Valstu izglītības sistēmās, to skaitā arī Latvijā, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sociāli emocionālo prasmju mācīšanai un vērtēšanai. Mainoties uzsvaram no informācijas nodošanas uz prasmju mācīšanos, izglītības satura priekšplānā sākotnēji nonāca kognitīvās prasmes (piemēram, rēķinpratība, tekstpratība, loģiskā domāšana, kritiskā domāšana, u.c.), taču izrādās, ka sociāli emocionālās prasmes ir ne mazāk svarīgas to ietekmē uz skolēnu tālākās dzīves un sabiedrības kopumā rezultātiem.
2022. gadā Latvijā Vispārējās izglītības likums tika papildināts ar pienākumu izglītības programmu īstenotājiem nodrošināt sistēmisku atbalstu, lai skolēni varētu attīstīt sociāli emocionālās kompetences. Kāpēc tas ir svarīgi, to rāda, piemēram, OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI veiktais apkopojums par sociāli emocionālo prasmju izpētes rezultātiem. Pirmkārt, dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka sociāli emocionālās prasmes ir mācāmas un apgūstamas. Otrkārt, sociāli emocionālo prasmju kartējums rāda to sasaisti ar būtiskiem skolēnu dzīves un sabiedrības kopumā iznākumiem jeb rezultātiem.
Paškontroles spējai, piemēram, ir liela ietekme uz akadēmisko sniegumu un atturēšanos no sociāli nepieņemamas uzvedības, pašefektivitātei ir augsta pozitīva saistība ar veiksmīgu dalību darba tirgū. Spēja risināt sociālas problēmas ir pozitīvi saistīta ar veselības rezultātiem, savukārt empātija – ar lielāku iesaisti sabiedriskās aktivitātēs un pilsonisko līdzdalību.
Tabulā: Sociālās un emocionālās prasmes ar visaugstāko paredzamo vērtību
Piezīmes. Ļoti augsta (++++) saistība, augsta (+++) saistība, mērena (++) saistība; ierobežota (+) saistība, nulle (0) – lielākā daļa pētījumu neparāda saistību.Avots: OECD Izglītības darba dokuments “Sociālās un emocionālās prasmes: jaunākie pierādījumi par mācāmību un ietekmi uz dzīves rezultātiem” (Social and emotional skills: Latest evidence on teachability and impact on life outcomes), 2023. gads.
Izglītības pētījumu un inovāciju centrs CERI skolēnu sociāli emocionālo prasmju starptautisku aptauju pirmo reizi veica 2019. gadā (par dažiem tās rezultātiem jau ziņots rakstā “Kā saglabāt optimismu un uzticēšanos, ja esi piecpadsmitgadnieks”). 26. aprīlī notiks pētījuma otrā cikla, kura datu apkopošana skolās notika 2023. gadā, rezultātu paziņošana. Konferencei būs iespējams sekot tiešsaistē, iepriekš reģistrējoties.
OECD CERI aicina valstis vai to administratīvās vienības, piemēram, reģionus, novadus, pilsētas, piedalīties pētījuma trešajā ciklā. Pētījumā tiek salīdzinātas skolēnu sociāli emocionālās prasmes un šo prasmju attīstību veicinošie vai kavējošie faktori skolā, mājās vai tuvākajā kopienā. Jaunajā ciklā tiks pētīta arī sociālo mediju, digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta droša un atbildīga izmantošana, skolēnu attieksme pret mācīšanos mūža garumā un prasmi mācīties, pilsoniskā iesaiste un līdzdalība, kā arī skolotāju sociālās un emocionālās prasmes un zināšanas. Turpināsies šo prasmju saistības ar galvenajiem dzīves rezultātiem (akadēmiskie sasniegumi, labbūtība, u.c.) izpēte.
Jaunais pētījuma cikls prasmju mērīšanā izmantos inovatīvākas metodes, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem cikliem. Lai arī galvenā datu apkopošana skolās paredzēta 2026. gadā, sagatavošanās pētījumam sāksies jau 2024. gada beigās.
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"