Jau pavisam drīz, t.i. š.g. 18. jūnijā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas pētījuma (Programme for International Student Assessment, PISA) 2022. gada cikla dati tiks publicēti trešajā sējumā, kas būs veltīts tieši radošumam. Pirmie divi bija publicēti 2023. gada 5. decembrī – pirmajā sējumā vairāk par vienlīdzību, otrajā par pandēmijas ietekmi, savukārt šovasar vēl pirms saulgriežiem – sagaidīsim trešo sējumu – par radošo domāšanu.
|
PISA pētījums radošo domāšanu definē kā "prasmi
produktīvi iesaistīties tādu ideju ģenerēšanā, novērtēšanā un pilnveidošanā,
kas var radīt oriģinālus un efektīvus risinājumus, uzlabot zināšanas un
iedarbīgu iztēles izpausmi." |
Vēl pirms nedaudz vairāk kā nedēļas (19. aprīlī) OECD kolēģi aicināja noskatīties lielisku zviedru, ASV un Austrālijas profesionāļu sarunu, no kuras mana ceļa maize bija – iedvesmot skolotājus nebaidīties no nenoteiktības un savukārt tas tālāk palīdzētu novērtēt skolēnu prasmi pieņemt kļūdas, stāstīt stāstus, kāpēc tā un ne citādi. Lieliska atziņa, ko minēja Maria Wallin no Zviedrijas: "Skolotāja profesija kā tāda ir radoša māksla ikdienā."
PISA radošās
domāšanas kompetenču modelis. Avots, t.sk.
ietvara
dokuments: 20.-25.lpp.
Rakstiskā izteiksme: skolēniem jāpierāda spēja izteikt savu iztēli
rakstiskā formā, ievērojot noteikumus un priekšnosacījumus, kas liek rakstīt saprotami
un arī visdažādākajām auditorijām pieņemami tieši orģinalitātes dēļ.
Vizuālā izteiksme: skolēniem jāstrādā ar vizuālā dizaina uzdevumiem,
izmantojot digitālo
zīmēšanas rīku, radot vizuālas idejas, kas balstītas uz noteiktu.
Sociālo problēmu risināšana: skolēniem jāstrādā sociālo problēmu
risināšanas jomā, t.sk. iesaistīties problēmu risināšanas uzdevumos ar sociālo
fokusu izprotot un risinot citu cilvēku vajadzības, pamatojoties uz doto
scenāriju, kā arī ieteikt oriģinālus problēmu risinājumus, situācijas
uzlabojumus.
Zinātnisko problēmu risināšana: skolēniem jāstrādā ar zinātnisko problēmu
risināšanas jomu, kas aptver dažādus radošās domāšanas aspektus dažādos
zinātniskos kontekstos, t.sk. radīt idejas, zinātniska rakstura problēmu
hipotēzes vai risinājumus, pamatojoties uz doto scenāriju, ieteikt oriģinālus
uzlabojumus eksperimentiem vai problēmu risinājumiem.
Radīt daudzpusīgas idejas: tieši ideju daudzveidība jeb ideju
elastība patiesi parāda radošo domāšanu un spēju izvairīties no idejas
funkcionālas fiksētības.
Radīt radošas idejas: PISA novērtējumā oriģinalitāte ir saistīta ar šādu
atskaites punktu: citu studentu atbildes, kuri veic to pašu uzdevumu.
Novērtēt un uzlabot idejas: spēja identificēt un sniegt atgriezenisko
saiti par citu ideju stiprajām un vājajām pusēm arī ir jebkura centiena būtiska
sastāvdaļa zināšanu radīšanai.
Ņemot vērā, ka kādā salīdzinoši senā (2021.gads) publikācijā
esam radošumā ierindoti pirmajā vietā (sk. avotā
7. attēlu 8. lpp.), taču pārējās nekur vairs pie augstākajiem apvāršņiem nebijām,
atliek cerēt, ka nebūsim jaunajos mērījumos zaudējuši galveno un audzējuši arī
pārējo.
Jebkurā gadījumā jaunais PISA izdevums ļaus pavērtēt to, cik mūsu skolēnos
ir to īpašību, kas nedaudz mazākā mērā piemīt MI – jo spēja feini atšķirties,
kļūdīties, radīt jauno – pagaidām ir cilvēka vien prasme. Vismaz ļaujiet tam
ticēt.
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
