Kopš 1. decembrī noslēdzām līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, bija desmit darba dienas, kurās jāpaņem labi sakārtotie dokumenti un tādā pat mieriņā jāsaliek sistēmā. Viegli jau teikt, bet... kad tas ir aiz muguras – jeb desmit darba dienas pagājušas un viss izdevies tiktāl, cik ļauj sistēma – tad saproti, ka tiešām miers ir vienīgais, kas palīdz.
Taču... ja nebūtu kolēģu, kas dod racionālus padomus, kas dod precīzus
aprēķinus, kas palīdz absolūti nejaukās IKT situācijās... nekāds tur dižmiera
kunkulis nesanāktu.
Tad kāda ir pievienotā vērtība no šāda emuāra ieraksta? Reiz sen-senos
laikos patika t/l vienas ministres emuārs par 1,2,3 ikdienas padomiem esot
ministram. Tad šeit varētu būt mans viens, div, trīs startējot darbā ar Kohēzijas
politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2021.–2027.gadam (KPVIS):
1) ir ļoti laba paļāvība, ka KPVIS atbalsta kolēģi atrisinās visu. Tikai jādod
ir zināms laiks. Atrisināts tiks absolūti viss – taču – jāsaprot, ka katrs it
kā “sīkums”, tomēr prasa savu laiku. Kā arī – neesmu, neesmu tas, kas lasa
rokasgrāmatas. It īpaši jau, ka KPVIS ir ļoti pašsaprotama sistēma – bet gadās
jau arī man visādi;
2) esot exceļa fanei, bija milzīgs prieks, ka viss ir lejuplādējams
exceļformātā. Tas ir neatsverami ērti. Visi faili ir lieliski arhivējami u.t.t.
Arī sapratu, ka nevajag ķert kreņķi, ka automātiskie exceļi ir briesmīgā
formatējumā (nav nedz satilpšanas lapā, nedz teksta lasāms izvietojums u.t.t.),
jo... tam ir tikai pastarpināta nozīme. Taču... kā jau jūtiet – ļoti gribētos
arī satura formā skaistumu 😊. Bet... noteikti viss šis ir
pilnveidojams, jo tie jau ir “ķirši” uz rozīnes, ja saturs, ko liekam ir
kvalitatīvs un precīzs;
3) un mana vājība – komunikācija jeb tas, ar ko sāku. Nav jābaidās jautāt,
ierosināt, domāt at the end of te day. Pat ja KPVIS ir pašsaprotams un
loģiski kontruēts, nav jābaidās no pilnveides – vai tas būtu IKT, iur, oec, vai
vēl citas tēmas. Manuprāt tikai kļūdās ir jaunrade 😊
un attīstība.
Rolands Kalniņš brīnišķi teica, ka par divām lietām nav jāuztraucas – par tām,
kuras var mainīt un par tām, kuras nevar mainīt. Taču viegli man te rakstīt. Ja
šajā pēcpusdienā nebūtu trīs brīnišķu kolēģu – tuvu un tālu – kuri Tevi nes,
kad nav pašai padoma – tad mans stress talk nebūtu šeit tik viegls.
Un tā – darbā ar KPVIS – super atbalsts, super exceļi un sajēga, ko gribi
pateikt, ievietot sistēmā, izdarīt – ir tie mani nieki noslēdzot nedēļu, kurā
citstarp bija iespēja strādāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas pieredzes apmaiņas seminārā (citstarp arī daloties tajā, kā strādājam ar starptautisko izglītības pētījumu datiem, kādi mūsu plāni vistuvākai nākotnei), vēl lielākā tuvplānā ielūkoties PISA
datu bāzēs (citstarp atkal atceroties ekonometrijas niekus), u.t.t., u.t.j.p. Un par to jau noteikti kādā citā emuāra ierakstā.
Vēlot gaišu trešo Adventes svētdienu,
projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".