Sevi ikdienā uzskatot par Eiropas optimisti, ļoti vēlos arī nākamo paaudzi redzēt tādu pat. Par prieku sev un ļautiņiem par prieku – tiešām labas ziņas sniedza salīdzinoši nesen publicētais Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 Eiropas ziņojums.
Paldies Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošajiem pētniekiem un īpaši – docentei Iretai Čeksei!
Šis nelielais emuāra ieraksts ir tapis trim nolūkiem:
- pirmkārt, ļoti vēlējos izcelt augstāk doto attēlu par skolēnu novērtējumu savai Eiropas identitātei un īpaši to, ka ir lepnums par savu valsti kā Eiropas Savienības dalībvalsti;
- otrkārt, šeit ērtībai visas saites, kurās var atrast visu ap Starptautisko pilsoniskās izglītības pētījumu un Eiropas ziņojumu;
- noslēdzot ar pavisam nelielu releksiju par Latvijas Universitātes sagatavoto Eiropas ziņojumu.
Lasītāju ērtībai visas Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022. gada cikla
1. Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2022 pirmie starptautiskie un Latvijas rezultāti, 2023. Ireta Čekse, Kaspars Kiris, Reinis Alksnis, Andrejs Geske, Kristīne Kampmane.
28.11.2023. rezultātu paziņošanas pasākums,
informācija
medijiem.
2. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2022 Eiropas aptaujas pirmie rezultāti, 2024. Ireta Čekse, Reinis Alksnis, Andrejs Geske, Kaspars Kiris, Kristīne Kampmane.
20.02.2024. prezentācija,
rezultātu paziņošanas pasākums,
informācija medijiem, konspekts 1A4
lapā
3. Starptautiskā
pilsoniskās izglītības pētījuma 2022. gada cikla datu bāzes ir publiski pieejamas
šeit.
Un... kā jau minēju, arī pavisam daži novērojumi no pēdējā ziņojuma par mūsu skolēnu atbildēm par savu un Eiropas nākotni un tās vērtībām. Loģiskas un pamatotas šķiet norvēģu, zviedru, holandiešu bērnu atbildes, ka viņi nedomā, ka pelnīs daudz vairāk par saviem vecākiem, jo viņiem jau ir augsta ienākumu starta bāze. Tāpat arī var saprast latviešu, rumāņu bērnus, kuri pamatoti uzskata, ka pelnīs vairāk par saviem vecākiem, jo viņiem ir krietni zemāks ienākumu starts nekā brīvā tirgus ekonomikā ilgāk pastāvošām am Eiropas valstīm [6.lpp.]. Līdzīgi arī jautājumos par mieru Eiropā vismazāk tic spāņu un norvēģu skolēni, ko varam vien izskaidrot ar vēsturisko fonu, jo, piemēram, latviešu skolēni ir par 20% punktiem optimistiskāki šajā jomā [8. lpp.]. Noteikti ir prieks lasīt to, ka Eiropas un Latvijas skolēni spēj novērtēt un izprast cilvēktiesību, demokrātisku vēlēšanu, personas brīvību nozīmi un to, ka tās ir Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju normāla ikdienas sastāvdaļa [10. lpp.].
Pāri visam – vienkāršs prieks par to, ka mūsu skolēnu atbildes tik labi saderas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu skolēnu atbildēm, kas nozīmē vien to, ka sen jau sen esam atgriezušies savās eiropiešu pamatformās. Šīs vērtības ir kā brīvības gaiss, un tieši tāpēc lolojamas un saudzējamas.
Ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".
