CERI stiprina izglītības pētījumu izmantošanu

 

7. februārī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovācijas centrs CERI publicējis ziņojumu “Ikvienam rūp dažkārt izmantot izglītības pētījumus” (Everybody Cares About Using Education Research Sometimes).  

Publikācija apkopo un salīdzina 288 ar zināšanu mobilizēšanu (knowledge mobilisation) izglītībā saistītu organizāciju no 34 valstīm atbildes uz 2023. gada aptaujas jautājumiem par aktivitātēm un praksi pētījumu izmantošanā.  

Autoru izveidotā zināšanu mobilizēšanas siltumkarte rāda dažāda veida organizāciju īpatsvaru, kuras intensīvi īsteno katru no siltumkartē nosauktajām darbībām. Karte rāda, ka organizācijas visvairāk ieguldās pētniecības rezultātu komunikāciju kanālu izveidē un uzturēšanā, taču vismazāk – zināšanu starpnieku jeb to, kuri pētniecības rezultātus nodod to lietotājiem, kapacitātes paaugstināšanā.  

Publikācijā minēti labas prakses piemēri, kas palīdz tuvināt pētījumus to lietotājiem, piemēram, mācot zināšanu starpniecības (knowledge brokerage) prasmes topošajiem skolotājiem un pētniekiem, vai organizējot skolotājiem profesionālās pilnveides kursus par pētījumu veikšanu vai to rezultātu izmantošanu. Protams, mācības par pētījumu izmantošanu vajadzīgas gan ministriju, gan pašvaldību darbiniekiem. Publikācijā citēta kāda Norvēģijas Izglītības un pētniecības ministrijas darbiniece, sakot, ka mācīšanās ministrijā lielākoties notiek kā mācīšanās darot.  

Uzmanību piesaista sniegto viedokļu par pētniecības izmantošanu salīdzinājums starp ministrijām un citām organizācijām. Ziņojums aicina pārdomāt par veidiem, kā zināšanu mobilizēšana būtu labāk koordinējama un komunicējama sistēmas līmenī.  

Atsevišķa nodaļa ziņojumā veltīta aktivitāšu, kas mobilizē zināšanas jeb ņem talkā pētījumu rezultātus, novērtēšanai. Novērtēšana izpaužas ne tikai īstenojot resursietilpīgas metodoloģijas, kas var nebūt vajadzīgas katrai iniciatīvai. Novērtēšana nozīmē arī veicināt vērtējošas domāšanas organizācijas kultūru, pastāvīgu pārdomu, refleksijas un atgriezeniskās saites kultūru, kas veicinātu eksperimentēšanas un apzinātas riska uzņemšanās domāšanu. 

Vērtējošā domāšana ir kas tāds, kurā var iesaistīties ikviens organizācijas darbinieks. OECD Rokasgrāmatā inovatīvām mācību vidēm (The OECD Handbook for Innovative Learning Environments) ir aprakstīti vairāki veidi, kā praktizēt vērtējošo domāšanu. Piemēram, 

• skaidri apsverot un/vai pārskatot pamatdarbības nodomus, teorētisko/idejisko pamatojumu un paredzamo ietekmi,
• iesaistot ieinteresētās puses kritiskās domāšanas procesā par savu darbību,
• izstrādājot skaidru redzējumu par dažādu vērtēšanas jautājumu un procesu priekšrocībām, u.c. 

Ziņojums aicina pārdomāt datu un pētījumu rezultātu izmantošanu izglītības politikā  un skolu praksē, sekmējot izpratni, kā varam gūt no šīs izmantošanas vēl vairāk. Ir vērts arī apsvērt, kas paveicams, lai pētniecības izmantošanā atbalstītu sadarbības partnerus, citas ieinteresētās organizācijas.

Gan izglītības ministrijām, gan pašvaldībām būtu ieguvums, veicot zināšanu starpnieku kartējumu  valstī vai pašvaldībā, un pārdomājot lomu, kāda tiem ir vai kādai tai vajadzētu būt, lai stiprinātu zināšanu lomu sabiedrībā. 

Šis ziņojums ir trešais OECD publikāciju sērijā par pētniecības ietekmes stiprināšanu izglītības politikā un praksē (pirmie divi: Who Cares about Using Education Research in Policy and Practice? un Who Really Cares about Using Education Research in Policy and Practice?).  

