Izglītības rādītāji vienmēr ir kādu lielāku stāstu nozīmīgi elementi. Līdzīgi fotogrāfijai, tie attēlo dzīvas un neizmērojami plašas pasaules apstādinātu mirkli. Rādītājus var salīdzināt ar karti, kas palīdz orientēties apvidū. Izglītības rādītāji attēlo kompleksas sistēmas, kur dažādie to elementi ir saistīti daudzējādās atgriezeniskās un vairāku līmeņu attiecībās.
Pirms gandrīz desmit gadiem izglītības pētniece Treisija Bērnsa (Tracey Burns) savā rakstā par izglītības pārvaldību kompleksā pasaulē (Governing education in a complex world) minēja Nīderlandes piemēru par vairākām skolām, par kurām dati un indikatori vienprātīgi liecināja – šim skolām ir zems sniegums un to darbībā nepieciešami uzlabojumi. Informācija, ko sniedza rādītāji, pamudināja dažas no šīm skolām mobilizēties un, apvienojot iestādes, tās dibinātāju un vietējās kopienas enerģiju, izrauties no zemo sniegumu loka. Turpretī citas skolas, saņemot to pašu apzīmējumu un novērtējumu, nonāca it kā apburtā lokā, kurā skolotāji jutās nemotivēti, vecāki pārcēla savus bērnus uz citām skolām un kopējais sniegums pasliktinājās. Kā norāda Treisija Bērnsa, tieši skolu un to kopienu reakcijas dinamikas neparedzamība atklāj, cik ļoti kompleksas ir norises izglītības sistēmā.
(Ir vērts uzmeklēt un izlasīt šo trīs lappušu īso publikāciju ne tikai Nīderlandes skolu piemēra dēļ. Tajā koncentrēti raksturota laba izglītības pārvaldība mūsdienās, 84.-86. lpp. krājumā Love, P. and J. Stockdale-Otárola (eds.) (2017), Debate the Issues: Complexity and Policy making, OECD Insights, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264271531-en.)
Dati un to veidotie rādītāji var kalpot kā atskaites punkts, kā sākumpunkts kartē vai atspēriena punkts. Visu izglītībā iesaistīto pušu rokās ir tas, kādi procesi norisinās dzīvā un atvērtā izglītības sistēmā.
Dažādos starptautiskos novērtējumos un aptaujās tiek ziņots par jaunatnes un pieaugušu cilvēku kompetenču samazināšanos. Samazinās motivācija mācīties, un tiek ziņots, ka samazinās atbalsts, ko skolēni saņem no skolotājiem. Skolotāji ziņo par grūtībām, strādājot klasēs, kurās skolēniem ir dažādas mācīšanās vajadzības, kā arī ziņo par disciplīnas problēmām skolās. Digitālajā vidē pieaug emocionālo pāridarījumu īpatsvars (kiberbulings).
Izglītības pētnieki un praktiķi no vairākām valstīm, kurās skolēnu sniegums Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā PISA ir starp augstākajiem, meklējuši atbildi uz jautājumu, kā reaģēt uz šādas lejupejošas tendences rādošiem indikatoriem. Austrālijas, Kanādas, Lielbritānijas, Singapūras, arī mūsu kaimiņvalstu Somijas un Igaunijas pētnieku darbu koordinēja OECD, un 2025. gada novembrī darbs rezultējās ar konceptuāli jauna izglītības ietvara ar nosaukumu “Izglītība cilvēka uzplaukumam” (Education for human flourishing) publicēšanu.
Jaunā koncepcija ir plašākas perspektīvas piedāvājums un mūsdienu pasaulei atbilstošs izglītības lomas atjaunināts izvērtējums.
Cilvēkkapitāla piegāde darba tirgum
Industriālajā laikmetā, izglītības sistēmu galvenais uzdevums bija cilvēku sagatavošana darba tirgum. Šo cilvēkkapitāla teoriju par izglītības mērķiem izglītības politikas veidotāji visā pasaulē īsteno kopš 20. gadsimta septiņdesmitiem gadiem - orientācija uz zinātni, matemātiku un problēmu risināšanu plašā mācību programmā, apņemšanās palīdzēt visiem skolēniem gūt labas sekmes neatkarīgi no viņu izcelsmes (taisnīgums), un pieejas augstākajai izglītībai paplašināšana.
Taču progress nav bijis vienmērīgs. Ekonomiskās izaugsmes veicināšana maksājusi dārgi – daudzās valstīs pieaug sociāli ekonomiskā nevienlīdzība, postošas sekas ienesusi migrācija un pieaug sociāli politiskā fragmentācija. Patēriņš nav līdzsvarots ar dabas resursu iespējām. Dzīvo sugu nepārtraukta iznīcināšana ir izraisījusi bioloģiskās daudzveidības sabrukumu. Ekonomiskais modelis, kuram izglītības sistēmas ir nodrošinājušas cilvēkkapitālu, ir nodarījis kaitējumu sabiedrībai un planētai.
Cilvēkkapitāla piegādi ir regulējuši akadēmiskie eksāmeni un progress, kāpjot pa izglītības pakāpieniem. Skolas ir kalpojušas par vārtiem uz augstāko izglītību, ar testu palīdzību atsijājot studentus. Izglītība nosaka uzvarētājus un zaudētājus - tie, kas gūst panākumus, iespējams, ir paši pielikuši pūles un ir savus panākumus pelnījuši. Taču viņiem ir paveicies piedzimt ar prasmēm, kuras sabiedrībā tiek augstu novērtētas. Mūsdienās daudzās valstīs cilvēki, kuri negūst panākumus izglītībā, protestējot pret pārmērīgu nevienlīdzību, perspektīvu trūkumu savās kopienās un personīgo sociālās cieņas zudumu, veido populistisku politiķu elektorātu.
