Skolas un skolotāji, un lēmumu pieņēmēji izglītībā vēlas, lai palielinās skolēnu motivācija mācīties un mazinās skolēnu uzvedības problēmas. Taču, tas var novest pie simptomātiskas pieejas, proti, pie tā, ka katra problēma tiek risināta atsevišķi, palīdzību veltot tikai tiem skolēniem, kuriem ir vislielākās grūtības.
Par to, kā nenonākt tādā sadrumstalotībā, raksta Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas profesore klīniskajā psiholoģijā un vadošā pētniece izglītības psiholoģijā. Viņas raksts “Globālā sasilšana uz skolas klimatu neattiecas” ir publicēts Eiropas skolu izglītības platformā un lasāms tajā 29 valodās, tai skaitā latviski.
Profesore Baiba Martinsone aicina pievērst uzmanību pētījumu rezultātiem, kuri liecina – sociālo, emocionālo un uzvedības problēmu risku palīdz mazināt, kā arī skolēnu un skolotāju garīgo veselību un labbūtību sekmē pozitīvas skolas vides veidošana ar sistemātisku un konsekventu skolas mēroga pieeju, ko dēvē par skolas klimatu.
Kas ir skolas klimats jeb īpašā gaisotne, ko izstaro skola? To raksturo:
- fiziskās un emocionālās drošības sajūta,
- attiecību ar vienaudžiem un pieaugušajiem kvalitāte,
- mācīšana un mācīšanās (skolēnu atsaucība skolotājiem, stimulējoša vide un mācību materiāli),
- sadarbība ar vecākiem un vietējo kopienu.
Skolas klimatam ir visaptveroša ietekme, tas iedarbojas uz visiem, kuri piedalās skolas dzīvē, ieskaitot tos skolēnus, kuriem nepieciešama īpaša palīdzība, līdz pat tiem, kuriem šķietami nekāds īpašs atbalsts nav vajadzīgs, taču visi piemītošie talanti un spējas nebūt nav vēl atmodinātas. Kā raksta Baiba Martinsone:
“Pozitīvs skolas klimats novērš mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, pazemošanu un citas uzvedības problēmas, palīdz gūt labus mācību rezultātus un sekmē labu garīgo veselību, iesaistīšanos skolas norisēs un prosociālu uzvedību. Tas var vairot piederības sajūtu skolā un nodrošināt, ka skolēns, pavadot laiku skolā, piedzīvo izaugsmi, sastopas ar pozitīviem izaicinājumiem un jūtas iekļauts”.
Jaunākie Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 dati rāda, ka Latvijas piecpadsmitgadnieku piederības skolai indekss samazinājās laikā no 2015. līdz 2018. gadam, un 2022. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, nav gandrīz izmainījies.
Tabula: Piederības sajūtas indeksa izmaiņas 2015., 2018. un 2022. gada pētījuma ciklos (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas skolēnu aptaujas rezultāti un OECD vidējais rādītājs)
Avots: PISA 2022, tabula II.B1.1.5
PISA 2022 ziņojuma attēlā uzskatāmi redzams, ka, lai gan Latvijas skolēnu sniegums matemātikā ir augstāks par OECD valstu vidējo, piederības sajūta skolai ir zemāka, nekā OECD vidēji.
Atšķirībā no pasaules klimata, skolas klimatu nepieciešams rūpīgi un pastāvīgi ‘sildīt’. Lai to sildītu, vajadzīga skolas direktora pārliecinātība un līderība, gatavība pārmaiņām un pārmaiņu plānošana, atbalsts skolotājiem, kuri īstenos pārmaiņas, un sadarbība ar vecākiem un kopienu, kurā skola atrodas. Pozitīvs skolas klimats veidojas, ja starp skolas dzīvē iesaistītajiem veidojas emocionālās saites un tiek īstenota sociālā un emocionālā mācīšanās.
Rakstā nosaukti pieci ieteikumi skolām jeb pašvērtēšanas kritēriji, kas var atbalstīt skolas to virzībā uz veselīga un visus skolas dzīves dalībniekus atbalstoša klimata veidošanu.
- pozitīvs skolas klimats ir skaidri nosaukts kā skolas vērtība un mērķis (piem., tas ir iekļauts skolas stratēģijā, skolas sauklī vai tīmekļa vietnē),
- tiek īstenota visu skolu aptveroša pieeja (piem., aktīvi iesaistās skolas administrācija, skolotāji piedalās mācībās un saņem pastāvīgu atbalstu, iesaistās visi skolotāji un visi skolēni),
- tiek veicināta sociāli emocionālā izaugsme un pozitīva uzvedība (piem., visu klašu mācību programmā, sākot no pirmsskolas pakāpes (ja skolā tiek īstenota) un beidzot ar vidusskolas pēdējo klasi, ir iekļauta uz pierādījumiem balstīta sociāli emocionālās mācīšanās programma, ir izstrādāta skaidra problēmu risināšanas sistēma),
- uzdevumos un formatīvajā vērtēšanā ir iekļautas iespējas praktizēt iekļaušanu, prosociālu uzvedību, pilsonisko iesaistīšanos un drošību,
- tiek regulāri apkopoti un analizēti dati, lai apzinātu stiprās un vājās puses, plānotu turpmākus pasākumus un novērtētu skolas progresu.
Papildus rakstam pieejama saite uz zinātnisko publikāciju “Konceptuāls ietvars pozitīva skolas klimata ilgtspējīgai veicināšanai: konteksts, izaicinājumi un risinājumi” (A Conceptual Framework for Sustainable Promotion of a Positive School Climate: Context, Challenges, and Solutions).
Par sociāli emocionālo mācīšanos turpināsim informēt, jo arī OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centrs CERI strādā pie sociāli emocionālo prasmju un mācīšanās izpētes.
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot avota norāde obligāta.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".