Ja Jums ir interese par šo tematiku un laiks nākamajā ceturtdienā, 13. februārī, pl. 14.00-15.30 (LV laiks), tad OECD CERI aicina reģistrēties un paklausīties ziņojuma tiešsaistes prezentāciju.  

Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors 

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Starptautiskie izglītības pētījumi un prasmju stratēģijas Īrijā

Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) 2025. gada janvārī ir publicējusi īsu aprakstu par to, kā Īrija izmanto starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu datus un rezultātus (How Large-Scale Assessments have Informed Education Policy in Ireland). Starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi te skatīti kā datos balstīts informācijas avots, kas palīdz plānot skolēnu prasmju uzlabošanu.
 
Impulsu rīcībai īriem deva nozīmīgs kritums lasītprasmes un matemātikas sniegumā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2009. gada testā. Tas mudināja viņus izveidot “Nacionālo lasītprasmes un rēķinpratības stratēģiju 2011-2020” (National Literacy and Numeracy Strategy 2011-2020). Stratēģijā bija uzsvērtas sešas jomas jeb pīlāri: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmes un rēķinpratības attīstību, 
2. skolotāju un pirmsskolas izglītības pedagogu profesionālās prakses uzlabošana, 
3. skolu vadības kapacitātes celsme, 
4. mācību satura un mācīšanās pieredzes uzlabošana, 
5. atbalsts skolēniem ar papildus mācīšanās vajadzībām sasniegt savu potenciālu, 
6.  vērtēšanas prakses uzlabošana, lai atbalstītu labāku lasītprasmes un rēķinpratības apguvi. 

Lasītprasmes mācīšana nedēļā tika palielināta par 60 minūtēm, matemātikas par 70 minūtēm. Tika ieviesti obligātie standartizētie testi pirmajos trīs mācību gados, un stiprināta skolotāju profesionālā pilnveide lasītprasmes un matemātikas mācīšanā.

Lai sekotu snieguma starptautiski salīdzināmiem rādītājiem, skolas tika lūgtas (requested) sadarboties, ja tās ir iekļuvušas starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu (piem., Startautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS, Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS vai Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA) izlasē.
 
Atšķirībā no PISA 2009, tālākie pētījumi TIMSS 2011, PIRLS 2011 un PISA 2012 rādīja jau augstāku sniegumu. Padziļināta izpēte rādīja, ka PISA 2009 sliktos rezultātus varētu būt noteikušas skolēnu iesaistīšanās problēmas (engagement issues) un metodoloģiski faktori, kas ietekmēja mērījumu precizitāti. Stratēģijas īstenošanas vidū īri jau sasniedz gandrīz visus stratēģijā ieplānotos mērķrādītājus (visus, kas attiecās uz sākumskolu), un TIMSS 2015. gada un PIRLS 2016. gada cikli rādija snieguma uzlabošanos. 2017. gadā notika stratēģijas vidusposma izvērtēšana, lasītprasmē konstatēts labs progress (celebrated successes), taču bija jomas, piemēram, ŗēkinpratība un digitālā pratība, kuras joprojām prasīja uzmanību.
 
2015. gadā tika atjaunināts sākumskolas izglītības saturs, to salāgojot ar lasītprasmes pētījumu testos uzsvērto ‘nozīmes aktīvu konstruēšanu’ (active construction of meaning), kritisku refleksiju un empātiju (iejušanos), lasītāju kopienas veidošanu, un pozitīvas attieksmes veidošanu attiecībā uz lasīšanu.
 
Jaunā “Lasītprasmes, rēķinpratības un digitālās pratības stratēģija 2024-2033” (Ireland’s Literacy, Numeracy and Digital Literacy Strategy 2024-2033), kas publicēta 2024. gadā, veltīta atbalsta sniegšanai tām skolēnu snieguma vājākām vietām, ko atklāj starptautiskie pētījumi, proti, mazs īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem, salīdzinoši vājāks sniegums ģeometrijas uzdevumos. Stratēģiju kopīgi izstrādāja Izglītības departaments (ministrija) un Bērnu, vienlīdzības, īpašo vajadzību, integrācijas un jaunatnes departaments (ministrija), sadarbībā ar starpinstitucionālo Vadības komiteju, ņemot vērā pētījumu rezultātus, kā arī skolēnu, vecāku, izglītības darbinieku un sociālo partneru viedokļus.

