Viens no starptautisko izglītības pētījumu pastāvīgiem tematiem ir lasītprasmes jeb tekstpratības un tās uzlabošanas izpēte. Pavisam nesen Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA publicējusi izpēti par skolēnu labūtības aspektiem un to saistību ar lasītprasmes snieguma rezultātiem, kas iegūti Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2021. gada ciklā. Jāatgādina, ka šajā pētījumā piedalījās 56 pasaules valstis, un Latviju tajā pārstāvēja 4369 pamatizglītības pirmā posma jeb sākumizglītības skolēni no 156 Latvijas skolām.
Ziņojumā, kas saucas “Skolēnu labbūtības aspekti un lasītprasmes sasniegumi PIRLS 2021 pētījumā” (Aspects of Student Well-being and Reading Achievement in PIRLS 2021) pētnieki apraksta, kā, izmantojot skolēnu lasītprasmes snieguma rezultātus un skolēnu atbildes uz aptaujas jautājumiem par pieciem labbūtības aspektiem skolā:
- piederības sajūtu skolai,
- pāridarījumu pieredzi,
- nogurumu, ierodoties skolā,
- izsalkumu, ierodoties skolā,
- mācību stundu kavējumu biežumu,
kā arī izmantojot latento klašu analīzes metodi (latent class analysis, LCA) (te arī īss metodes izskaidrojums), pētnieki izveidoja četrus klašu profilus. Skolēni, balstoties viņu atbildēs par minētajiem labbūtības aspektiem, tika sagrupēti četrās kopās, sniedzot papildus ieskatu par to, kā labbūtības faktori mijiedarbojas ar lasītprasmes sniegumu.
Tika izveidoti četri klašu modeļi:
Klase nr. 1: skolēniem tajā ir augsta piederības sajūta skolai, tie pieredzējuši pāridarījumus katru mēnesi, izjutuši nogurumu gandrīz katru dienu, izjutuši izsalkumu gandrīz katru dienu, kavējuši mācību stundas reizi divos mēnešos
Klase nr. 2: skolēniem tajā ir augsta piederības sajūta skolai, tie nekad vai gandrīz nekad nav izjutuši pāridarījumus, dažreiz izjutuši nogurumu, dažreiz izjutuši izsalkumu, nekad vai gandrīz nekas nav kavējuši mācību stundas
Klase nr. 3: šīs klases skolēniem ir daļēja piederības sajūta skolai, tie pieredzējuši pāridarījumus katru mēnesi, izjutuši nogurumu gandrīz katru dienu, izjutuši izsalkumu gandrīz katru dienu, kavējuši mācību stundas reizi divos mēnešos
Klase nr. 4: skolēniem tajā ir augsta piederības sajūta skolai, tie nekad vai gandrīz nekad nav izjutuši pāridarījumus, nekad nav izjutuši nogurumu, nekad nav izjutuši izsalkumu, nekad vai gandrīz nekad nav kavējuši mācību stundas
Vidēji starp valstīm klase nr. 2 ir pārstāvēta ar skolēnu lielāko īpatsvaru, ietverot 33 procentus skolēnu, tai seko klase nr. 3 ar 25 procentiem skolēnu, klase nr. 4 ar 22 procentiem skolēnu un klase nr. 1 ar 20 procentiem skolēnu.
Zemāk tabulā salīdzināti atbilstoši skolēnu atbildēm izveidotie klašu profili ar skolēnu īpatsvaru tajos Latvijā, Lietuvā, Somijā, Singapūrā, un starptautiski vidēji.
Tabula: Skolēnu labbūtības profili
Avots: Skolēnu labbūtības aspekti un lasītprasmes sasniegumi PIRLS 2021 pētījumā (Aspects of Student Well-being and Reading Achievement in PIRLS 2021)
Augstākie skolēnu sasniegumi ir klasēs nr. 2 un nr. 4. Latvijas skolēnu sasniegumi ir augstāki par pētījuma dalībvalstu vidējo, taču salīdzinājumam izvēlētajās valstīs tie ir vēl augstāki, tāpat kā augstāks šajās valstīs ir skolēnu īpatsvars klasēs nr. 2 un nr. 4.
Klasi nr. 2 var saukt par normālu, veselīgu klasi, kurā skolēniem ir augsta piederības sajūta skolai, viņi nekad vai gandrīz nekad nav izjutuši pāridarījumus, dažreiz izjutuši nogurumu, dažreiz izjutuši izsalkumu, un nekad vai gandrīz nekas nav kavējuši mācību stundas.
Lietuvā, Somijā, Singapūrā ir lielāks īpatsvars skolēnu klasē nr. 2, nekā klasē nr. 3. Taču Latvijā skolēnu īpatsvars klasē nr. 3 ir lielāks, nekā klasē nr. 2.
Klasē nr. 3 skolēniem ir daļēja piederības sajūta skolai, tie pieredzējuši pāridarījumus katru mēnesi, izjutuši nogurumu gandrīz katru dienu, izjutuši izsalkumu gandrīz katru dienu, un kavējuši mācību stundas reizi divos mēnešos.
Izpēte rāda, ka skolēnu akadēmiskie sasniegumi, t.sk., lasītprasmes sasniegumi ir augstāki veselīga, pozitīva klimata skolās, kurās skolēni jūtas pieņemti un piederīgi.
Skolas klimats – klases un skolas vides kvalitāte, kurā dzīvo un ko pieredz skolēni, skolotāji un pārējais skolas personāls no sociālā, emocionālā un organizatoriskā viedokļa. Pozitīvs skolas klimats ir balstīts uz sirsnības, drošības, abpusēja atbalsta un uzticības pamata. Skolas klimatu var uzlabot, sociāli emocionālās mācīšanas īstenošanas procesā iesaistot visu skolas personālu, attīstot uz attiecībām orientētu mācību izglītības vidi un pieņemot mācību metodes, kas stiprina skolēnu sociāli emocionālās prasmes. (Rokasgrāmata: Metodiskie paņēmieni skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai skolā un instrumenti skolēnu sociāli emocionālo prasmju novērtēšanai)
Par to, kā skolas klimats veidojams, materiāli ir pieejami arī Latvijas skolotājiem un skolu vadības komandām.
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
