver mācīšanos un refleksiju visiem iesaistītajiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Līdzdalība ir process, nevis atsevišķs pasākums. Lai nodrošinātu bērnu kvalitatīvu līdzdalību, ir jāiegulda laiks, pūles un citi resursi. Jāparedz, ka laiks ir jāiegulda arī no bērnu puses. Ieguvumi to visu atsver. 

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

Mūžu dzīvo, mūžu mācies – aktuālie dati par mūžizglītību

 

Salīdzinoši nesen, t.i. 13. novembra rīta pusē, mūsu komanda (komandiņa) arī piedalījās mūsu ilggadīgo un ikdienas darbā ļoti ciešo sadarbības partneru – Centrālās statistikas pārvaldes – organizētajās Akadēmiskajās brokastīs par konkrēti vienu mums kopīgi svarīgu tēmu – aktualitātēm izglītības datu jomā. Šoreizīt – par mūžizglītību. Var teikt, ka mēs iesildījāmies nākamajam gadam, kura nogalē nāks klajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Development and Co-operation – OECD) Pieaugušo prasmju pētījuma (Survey of Adults Skills, The Programme for the International Assessment of Adult Competencies – PIAAC). Mūsu Latvijas dalība šajā starptautiskajā pētījumā bija iespējama pateicoties izcilai sadarbībai starp Latvijas Universitāti un pētījumu centru SKDS, kuru izcilības arī tika apbalvotas ar Ministru kabineta Atzinības rakstiem. Paldies par to Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesorei Aijai Zobenai un pētījumu centra SKDS projektu vadītājai, sociālo zinātņu doktorei Ivetai Briškai.

Tomēr šoreizīt ieraksts būs par Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, kurus mums nodrošina Centrālā statistikas pārvalde. Pašas svarīgākās ziņas no apsekojuma ir pozitīvas, proti – ja 2016. gadā no 25-64 gadus veciem iedzīvotājiem pieaugušo tālākizglītībā piedalījās 48%, tad 2022. gadā šis īpatsvars pieauga līdz 52%. Lieliski! Tāpat arī dati rāda, ka 89% no iesaistītajiem neformālajā izglītībā bija saistīta ar darbu. Arī to ir ļoti labi apzināties, jo tas papildus apliecina, ka darbam vajadzīgās prasmes tiek nepārtraukti pilnveidotas. Savādāk arī nedrīkstētu būt.

Izmantojot Kalvja Okmaņa, CSP Sociālās statistikas metodoloģijas daļas vecākā eksperta, prezentācijas lielisku slaidu (lūdzu sk. zemāk attēlu) var redzēt arī galvenos iemeslus, kāpēc piedalāmies vai kāpēc nepiedalāmies savu zināšanu un prasmju papildināšanā. Ar lielāko īpatsvaru norādītais iemesls, kāpēc piedalāmies, apstiprina ieprieš minēto pamatojumu – 79% (no tiem, kas piedalās) vēlas labāk veikt savu darbu! Taču arī ne mazākā efektā, tikai ar otrādo zīmi, ir 66% (no tiem, kas nepiedalās) uzskata, ka apmācības nav nepieciešamas. Šeit ir liels potenciāls, ko mums kopā būtu jāspēj tomēr pakustināt. Jo paliekot bez prasmju pilnveides, dinamiska tirgus apstākļos, var ātri palikt ārpus nodarbinātības. Tāpēc jāmeklē tie āķīši, kas tomēr rosinātu lielā daļā pieaugušo meklēt sevī spēkus atjaunoties un turpināties.  

Savukārt, ja raugām, cik stundas gadā esam gatavi ziedot savai izglītībai, tad diemžēl jāatzīmē, ka šo stundu skaits ir mazinājies, t.i. no 76 (2016. gadā) līdz 52 (2022. gadā) stundām. Kaut kur, protams, jāpiedomā arī mums kā respondentiem, vai atceramies visas nodarbības un vai tās par tādām uzskatām, kurās esam piedalījušies. Jo biežāk kā kursus uztveram vien teju formālās izglītības semestru nodarbības, un piemirstam, ka arī nelielā skaitā stundu nodrošinātās nodarbības, arī ietilpst neformālās pilnveides kopā. Tāpēc 😊 – esam atbildīgi, kad piedalāmies šajos apsekojumos, un mēģinām atcerēties visu, ko vien esam darījuši gada laikā 😊

Pretēji stundu samazinājumam, tas, ko esam tērējuši, lai varētu piedalīties izglītošanā, ir pieaudzis vairāk par 150 eiro (no 217€ 2016. gadā uz 375€ 2022. gadā) jeb par 72,8%. Tas ir ļoti būtisks pieaugums, tomēr arī jāatceras, ka bez inflācijas šajā periodā arī nebijām iztikuši (18,2%), kas nedaudz mazina būtisko pieaugumu.

Noslēdzot šo pavisam nelielo atspulgu no brīnišķas rīta sarunas pirms teju nedēļas, vēl tik jāpiebilst, ka no tiem, kas nepiedalījās tālākizglītībā, vien 0,7% trūka darba devēja atbalsta, taču 13% gadījumu nevarēja apvienot ar sava darba grafiku. Un to saliekot kopā gribētos vien lūgt visiem darba devējiem (visos līmeņos) pēc iespējas atbalstīt tālākizglītību, lai stundu skaits (kas ir viens no mērāmajiem rādītājiem) nesaruktu vēl mazāk. Jo gada griezumā 52 stundas ir gaužām maz. Dzīvojam gudri!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".