Stratēģijā ietverti uzdevumi piecās galvenajās jomās jeb pīlāros: 

1. vecāku un kopienu iesaiste, lai atbalstītu bērnu lasītprasmi, rēķinpratību un digitālo pratību, 
2. atbalsts skolotāju profesionālajai praksei, kuri strādā ar agrīna vecuma bērniem, 
3.  atbalsts pirmsskolas un sākumskolas iestāžu vadībai, 
4. mācīšanās pieredzes uzlabošana mācību saturā, pedagoģijā un vērtēšanā, un
5. atbalsts skolēniem ar dažādām mācīšanās vajadzībām, lai katrs sasniegtu savu potenciālu.

Jaunās stratēģijas ieviešanas plānā pirmajiem pieciem gadiem ir paredzētas vairāk kā 100 konkrētas aktivitātes, to skaitā vairāk iespēju aktīvām mācībām mērīšanas un ģeometrijas jomā, kā arī turpmāka profesionālās pilnveides nodrošināšana skolotājiem šajās jomās. Tiek uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot motivāciju lasīšanai brīvajā laikā un veicināt pozitīvu attieksmi attiecībā uz matemātiku (uz to norāda starptautisko pētījumu dati). Tas ietvers mērķtiecīgu padziļinātu pētījumu pasūtīšanu, kas palīdzētu pieņemt turpmākus lēmumus par lasītprieka veicināšanu (īpaši zēniem) un pārliecības stiprināšanu matemātikā (īpaši meitenēm). Jaunās stratēģijas mērķis ir arī mazināt dzimumu atšķirības mācību sasniegumos, kas Īrijā gan ir mazākas nekā daudzās valstīs, tomēr parādās lasīšanas un matemātikas rezultātos.

Aprakstu noslēdz pieņēmums, ka arī turpmāka līdzdalība starptautiskajos izglītības pētījumos, jo īpaši uzsākot jauno stratēģiju 2024.-2033. gadam, nodrošinās Īrijai visaptverošu pierādījumu bāzi turpmākās politikas veidošanai. Stratēģisko pieeju prasmju attīstībai varētu uzlabot, integrējot ieskatus no citiem pētījumiem, piemēram, Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS un Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS, sniedzot plašāku priekšstatu par skolēnu prasmju attīstības vajadzībām. Tomēr rūpīgi jāapsver arī administratīvā slodze, kas saistīta ar dalību papildu pētījumos, jo īpaši ņemot vērā valsts lielumu un slodzes ietekmi uz skolām.

Ar sveicieniem
Starptautisko izglītības pētījumu projekts

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Paldies LU un IZM komandai par darbu!

Gada nogale ir labs mirklis kopsavilkt to, ko esam varējuši šajā gadā. Vēl tikko noklausoties iedvesmojošo #cilvēkjaudas ierakstu, gribas atkal teikt: "Jā! Mēs to varējām!" Pie sevis arī turpinot, ka noteikti projekta komandā vēl ir daudz dažnedažādu dzintaru, kas arī nākamajā gadā dos gaišo, silto gaismu. Pat, ja smaidām par to, cik formālas ir atskaites par padarīto šajā gadā (lūdzu skatīt zemāk smaidīgās darbu kopsavilkuma bildes), tad pilnīgi noteikti varam izvilkt kaut ko, kas īpaši staroja šogad. Droši vien svarīgākie lepnuma brīži pat kopsarakstā tik viegli nav pamanāmi, tāpēc, ja ļausiet, ļoti gribētos izcelt mūsu kolēģu izcilo sniegumu strādājot –

Pirmajā UNESCO OECD izglītības statistikas konferencē 6. februārī, kad mūsu projekta vecākā eksperte Agija Nika bija dalībniece pirmajā diskusiju panelī, kurā tikām kā Latvija uzaicināti sniegt iedvesmojošu piemēru par mūsu monitoringa sistēmas iecerēm un uzbūvi;

Sestajā UNESCO OECD radošuma konferencē 17. oktobrī, un esot starp trim augstā snieguma valstīm – Latviju, Singapūru un Koreju – Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Ilze Mazpane iespējoja pasauli ar to, ko darām pareizi un ar lieliskiem rezultātiem;

Un kā trešo lepnas pacilātības punktu atzīmēju mūsu Latvijas Universitātes zinātnieku spēju kopā ar pasauli stāstīt pirmos rezultātus par Starptautisko datorprasmju un informācijpratības pētījumu ICILS 2023 12. novembrī – paldies pētniecei Olgai Polei, Starptautisko matemātikas un dabaszinātņu izglītibas attīstības tendenču pētījumu TIMSS 2023 4. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Lindai Mihno un Starptautisko pieaugušo prasmju pētījumu PIAAC 2022-2023 11. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Aijai Zobenai.

