svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis

Paziņoti OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma 2023 rezultāti

26. aprīlis starptautisko izglītības pētījumu projektā īpaši nozīmīgs – šajā dienā notika Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC pētījuma datu izmantošanas seminārs. Pētījuma rezultāti tiks publicēti 10. decembrī, taču jau tagad ir svarīgi apzināt un ieplānot datu izmantošanas iespējas, kas parādītu ceļus un ieteikumus prasmju attīstībai un stiprināšanai.  

Tai pašā dienā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD paziņoja rezultātus Sociālo un emocionālo prasmju pētījumam SSES, kam dati tika apkopoti 2023. gadā. (Starptautisko rezultātu paziņošanas pasākums notika Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, pieejams arī pasākuma ieraksts). Lai arī bez Latvijas dalības šajā pētījuma ciklā, pētījuma rezultāti ir jāņem vērā, lai nodrošinātu gan kvalitatīvu izglītību, gan skolēnu talantu un spēju attīstību. 

Sociāli emocionālās prasmes, mērītas arī pieaugušo prasmju pētījumā PIAAC, nav nodalāmas no tādām prasmēm kā tekstpratība, rēķinātpratība, digitālās prasmes u.c. Tās ir ‘vienas monētas divas puses’. Augstāki sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs ir tiem, kuriem ir augstāka motivācija, zinātkāre un neatlaidība.  

Sociālo un emocionālo prasmju pētījumā tika mērītas 15-gadnieku un 10-gadnieku:

  • uzdevumu izpildes prasmes: noturība, atbildība, paškontrole, motivācija sasniegt rezultātu
  • emocionālās pašregulācijas prasmes: noturība pret stresu, emociju kontrole, optimisms
  • prasmes mijiedarboties ar citiem: pašpārliecinātība, sabiedriskums, enerģija
  • atvērtība pieredzei: zinātkāre, radošums, tolerance
  • sadarbības prasmes: empātija un uzticēšanās. 

Aplūkojot gan pirmā, 2019. gada, pētījuma cikla, gan 2023. gada cikla datus, secināts, ka sociāli emocionālas prasmes atšķiras atkarībā no skolēnu vecuma, dzimuma un ģimenes apstākļiem:

  • Jaunākiem skolēniem, t.i., 10-gadniekiem, sociāli emocionālās prasmes parasti ir augstākas, nekā 15-gadniekiem, īpaši uzticēšanās, enerģija un optimisms. 
  •  Meitenes vidēji ziņojušas par augstāku toleranci, motivāciju uz sasniegumiem, empātiju un atbildību, nekā 15 gadus jauni zēni. Zēniem ir tendence ziņot par augstākām emociju regulēšanas prasmēm, īpaši noturību pret stresu, enerģiju, uzticēšanos un sabiedriskumu. Šīs dzimuma noteiktās prasmju atšķirības rodas lielākoties pusaudžu vecumā, izņemot noturību pret stresu, kur atšķirība redzama jau apmēram 10 gadu vecumā. 
  • Sociāli-ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos esoši skolēni vidēji ziņo par zemāku visu prasmju līmeni, salīdzinot ar labvēlīgos apstākļos esošiem skolēniem, un vislielākās šīs atšķirības ir prasmē būt atvērtiem jaunai pieredzei (radošumā, tolerancē un zinātkārē) un mijiedarbības prasmēm (pārliecība, sabiedriskums, empātija). 

Attēlā: Sociālo un emocionālo prasmju sociālekonomiskās atšķirības

Standartizētas atšķirības starp sociālekonomiski labvēlīgos un nelabvēlīgos apstākļos esošu 15-gadnieku vidējiem rezultātiem. Avots: OECD, SSES datubāze (2019, 2023) B2.5 tabula.

  • Divās pilsētās, kas piedalījās pētījumā gan 2019., gan 2023. gadā, t.i., Somijas galvaspilsētā Helsinkos un Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā skolēni ziņojuši par zemākām sociāli emocionālajām prasmēm 2023. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, gan starp 10-gadniekiem, gan 15-gadniekiem. 
  • Lielākā daļa no 15 gadus jauniem skolēniem pavada mazāk laika miegā, nekā tas ir nepieciešams, kas negatīvi ietekmē skolēnu labbūtību

Par ar šiem un citiem konstatējumiem, piemēram, kā sociāli emocionālās prasmes ietekmē skolēnu redzējumu par savu nākotnes karjeru, lasāms pētījuma rezultātu ziņojumā “Sociālās un emocionālās prasmes labākai dzīvei: OECD Sociālo un emocionālo prasmju pētījuma 2023 rezultāti” (Social and Emotional Skills for Better Lives: Findings from the OECD Survey on Social and Emotional Skills 2023), kas publicēts 26. aprīlī. 

OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centrs CERI uzsāk sagatavošanos nākamajam pētījuma ciklam, kura norise plānota 2025.-2027. gadā. 

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"