Gads aizsākās ar daudz labiem nodomiem, taču ko nu vairs par tiem, jo gada
pirmais mēnesis jau drīz slīdēs pēdējā nedēļā un no ambīciju iecerēm tādi mazi
krekšķīši vien palikuši. Teiksiet, ko tad biju sapņojusi? Nu, par piemēru – jau
otro nedēļu cenšos kopsavilkt pavisam vienkārši sarēķinātu vienādojumu ar Mplus palīdzību, – jau otro nedēļu raugu,
kā lai aizķeru mūsu labos rezultātus PISA
Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmas (Programme for
International Student Assessment) 2022. gada cikla publikācijās, un
pagaidām nekā. Taču – sapņi un darbi nekur nepazūd. Laiks vienkārši aizgāja
vairāk tajā, ko sauc par garoziņas darbu, t.i. kārtīgu sadarbības līgumu
salikšanu. Parasti jau pārmet juristiem ķeršanos. Tomēr te man arī ir cits
viedoklis – ja mācētu salikt perfektu līgumu, tad tas neķertos pie mūsu juriskonsultiem,
tad jau tas būtu ātri vien saskaņots un parakstīts. Tātad – viss prasa savu
labu laiku un pacietību.
Bet... garš tas manu gaudu ievads 😊 jo nav jau tik traki, ja reiz beidzot
esmu tikusi pie sava mazā spalvaskāta. 😊 Un gadu emuārā gribēju sākt ar prieku par mūsu
kaimiņiem lietuviešiem. Ne tikai dēļ sajūsmas par viņu perfekto Ārlietu
ministru Gabrielu Landsberģi, bet šoreiz vairāk par to, ka lietuvieši ir trāpījuši pašā “acītē”
vienam no iepriekšējā cikla PISA 2022 kompleksajiem indikatoriem, ko Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācija (OECD – Organisation for Economic Co-operation
and Development) vēlējās pētīt tuvāk. Proti – par izglītības
sistēmu noturīgumu. Cik noturīgas ir mūsu izglītības sistēmas krīžu
gadījumos, kāda tā bija Covid-19 pandēmija un kāda tā ir arī šobrīd Ukrainas
kara dēļ.
Apbrīnojamā kārtā lietuviešiem ir izdevies būt kopā Japānu, Koreju, Ķīnu
(skat. zemāk attēlu no PISA 2022 datu avota šeit).
II 1.1. attēls. Noturīgās izglītības sistēmas (resilient education systems).
Lai nebūtu šis pieticīgais emuāra ieraksts tik vien ar vienu attēlu, mazliet vairāk piemetināšu par to, kas tad
katrā no trim elementiem: noturība matemātikas taisnīgumā, matemātikas sniegumā
un labbūtībā – ir saturiski domāts.
Noturīgums matemātikas taisnīgumā (4.lpp.)
lielā mērā balstīts divu rādītāju salīdzinājumā – sniegumā kā tādā un tajā, kā
bērni jūtas piederīgi skolai. Jo lielāka saķere ar savu skolu, jo lielāka
pārliecība par to, ka esi saprasts, novērtēts taisnīgi arī mācībās. Arī
sociālekonomiskā fona (5.lpp.) pēc
iespējas neitrāla ietekme ir būtiska (šeit gan kādā citā ierakstā ceru tuvāk
pamatot, ka mums iet šajā ziņā vēl pulka labāk).
Noturīgums labbūtībā savukārt iet cieši kopā ar to, kā skola tiek
pārvaldīta, vai, piemēram, pastāv iespēja sniegt skolu iekšējo novērtējumu,
savu, kā skolēna pašnovērtējumu, cik droši jūtas bērni skolā. Skolai bija
jāspēj nodrošināt kvalitatīvas mācības arī tad, ja skola bija pieejama vien
attālināti (6.lpp.).
Noturīgums matemātikas sniegumā kā tāds bija saistīts ar investīciju apjomu
izglītībā, un arī ne mazāk svarīgs bija tāds rādītājs, cik daudz skolēnu palika
uz otru gadu, kā arī to, kādā vecumā skolēnus sāk dalīt speciālās izglītības
programmās (turpat).
Un jāsaka, – visos rādītājos lietuviešu bērni, skolas, izglītības sistēma
kopumā spēja atbalstīt savus skolēnus un viņi savukārt nodrošināt kvalitatīvu
atgriezenisko saiti, lai arī kritisku pārmaiņu laikā, saglabātos augsti
rezultāti. Puikūs broliai ir seserys!
Ticu, ka arī mums ir ne mazāk izcilu rādītāju no PISA 2022 un par to
noteikti stāstīsim! Un noteikti jau drīz 😊
Ar sveicieniem
projekta komandas vārdā
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".