Noteikti ir vēl daudz brīžu, kas deva darba prieku, taču netrūka arī ļoti daudz skumīgas pārdomas raisošu brīžu. Protams, atzīmējam arī to, ko gribējām vēl izdarīt, bet nebija izdevies. Prātos arī esam ielikuši, kā to varētu īstenot kādā tuvākā nākotnē. Šogad kārtējo reizi sapratām, ka cilvēks nav robots, pat ja talkā nāk perfektā viduvējība. Veselības trūkums mazās ES struktūrfondu projekta vienībās var izsist robu kapacitātē (jā, jā... pat 33% pazūdot), taču esam priecīgi, ka noslēdzot gadu atkal esam pilns pulciņš.

Ko vēlam savam projektam nākamajā gadā? Arī vismaz kādas trīs lietas labas lietas un ceturto no sirds –

No 18. marta līdz 12. maijam PISA 2025 pamatpētījumā mūsu skolēniem būt kā mūsu hokeja junioru komandai – spēju gan nopietni, gan arī bez liela stresa nokārtot arī starptautisko skolēnu prasmju testu!

No 3. marta līdz 30. aprīlim PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījumā – līdzīgi arī šeit – pamēģiniet iepriekš esošos publiskos piemērus un noteikti izdosies!

2025.  gada otrajā pusgadā sekos OECD TALIS 2024 pirmo rezultātu konference!

Taču vēl vēlā pavasarī no 15. līz 29. maijam – gaidām studentu darbu pieteikumus!

Sirsnīgs paldies par kopdarbu IZM un LU komandai 2024. gadā un – lai laimīgs jaunais gads!

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

2025. gadā  gandrīz 290 Latvijas skolas saņems uzaicinājumu no 18. marta līdz 12. maijam piedalīties Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2025 pētījumā. Lūdzam neatteikt dalību šajā 15 g. v. skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmju diagnosticējošajā testā! Aicinām skolas iepazīties ar pētījuma jauno dabaszinātņu ietvaru un testa uzdevumu paraugiem.

2025. gada martā/aprīlī apmēram 20 Latvijas skolās notiks Starptautiskā lasītprasmes pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums, kurā 4. klašu skolēni piedalīsies lasītprasmes testā. Literāro un informatīvo tekstu lasīšana notiks datorā, un datorā skolēni sniegs arī atbildes uz jautājumiem par izlasīto. Aicinām skolotājus iepazīties ar PIRLS 2021. gada testa uzdevumiem un izmēģināt tos kopā ar skolēniem! Pieejami arī digitālās lasītprasmes uzdevumi angļu valodā.

Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījuma TIMSS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Aicinām skolotājus izmantot LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta TIMSS 2019. g. cikla izpētē balstītu sagatavoto metodisko materiālu un kopā ar skolēniem izmēģināt matemātikas un dabaszinātņu uzdevumus.

Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Ar tiem ir vērts iepazīties, lai uzzinātu, ka, piemēram, Latvijas meiteņu sniegums datorprasmēs ir nozīmīgi augstāks kā zēnu sniegums, un starp Eiropas valstu meitenēm ir trešais augstākais.

Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC Pieaugušo prasmju pētījuma 2023. g. pirmie rezultāti prezentēti 11. decembrī konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums”. Aicinām iepazīties ar pētījuma rezultātiem un konferences materiāliem, un uzzināt, ka pieaugušo 16-65 g. v. vidū Latvijā augstākais sniegums tekstpratībā ir sievietēm, kuras ieguvušas augstāko izglītību STEM (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā.

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos
izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" 

PIAAC pasākuma saites un arī novērojums par Latvijas STEM jomā izglītītoto tekstpratību

Teju kā ierasts cenšamies pirmā brīdī pēc kāda no pētījumu primāro rezultātu pasākumiem publicēt arī emuāra ierakstu gan ar tehniskajām saitēm, kur visa informācija pieejama, gan arī kādu pirmo novērojumu no rezultātu ziņojumiem.

