Gadu sākām ar labu atziņu, ka mūsu tuvākie dienvidu
kaimiņi ir īpaši noturīgas
izglītības sistēmas īpašnieki, savukārt mēs un arī mūsu tuvākie ziemeļu
kaimiņi esam ierindoti to nedaudzo valstu vidū, kuras ir atzīmētas kā īpaši vienlīdzīgas
izglītības sistēmas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD – The Organisation for Economic Co-operation and Development)
Starptautiskais skolēnu novērtēšanas programmas (PISA –Programme for
International Student Assessment) 2022.
gada cikla pētījums piedāvā virkni dažādu indikatoru, kas ļauj vērtēt izglītības
sistēmas no ļoti dažādiem aspektiem. Viena no svarīgām tēmām bija izglītības
sistēmu kvalitātes izvērtējums, ņemot vērā to tālāko ietekmi sabiedrības
līdzsvarotā attīstībā.
I.4.20. attēls no PISA 2022 rezultātu pirmā
sējuma ļauj mums lepoties ar to, kāda ir mūsu izglītības sistēma.
PISA 2022 definēja vienlīdzību (equity) izglītības jomā skatoties uz diviem komponentiem: taisnīgumu (fairness) un iekļautību (inclusion). OECD kolēģi pieņem, ka izglītības sistēma ir augstas vienlīdzības vien, ja spēj aptvert gan augstu taisnīgumu, gan augstu iekļautību.
Iekļautības
līmenis tiek mērīts ar zemu sniegumu sasniegušo skolēnu īpatsvaru (%%) vismaz
vienā no jomām – matemātikā, lasīšanā vai dabaszinātnēs. Zemais sniegums nozīmē
vismaz 2. līmeņa sasniegšanu. Vidējais rādītājs OECD ir 55% no bērniem, tad
mums tie ir 58,2%. Šeit zemāk arī izvilkums, kādas prasmes sagaidām šiem
skolēniem, piemēram, matemātikā.
2. līmenī skolēni spēj atpazīt situācijas, kurās
viņiem ir jāizstrādā vienkāršas stratēģijas problēmu risināšanai, tostarp
veicot vienkāršas simulācijas ar vienu mainīgo kā daļu no risinājuma
stratēģijas. Skolēni spēj iegūt nepieciešamo informāciju no viena vai vairākiem
avotiem, kuros izmantoti nedaudz sarežģītāki attēlojuma veidi, piemēram,
diagrammas vai trīsdimensiju objektu divdimensiju attēli. Šī līmeņa skolēni
demonstrē pamata izpratni par funkcionālajām sakarībām un spēj risināt
uzdevumus, kas saistīti ar vienkāršām attiecībām. Viņi spēj spriest tieši un
burtiski interpretē iegūtos rezultātus.
Taisnīguma
līmeni mēra pēc tā, cik lielu daļu (dispersijas procentuālā daļa) no matemātikas
snieguma nosaka skolēnu sociāli ekonomiskais stāvoklis. Vidējais OECD
rādītājs ir 15% no snieguma, tad mums 13,2% no skolēnu snieguma ietekmē sociāli
ekonomiskie nosacījumi.
Sociāli
ekonomiskais stāvoklis jau četros PISA pētījumu ciklos (2012., 2015., 2018.
un 2022.) ir mērīts, vērtējot vecāku izglītības līmeni, vecāku nodarbošanās
līmeni un mājsaimniecības iedzīvi. Visiem trim minētajiem rādītājiem ir piemērots
vienāds svars, un arī standartizācija pret OECD vidējo.
Tāpat mums arī izdevies gan matemātikā, gan dabaszinātnēs būt virs OECD vidējā un lasīšanā statistiski nozīmīgi neatšķirties no OECD vidējā, kas papildus liecina par mūsu izglītības sistēmas kvalitātes līmeni. Protams, mūsu izcilais ziemeļu kaimiņš ir lieliska priekšzīme, kā turpināt darbu šajā jomā un nezaudēt to, ka mūsu izglītība palīdz izlīdzināt sociāli ekonomisko ietekmi tik labā līmenī, ka neatkarīgi no tā (jeb tā ietekme nav tik liela kā citās valstīs) mūsu skolēni spēj uzrādīt lieliskus rezultātus! Lai izdodas arī turpmāk!
Jaunnedēļ
mūsu skolās sākas jau nākamā PISA cikla – 2025. gada
cikla – izmēģinājuma pētījums, kurā darboties atsaukušās vairāk kā 50
skolas un vairāk kā 2000 skolēnu! Paldies par šo darbu, jo kopā varēsim uzlabot
testu, lai nākamgad tas jau ir vislabākajā tehniskajā un saturiskajā kārtībā.
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt
avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības
pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un
nodrošināšanai".
