Teju kā ierasts cenšamies pirmā brīdī pēc kāda no pētījumu primāro rezultātu pasākumiem publicēt arī emuāra ierakstu gan ar tehniskajām saitēm, kur visa informācija pieejama, gan arī kādu pirmo novērojumu no rezultātu ziņojumiem.
Šonedēļ izdevās noslēgt mūsu šīgada pirmo rezultātu triptihu ar Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas OECD Pieaugušo prasmju pētījuma PIAAC
2022.-2023. gada pirmo rezultātu konferenci. Konference bija plašāka nekā
tikvien PIAAC rezultāti, tajā varēja iepazīties arī ar individuālo mācību kontu
lielisko produktu STARS un arī gūt prieku
no EPALE Nacionālā atbalsta dienesta pieaugušo neformālās izglītības ceļojošās
balvas “Saules
laiva” konkursa uzvarētāju apbalvošanas. Tieši pateicoties EPALE projekta
vadītājai Oksanai Soročinai šis 11. decembra trīs projektu koppasākums noritēja
tik raiti. Viņa bija tās dienas sirds un dvēsele. Paldies viņai!
Šeit vien lasītāju ērtībai tās saites, kas var noderēt vienkopus par PIAAC
2022.-2023. gada pirmo rezultātu pasākumu:
OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.
OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums par Latviju latviešu valodā pieejams šeit.
Turpat pieejams arī angliski.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un
politisko pētījumu institūta sagatavotais pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.
Konferences darba
kārtība, dalībnieki,
ieraksts, foto
un prezentācijas.
Informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā par PIAAC pirmajiem
rezultātiem pieejama šeit.
Līdzīgi kā arī citos emuāra ierakstos par pasākumiem nevaram neielikt arī
kādu datu grafiku un šoreizīt par STEM sievietēm. Šeit divi datu punkti, par
kuriem varam padomāt un aizķerties. No vienas puses ļoti priecājamies, ka mūsu
STEM nozaru sievietes uzrāda augstāko tekstpratību (sk. infografiku turpmāk), kam
turpat vien min uz papēžiem STEM nozaru vīrieši, taču abi atpaliek no OECD
vidējā, tomēr ir krietni vairāk par ne-STEM nozaru sievietēm un vīriešiem. Vai
tekstpratībā plaisai starp STEM un ne-STEM izglītību būtu jābūt tik lielai
(gandrīz 20 punkti)? Vidēji OECD tā ir vien ap pieci punkti.
Ja turpinām šo nedaudz virpināt, tad palūkojot uz svaigākā "Īsumā
par izglītību" datu grafiku (sk.
attēlu turpmāk) par STEM jaunpienācējām jeb viņu īpatsvaru, tad latviešu
sievietes ar savu 13% īpatsvaru ir vairāk beigu galam, turpretim igaunietes ir
otrās ar 20%. Taisnībai vēl gan jāsaka, ka lietuvietes ir par vienu %punktu
mazāk par mums. Protams, STEM nav jādominē, taču līdz pilngadībai % īpatsvarā
būtu jātiecas. Skaitļu pasaule veicina arī tekstpratību, vismaz Latvijā pašlaik
izskatās, ka pavisam noteikti.
Vēlot baudīt retās sniegpārslas, un vēlot tām apvienot STEM un ne-STEM jaunā kvalitātē,
Projekta komandas
vārdā
ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības
pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un
nodrošināšanai"