Ir pareizi, ja cilvēki gūst panākumus nevis ar nepotisma vai patronāžas palīdzību, bet gan ar saviem dabiskajiem talantiem, un sistēma nodrošina izglītību visiem, aizliedz diskrimināciju un piešķir darba vietas atklātā konkursā. Taču šāda meritokrātija ir bijusi kļūdaina ne tikai tāpēc, ka izglītotā elite ir spējusi efektīvi nodrošināt inženierzinātņu izglītību saviem bērniem, bet arī tāpēc, ka galvenais nopelnu mērs – kognitīvo prasmju apgūšana – ir pārāk šaurs.
Iepriekšējā paradigma nespēj risināt jaunas un akūtas problēmas. Aptaujās daudzi cilvēki atzīst, ka ir mazāk pārliecināti par savām nodarbinātības un labklājības izredzēm, retāk dalās uzskatos un vērtībās, un ir mazāk pārliecināti par uzticēšanos vietai, kopienai, dzimtei un ticībai, un viņiem trūkst izpratnes par to, kālab dzīvē būtu vērts censties. Taču izpratne par to ir labbūtības un garīgās veselības pamats. Daži pašreizējo garīgās veselības epidēmiju jauniešu vidū uzskata ne tik daudz par psiholoģisku parādību, cik par ētiskas un eksistenciālas plaisas signālu paaudzē, kura cīnās, lai formulētu savu morālo identitāti un atrastu mērķi mūsdienu izglītības piedāvājumā.
Izglītība cilvēka uzplaukumam
Atjauninātā izglītības paradigma aicina atgriezties pie pirmavotiem un saista izglītību ar cilvēka uzplaukuma antīko ideālu. Izglītība veicina mūsu ikviena atšķirīgu cilvēcisko spēju kopumu, kas mūs sagatavo gan individuālam uzplaukumam, gan arī veicina sabiedrības un ekonomikas uzplaukumu harmonijā ar planētu.
Izglītība cilvēka uzplaukumam sakņojas sengrieķu filozofijas, konkrēti, Aristoteļa uzskatos, kurš aprakstīja plaukstošu dzīvi ar laimes, nozīmes, attiecību un sasniegumu jēdzieniem. Izglītība cilvēka uzplaukumam sagatavo jauniešus sasniegt visus četrus mērķus visa mūža garumā. Tā ietver vēl divas nozīmīgas idejas. Pirmkārt, tā uzsver labbūtību – indivīdu subjektīvo laimi. Otrkārt, sekojot Ubuntu, konfuciānismam un budismam, izglītība cilvēka uzplaukumam uzsver rūpes par citiem. Ekoloģiskā krīze paplašina šo pienākumu, uzsverot mūsu atbildību par visām dzīvajām būtnēm.
Ar izglītību cilvēka uzplaukumam saistītie pamatjēdzieni norāda uz piecām kompetencēm, kas kopā veicina cilvēka izpratni par nozīmi, rīcībspēju un drošību. Centrālā kompetence ir rīcība pasaulē: spēja atrast savu mērķi, formulēt savu nodomu un izvēlēties, un īstenot atbilstošas darbības. Lai rīkotos pasaulē, cilvēks izmanto vēl divas citas kompetences: adaptīvo problēmu risināšanu un ētisko kompetenci. Pārējās divas kompetences ir pasaules izpratne tādā veidā, kas saredz konkurējošu pasaules uzskatu kopainu, un pasaules - skaistuma, dabas un cildenā - novērtēšana.
Šīs kompetences neeksistē atsevišķi. Tās ir veidotas plašākā arhitektūrā, balstoties uz izglītības pamatu un atbalstot cilvēka uzplaukuma mērķus. Pamatu veido trīs integrēti pamatelementi:
- tekstpratība, matemātika un dabaszinātņu kompetence,
- sociālās un emocionālās prasmes tādās jomās kā uzdevumu veikšana, emociju regulēšana, mijiedarbība ar citiem, atvērtība un sadarbība, sevis un citu vadīšana,
- savstarpēji saistītu labbūtības jomu kopums, piemēram, psiholoģiskā labbūtība, rīcībspēja un piederības sajūta.
Koncepcijas autori uzsver, ka izglītība cilvēka uzplaukumam nav viegli īstenojama izvēle. Adaptīvā problēmu risināšana, ētiskā kompetence, pasaules izpratne, pasaules novērtēšana un rīcība pasaulē ir stingras un darbietilpīgas kompetences. Tās neaizstāj pamata prasmes - tekstpratību, rēķinpratību, dabaszinātnisko kompetenci, - jo balstās uz tām. Kopā tās paver ceļu uz dzīvi, kurai ir mērķis, nozīme un piepildījums.
Ar izglītības cilvēka uzplaukumam konceptuālo ietvaru var iepazīties:
- OECD (2025), Education for human flourishing: A conceptual framework, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/73d7cb96-en,
- noklausoties 15. decembra tiešsaistes semināra ierakstu angļu valodā un izlasot prezentāciju.
Projekta kolēģu vārdā,
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai”
