Lūdzu atļaujiet lietot šos lieliskos mūsu eksprezidentes Vairas Vīķes Freibergas k-dzes uzrunas vārdus arī šovakar. Jā, tieši šovakar, kad vien pāris stundas līdz saulgriežiem. Tiem ir savs pamats. Jo mūsu skolēni uzrāda fantastisku sniegumu un tam par godu – jā. Mēs esam tieši tādi kā virsrakstā – vareni un diženi!
2024. gada 18.-19. jūnijs Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) Starptautiskā skolēnu prasmju novērtēšanas
programma (Programme for International Student Assessment – PISA) 2022.
gada cikla pētījumā iedeva vēl vienu jaunu dimensiju – radošās
domāšanas pētījuma daļas rezultātus.
|
PISA definē radošās domāšanas kompetenci kā spēju
produktīvi iesaistīties ideju radīšanā, izvērtēšanā un uzlabošanā, kas var
radīt oriģinālus un efektīvus risinājumus, zināšanu attīstību un izdomas
izpausmes.
|
Šeit, kā mums emuārā ierasts pēc pētījumu rezultātu pasākumiem, vēlējāmies vien apkopot vienviet to informāciju, kas Latvijā izskanēja arī par mūsu skolēnu rezultātiem, taču pirms tam arī vēlreizīt steigt teikt kādu rezultātu, kas man šķita svarīgs un izcils. Un tas šoreiz par izaugsmes domāšanas veidu (growth mindset) komplektā ar radošo domāšanu. Salīdzinoši nesen nedaudz pavērām šo tēmu un ar prieku sev atzīmējām, ka OECD PISA pētījumi latviešu skolēnus ierindo pie to valstu skolēniem, kuru izaugsmes domāšanas veids ir izcilā stāvoklī visās pamatdisciplīnās – matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. Savukārt svaigais radošās domāšanas pētījums vēl nostiprina šo mūsu pozīciju. Pat vēl vairāk nekā tikai nostiprina – jo mēs esam pirmajā vietā, ja skatāmies radošumā augstā snieguma valstis[1]! Tas nozīmē, ka Latvijā – kā augsta radošās domāšanas kompetences snieguma valstī – to skolēnu īpatsvars, kas uzskata, ka radošā domāšana ir dzīves gaitā attīstāma prasme, ir lielākais. Mums 52,4% skolēnu ir ar šādu viedokli (sk. zemāk attēlu).
Skolēnu īpatsvars ar izaugsmes domāšanas veidu:
tikai augstākā snieguma valstis
(pārējo 50 valstu sniegumu sk. III
B.1.5.4. tabulā).
Un, protams, ka es neizsakāmi lepojos ar to, ka pamata un augstākas radošās domāšanas prasmes uzrādošo skolēnu īpatsvars ir 92%, kas ir otrais labākais pasaulē. Esam otrie aiz Singapūras. Taču par to jau lasiet vairāk turpmākajos materiālos:
- 2024. gada 19. jūnijā organizētās diskusijas ieraksts par Latvijas skolēnu rezultātiem pieejams šeit. Diskusijas preses relīze pieejama šeit un prezentācijas pieejamas šeit.
- OECD PISA 2022. gada cikla radošās domāšanas rezultātu sējums pieejams šeit.
- OECD sagatavotais Latvijas rezultātu kopsavilkums pieejams šeit.
- Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta sagatavotais pirmo rezultātu ziņojums par radošās domāšanas kompetenci pieejams šeit.
- Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā “vienlape” par mūsu skolēnu galvenajiem rezultātiem pieejama šeit.
Piekrītu, ja teiksiet – atkal daudz un svaigi dati un kā to visu datu inflāciju apgūt. Šajā gadījumā neskatoties uz daudz jo daudz datiem tālākai izpētei, vien vēl viens prieks, ka šo vienlaikus hard un soft kompetenci pamazām spējam gan pamanīt un novērtēt.
Spēja radīt jēgpilnas un īstenojamas idejas, spēja
papildināt esošās idejas, raudzīties plašāk – ir ļoti svarīga kompetence nepārtraukto
pārmaiņu laikmetā. Ir prieks, ka mūsu bērnos ir šis optimisms, šis cēliens
skatīties ārpus kastes. Tas dod arī mums papildu iedvesmu savas valsts
izaugsmei arī nākotnē. Paldies skolēniem, paldies skolotājiem, kas ievij šo
prasmi, un paldies vecākiem, kas tajā palīdz! Mēs varam!
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
[1] Singapūra,
Koreja, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Igaunija, Somija, Dānija, Latvija, Beļģija,
Polija un Portugāle (valstis sarindotas pēc iegūto punktu skaita dilstošā
secībā).