Vakardien, 2024. gada 20. maijā, bija lielisks TV24 raidījums “Kārtības rullis”, kurā bija prieks, ka Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis tik precīzi interpretēja OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) PISA (Skolēnu prasmju novērtēšanas programmas) rezultātus. Direktors izcēla būtisku niansi, kas attiecas uz talantīgo skolēnu nozīmi kopējā nācijas attīstībā un arī kopējā mūsu tautsaimniecības izaugsmē. Pirms īsi uzmetam acis uz šiem būtiskajiem datiem, vēlējos pavisam nedaudz aizķert vēl citu saistītu tēmu – izaugsmes domāšanu (growth mindset). Šeit zemāk attēls no Dweck, C. (2016), Mindset: The New Psychology of Success, Ballantine Books, New York, NY, pieejams šeit: https://www.oecd.org/pisa/growth-mindset.pdf, kurā labi redzam to, ka izaugsmes pamatā ir rīcība, kas spēj pozitīvi iekļaut gan izaicinājumus, tos izmantojot, gan šķēršļus, tos pārvarot, gan piepūli kā ceļu uz meistarību, gan kritiku kā papildu zināšanu avotu, gan citu panākumus kā iedvesmu savējiem.
Kā veidot šādu klasi un kā tas izdodas arī mums Latvijā, ja skatām PISA 2018. gada cikla kopsavilkumu (attēls zemāk)?
Avots: https://webfs.oecd.org/pisa2018/PISA2018IR_GrowthMindset_Fig.xlsx
Mūsu skolēnos ir pārliecība, ka savu intelektu ir iespēja kāpināt un mainīt dzīves gaitā, un jāsaka, ka tas šķiet tik pašsaprotami! Skolotāji klasē vairāk palīdz, seko līdz skolēnam, kamēr tēma ir izprasta, skolotāji ir ieinteresēti katra izglītojamā mācīšanās procesā. Nākamais būtiskais solītis ir spēt iesaistīt skolēnus lēmumu pieņemšanā (šeit novembrī emuārā tam pieskārāmies Bērnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā), ir ļaut kļūdīties un mierīgi mācīties no kļūdām (šeit nesen arī par Skolēnu radošuma mērījumiem). Redzot mūsu vietu kopbildē, ir prieks, ka spējam būt augstā novērtējumā gan izaugsmes domāšanā, gan arī mums skolu vide ir salīdzinoši viendabīga (akadēmiskās iekļaušanās indekss), t.i. nav pārāk liela izkliede starp skolām arī PISA pētījuma pamatprasmju (matemātika, lasīšana, dabaszinātnes) sniegumā.
Atgriežoties pie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora atsaucēm uz viņa skolas PISA rezultātiem, tad šeit no PISA 2022. gada cikla datiem (sk. attēlu zemāk) arī redzam, ka – lai arī zemo sniegumu skolēni mums ir mazāk nekā OECD valstīs vidēji – kas lieliski, jo mazāk to, kam pavisam, pavisam vājas prasmes. Taču (!) zem OECD valstu vidējā ir arī to bērnu īpatsvars, kas ir īpaši talantīgi un šeit ir tie dati, par kuriem īpaši turēja rūpi Andris Priekulis. Bija, protams, prieks dzirdēt to, ka viņa vadītās ģimnāzijas skolēni ir 15% virs Singapūras vidējā. Šis ir pārsteidzošs rezultāts, jo Singapūra ir pirmajā vietā pasaulē visās PISA pamatkompetencēs. Liels jo liels prieks ir par šo Rīgas skolu, jo tas noteikti ir kopdarba nopelns – kā skolēnu, tā skolotāju! Tāpat arī tik konkrēts darbs, ka skolā var papildināt matemātikas uzdevumus ar PISA 5. un 6. (augstāko) līmeņa grūtības pakāpi. Vienkārši izcili! Šāds skolas virzošais spēks ir piemērs virzībai uz izcilību.
Avots: https://www.oecd.org/pisa/publications/Countrynote_LVA_Latvian.pdf
Šeit noslēdzot pārdomu triptihu – izaugsmes domāšana, skolu viendabība, grūtības izcilajiem – iespējams vēl laba recepte mums kopā. Lai izdodas!
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt
avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
