Vajadzīgs Baltijas ziemeļnieku lēciens

Valdības deklarācijā ir ielikts ambiciozs mērķis izglītības jomā – vismaz 10. vieta PISA pētījuma rezultātos. Šajā ierakstā vien vēlētos sniegt informāciju, kur esam šobrīd atbilstoši pēdējiem PISA 2018. gada rezultātiem. Šogad, 2023. gada 5. decembrī būs zināmi svaigākie – PISA 2022. gada rezultāti, bet patlaban varam aplūkot to, kur esam un arī kā izskatāmies salīdzinot ar pārējām divām Baltijas valstīm un arī ar OECD vidējo sniegumu.

Pirms skatām skaitliskos mērījumus, nelielai atkāpei par to, ka PISA rādītāji nenozīmē tādu precīzu skalas iedalījumu, kā, piemēram, metri, grami. PISA mērījumi parāda variāciju rezultātiem, kas iegūti no pētījuma dalībniekiem. Tas nozīmē, ka teorētiski nav tāda minimālā vai maksimālā PISA mērījuma, bet gan PISA rezultāti tiek skatīti normālajā sadalījumā ar 500 punktu vidējo un 100 punktu standartnovirzi.

OECD piedāvā ērtu datu apstrādes vidi, kurā ir iespēja atlasīt jebkādus vēsturiskos datus. Latvija piedalās PISA testā jau no pašiem tā pirmsākumiem 2000. gadā, un arī kopumā Baltijā novērojumu laika rinda aptver vairākus ciklus (sk. zemāk 1.-3. attēlus), tā ļaujot jau datos vērtēt ne tikai struktūras rādītājus, bet arī cerēt uz tendenču noturību. valsts

valsts	lasīšana	matemātika	dabaszinātnes
Latvija	479 punkti (30. vieta)	496 punkti (24. vieta)	487 punkti (29. vieta)
Igaunija	523 punkti (5. vieta)	523 punkti (8. vieta)	530 punkti (4. vieta)
Lietuva	476 punkti (35. vieta)	481 punkti (35. vieta)	482 punkti (31. vieta)
OECD vidējais	487 punkti	489 punkti	489 punkti
10. vietas sniegums	512 punkti (Polija)	516 punkti (Polija)	516 punkti (Ķīnas Taipeja)

PISA 2018 Latvijas (sk. augstāk tabulu) 15 gadus veco skolēnu sasniegums lasīšanas kompetencē ir 479 punkti jeb 30. vieta, kas par 33 punktiem atpaliek no 10. vietas (Polija ar 512 punktiem); matemātikas kompetencē ir 496 punkti jeb 24. vieta, kas  par 20 punktiem atpaliek no 10. vietas (Polija ar 516 punktiem); dabaszinātņu kompetencē ir 487 punkti jeb 29. vieta, kas par 29 punktiem atpaliek no 10. vietas (Ķīnas Taipeja ar 516 punktiem). 

Raugot nedaudz vēsturiski, Latvijas skolēniem reiz ir izdevies “uzlēkt” lasīšanas kompetencē par 32 punktiem (periodā no 2000. gada līdz 2003. gadam), matemātikas kompetencē – par 14 punktiem (no 2015. gada uz 2018. gadu) un dabaszinātņu kompetencē – par 8 punktiem (no 2009. gada uz 2012. gadu). Taču, lai šādu ambiciozu 10. vietas mērījumu sasniegtu PISA 2029. gadā, tad šajā mācību gadā 3. klases skolēniem, nākamajā gadā – 4. klases skolēniem, u.t.t. jāspēj jau nodrošināt un prasīt kaut ko vairāk – vismaz lasīšanā un dabaszinātnēs pilnīgi noteikti. Ja sapņojam par šāda 10. vietas mērījuma sasniegšanu jau PISA 2025. gadā, tad vēl pamatīgāk jāstiprina jau šī mācību gada 7. klases skolēni (!), par kuriem šobrīd tik ļoti tur rūpi mūsu kolēģi, kas strādā ar skolas tīkla sakārtošanu.

Ar sveicieniem,
Dace

 

 

 

 

Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pieejama šeit.

PISA data explorer. Pieejams šeit.

PISA 2018 Results (Volume I): What Students Know and Can Do. OECD 2019. How PISA results are reported: What is a PISA score? Pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.