Šonedēļ izdevās noslēgt mūsu šīgada pirmo rezultātu triptihu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Pieaugušo prasmju pētījuma PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu konferenci. Konference bija plašāka nekā tikvien PIAAC rezultāti, tajā varēja iepazīties arī ar individuālo mācību kontu lielisko produktu STARS un arī gūt prieku no EPALE Nacionālā atbalsta dienesta pieaugušo neformālās izglītības ceļojošās balvas “Saules laiva” konkursa uzvarētāju apbalvošanas. Tieši pateicoties EPALE projekta vadītājai Oksanai Soročinai šis 11. decembra trīs projektu koppasākums noritēja tik raiti. Viņa bija tās dienas sirds un dvēsele. Paldies viņai!

Šeit vien lasītāju ērtībai tās saites, kas var noderēt vienkopus par PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu pasākumu:

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums par Latviju latviešu valodā pieejams šeit. Turpat pieejams arī angliski.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta sagatavotais pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

Konferences darba kārtība, dalībnieki, ieraksts, foto un prezentācijas.

Informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā par PIAAC pirmajiem rezultātiem pieejama šeit.

Līdzīgi kā arī citos emuāra ierakstos par pasākumiem nevaram neielikt arī kādu datu grafiku un šoreizīt par STEM sievietēm. Šeit divi datu punkti, par kuriem varam padomāt un aizķerties. No vienas puses ļoti priecājamies, ka mūsu STEM nozaru sievietes uzrāda augstāko tekstpratību (sk. infografiku turpmāk), kam turpat vien min uz papēžiem STEM nozaru vīrieši, taču abi atpaliek no OECD vidējā, tomēr ir krietni vairāk par ne-STEM nozaru sievietēm un vīriešiem. Vai tekstpratībā plaisai starp STEM un ne-STEM izglītību būtu jābūt tik lielai (gandrīz 20 punkti)? Vidēji OECD tā ir vien ap pieci punkti.

Ja turpinām šo nedaudz virpināt, tad palūkojot uz svaigākā "Īsumā par izglītību" datu grafiku (sk. attēlu turpmāk) par STEM jaunpienācējām jeb viņu īpatsvaru, tad latviešu sievietes ar savu 13% īpatsvaru ir vairāk beigu galam, turpretim igaunietes ir otrās ar 20%. Taisnībai vēl gan jāsaka, ka lietuvietes ir par vienu %punktu mazāk par mums. Protams, STEM nav jādominē, taču līdz pilngadībai % īpatsvarā būtu jātiecas. Skaitļu pasaule veicina arī tekstpratību, vismaz Latvijā pašlaik izskatās, ka pavisam noteikti.

Vēlot baudīt retās sniegpārslas, un vēlot tām apvienot STEM un ne-STEM jaunā kvalitātē,

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

TIMSS rezultāti liek mainīties uz augšu

Šonedēļ, 4. decembrī bija atkal jauki svētki, ko mums dāvāja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pshiloģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošās pētnieces – doc. Linda Mihno un doc. Rita Kiseļova, kas sniedza bagātīgas prezentācijas par Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījuma (Trends in International Mathematics and Science Study) TIMSS 2023. gada cikla pirmajiem rezultātiem un arī iepriekšējā – TIMSS 2019. gada cikla padziļināto izpēti. Sirsnīgs paldies viņām! Tāpat arī šajā reizē bija iespēja uzklausīt lielisku ekspertu diskusiju, kuru moderēja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne. Paldies viņai par lielisko savijumu sarunās starp skolas direktoru, skolotāju, pētnieku, igauņu pieredzi un mūsu satura centra vadītāju! Izdevās vilkt laukā tēmas, kuras mums jāpēta dziļāk – kas notiek klasēs, skolās, mācību saturā.

