Ar kaut ko jau jāsāk. Jeb gada sākumā bija iespēja pāris dienas fanot par kādu lielisku brīvpieejas produktu MPlus, kura pirmsākumi, kā izrādījās, meklējami tālajā 1976. gadā. Šī programma jeb programmvide ir īpaši veidota liela apjoma starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu vajadzībām.
Tais pāris dienās
varēju atcerēties (kārtējo reizi dzīvē) savus mat.stat. pamatus (un domās teikt
paldies profesorei Ludmilai Bandevičai), un tos naski izmantot. Tā kā viena no
starptautisko pētījumu projekta ambīcijām ir veidot atvērto zinātni un kopā
meklēt atbildes un rekomendācijas rīcībpolitikai, tad nu riskēju un jau savus
pirmos mikroskopiskos soļus lieku šepat. Kritikai, padomiem, idejām no jebkura interesenta.
Pirmais solis,
lai izlemtu, vai attiecīgais mainīgais ir tā vērts, lai to pētītu vairākos
līmeņos vēl ar citiem mainīgajiem, ir ICC (intra-class-coeficient). Būtībā tā
ir izkliedes (dispersijas) proporcija, kuru izskaidro klāsteru (grupu) struktūra
pētījumā. Mūsu gadīumā – skolas kā atsevišķi klāsteri. ICC izskaidro, cik
procentus no lasītprasmes atšķirībām izskaidro skolu dažādība un cik skolēnu
individuālais sniegums. Vai cits piemērs – cik procentus no kopējās izkliedes
(dispersijas) sociālekonomiskajam faktoram izskaidro skolu dažādība?
Šis pirmais solis
ir tā sauktā nulles modeļa galvenais rezultāts. Ja uzdodu pavisam vienkāršu
pētniecības jautājumu: cik heterogēnas jeb neviendabīgas ir Latvijas skolas?
Izgriežot šo funkciju sarakstu ar visām ticamajām vērtībām (plausible
values), kas PIRLS 2021
gadījumā ir piecas, kā arī neaizmirstot skolu svarus izlasē (jo lielām skolām
ir lielāka iespēja iekļūt izlasē (skolēnu skaits!), un ja nepiemērotu svarus,
tad iegūtu šķību vērtējumu, t.i. pieņemot vienādu iekļaušanu izlasē gan mazām,
gan lielām skolām).
Tā nonākam līdz dispersijām un iespējai izrēķināt ICC 😊
Veicot aprēķinu gan par latviešu, gan lietuviešu sākumskolas lasītprasmi (datu avots PIRLS 2021), šis starprezultāts ļauj nofiksēt, ka 20% no lasītprasmes atšķirībām izskaidro skolas līmenis, 80% skolēnu individuālais sniegums. Abām Baltijas valstīm ICC ir ļoti līdzīgi.
Taču tas vien ir
tikai mazs, mazs aprēķinu solis, un būtībā... mana nopelna tur nav nekāda, jo to
visu nodrošināja MPlus, pasniedzēji un kolēģi no Spānijas izglītības
ministrijas, Austrijas izglītības ministrijas un daudzi citi. Rēķinājām kopā. Un
katrs jau “rakās” savas valsts datos. 😊
Svarīgs moments
šajā vien ir tas, ka guvu pārliecību un to nostiprināju sarunās ar IEA pasniedzējiem
– tik līdz, kā ICC pārsniedz 0,1, ir ļoti vērts pētīt nākamos līmeņus, kas
izskaidro šādu izkliedi starp skolām. Un tas nozīmē, ka noteikti sekos vēl
soļi. Ticu, ceru, ka atkal atradīsim tam laiku un pētīsim ne vien SES, bet arī
skolotāju palīdzības ietekmi, digitālās vides ietekmi u.c. mainīgos, kurus
noteikti ir vērts pārbaudīt ar MPlus palīdzību.
Lai laba, laba
nākamā nedēļa,
Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".