Šeit nedz čīkstēšu, nedz slavināšos par rezultātiem, kas mums nu jau zināmi, un kuri noteikti liek mainīties uz augšu. Šeit vien zemāk vienkopus tas materiāls, kas ir pieejams publiski no 4. decembra konferences:

- Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta TIMSS 2023 pirmo rezultātu ziņojums un faktu lapa;

- TIMSS 2023 īss video, ko aicinām izmantot arī skolās stāstot par šo pētījumu skolēniem, skolotājiem;

- Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas TIMSS 2023 starptautiskais ziņojums;

- vienlape par galvenajiem TIMSS 2023 rezultātiem šeit;

- konferences kopējā prezentācija, t.sk. gan Izglītības pētniecības institūta abas prezentācijas un ekspertu diskusijas prezentācija kopā šeit;

- konferences pilnais ieraksts;

- konferences mazais mirkļa ieraksts;

- konferences fotogrāfijas;

- konferences preses relīze.

Vēl šajā ierakstā gribējās aizķert to, kas arī steidzami liek mainīties uz labo. TIMSS pētījuma kontekstuālajos datos bija daži tikpat nelāgi dati kā tie ir bijuši nesenajos citos starptautiskajos izglītības pētījumos. Un tas ir par to, cik liels ir īpatsvars mūsu bērnu, kas cieš no vardarbības katru nedēļu. Tie ir 22% no bērniem jeb nedaudz vairāk kā piektā daļa bērnu. Latvija šajā rādītājā ir pēdējā vietā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalījās pētījumā (21 ES DV piedalījās) (sk. zemāk attēlu).

Vienlaikus zinām, ka pakāpeniski mūsu skolās ienāk KiVa programma, tāpat arī pavisam nesen uzzinām, ka tepat kaimiņos lietuvieši savās skolās jau vairāk kā divdesmit gadus izmanto – pat jau pirmsskolas posmā – agrīnās prevencijas programmas, kas attīsta pozitīvas komunikācijas prasmes, piemēram, Zippy’s Friends, kas līdzīgi KiVa progammai ir aprobētas daudzās valstīs. Ir daudz vēl citu aktivitāšu kaimiņos un mūspusē, taču par to jau atsevišķi kādā citā reizē, vien kopsavelkot varam teikt, ka tas lietuviešiem nācis par labu, jo viņu bērni jūtas savai skolai pulka vairāk piederīgi nekā latviešu bērni (sk. zemāk attēlu). Lieki jau teikt, ka arī pieaugušajiem ir tikpat svarīgas šīs spējas būt vienkārši cilvēcīgiem cilvēkiem, un bērni jau mācās no mums.

Saliekot visu kopā Adventes laikā, tik vēlreizīt sakām lielu paldies mūsu Latvijas pētniekiem par viņu darbu, par viņu pienesumu mums, kas esam rīcībpolitikā, kas esam klasēs, skolās, mājās, lai mācām bērnus dziļi redzēt matemātiku, dabu zinātnē, redzēt viens otru. Protams, ļoti, ļoti gaidīsim tālākos pētījumus un arī padziļinātās izpētes katrā no tiem.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai" 

Dabaszinātņu mājasdarbam – 15 minūtes, 3-4 reizes nedēļā

Skolēnu sniegums kā mozaīka saliekas kopā no daudziem maziem mozaīkas gabaliņiem. Labākais, ko izglītības pētniecība var izdarīt, lai palīdzētu skolotājam, ir pateikt kurā brīdi un kurš no daudzajiem gabaliņiem varētu tikt izmantots bērna izglītības ceļā, lai padarītu šo ceļu labāku. 

Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki it ļoti daudz darījuši, lai atklātu un izsvērtu katru no iespējamajiem faktoriem, kas var palīdzēt skolām, skolotājiem, skolēniem, un, galu galā, ģimenēm un sabiedrībai kopumā. Ar šo palīdzību domājot daudzu sējumu padziļinātās izpētes, ko institūts ir publicējis. 

Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījuma TIMSS 2023. gada cikla pirmo rezultātu paziņošanas konference 4. decembrī ir viens no pasākumiem, taču pietiekami nozīmīgs, kurā izglītības pētnieki nāk uz sarunu ar skolotājiem, lai dalītos savās datos un pieredzē balstītajās atziņās par labākajiem veidiem, kā palīdzēt attīstīt skolēnu kompetences.  

 

4. decembra konferencē no pētniekiem uzzināsim gan TIMSS jaunākā pētījuma cikla pirmos rezultātus, gan rezultātus no iepriekšējā 2019. gada cikla padziļinātas izpētes. Par padziļinātās izpētes secinājumiem, kas izskanēs konferencē, noteikti informēsim šajā blogā. Taču pagaidām jūsu uzmanībai piedāvājam Īrijas pētnieku TIMSS 2019 cikla datos balstītās skolēnu matemātikas un dabaszinātņu mājasdarbu ilguma izpētes rezultātus.  

(Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA organizē TIMSS pētījumu gan 4. klašu, gan 8. klašu skolēniem. Lielākā daļa valstu piedalās tikai 4. klašu pētījumā, taču dažas piedalās gan 4., gan 8. klašu pētījumā. Latvija piedalījusies piecos pētījumu ciklos un visos – 4. klasēm). 

Zinātniskajā rakstā, kas publicēts brīvpieejā un Īrijas sabiedrisko mēdiju pārstāstā, 4 118 Īrijas 8. klašu skolēnu (apmēram 14 gadu vecumā) snieguma izpētes rezultātā secināts: 

• Mājasdarbi, ja uzdoti katru dienu, izrādījās visefektīvākie matemātikā.
• Trīs līdz četras dienas nedēļā bija vislabākais biežums mājasdarbiem dabaszinātnēs.
• Īsi mājasdarbi bija vienādi efektīvi kā gari mājasdarbi.
• Skolēniem no labvēlīgāka sociāli ekonomiskā statusa ģimenēm mājasdarbu pildīšana nesniedza vairāk ieguvumu kā pārējiem viņu vienaudžiem.
  

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas – lielās valodu modeļu programmas jeb mākslīgā intelekta modeļus, - pētnieki secināja, ka īsi 15 minūšu mājasdarbi ievērojami uzlabo skolēnu sniegumu matemātikā un dabaszinātnēs. Mājasdarba ilguma palielināšana līdz 30 vai vairāk minūtēm nav devusi nekādus papildus ieguvumus, salīdzinot ar apmēram 15 minūšu ilgiem uzdevumiem. Īsi mājasdarbi matemātikā ir efektīvāki, ja tos uzdod katru dienu, savukārt dabaszinātņu mājasdarbi ir efektīvāki, ja tos uzdod trīs līdz četras reizes nedēļā, ietverot tajos dažādus uzdevumus – lasīšanu, mazu eksperimentu veikšanu vai projektus, kas padziļina izpratni par mācāmo tematu.  

Iepriekš tika uzskatīts, ka skolēni no nodrošinātām ģimenēm iegūst vairāk, strādājot mājasdarbus, jo viņiem ir piekļuve lielāka atbalstam un resursiem. Jaunā izpēte rāda, ka skolēni no dažādas vides var vienlīdz iegūt no mājasdarbu pildīšanas, ja tie ir efektīvi strukturēti.  

Atsaucoties uz bērnu noslogotību ar mājasdarbiem, ko rādīja Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2015 dati, Eiropas izglītības sistēmu informācijas tīkls Eurydice 2018 gadā pievērsa uzmanību mājasdarbu efektivitāti atbalstošai un neatbalstošai argumentācijai. Eurydice atsaucās gan uz profesora Džona Hetija (John Hattie), viedokli par nenozīmīgu ieguvumu no mājasdarbu uzdošanas, gan pētījumiem, ka nelieli mājasdarbi var būt efektīvāki par lielajiem, gan analīzi, ka skolēni no mazturīgām ģimenēm no mājasdarbu rēķināšanas iegūst mazāk. Pēdējā atziņa tagad tiek atspēkota. 

PISA 2015 aptaujas dati rādīja, ka 15 gadus veci skolēni Latvijā matemātikas un dabaszinātņu mājasdarbu pildīšanai velta vairāk laika, nekā viņu vienaudži vidēji pētījuma dalībvalstīs. Jaunā Īrijas TIMSS 2019 padziļinātā izpēte rāda – mājasdarbiem nav jābūt ilgiem. Mājasdarbam nav jābūt slogam, kas aizdzen prom prieku mācīties. Neliels un bieži uzdots tas ir efektīvs matemātikas un dabaszinātņu snieguma uzlabošanas līdzeklis. Tas ir ļoti labs risinājums, kas dod bērniem enerģiju un iespēju izbaudīt brīvu laiku ārpus skolas.  

Jaunus ieteikumus skolotājiem matemātikas un dabaszinātņu mācīšanā uzzināsim jau pavisam drīzi – 4. decembrī. Uz tikšanos TIMSS konferencē! 

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"