Gada pirmajās dienās vairāki par tehnoloģijām un uzņēmējdarbību rakstoši mediji pārpublicēja ziņu aģentūras Bloomberg citētos ekonomista Christopher Pissarides izteikumus, ka nākotnes pasaulē, kurā liela loma būs mākslīgajam intelektam (MI), būs jāuzplaukst arī cilvēcisko attiecību prasmēm, empātijai un radošumam.
Londonas Ekonomikas augstskolas profesors paredz, ka tagadējais lielais pieprasījums darba tirgū pēc informācijas tehnoloģiju (IT) un dabaszinātņu, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmēm kopumā, sekmēs strauju automatizāciju tieši IT un STEM jomās. Tādēļ ilgtermiņā darba tirgū joprojām būs ļoti pieprasītas vadības, radošuma un savstarpējo attiecību prasmes, tostarp komunikācijas, klientu apkalpošanas un veselības aprūpes jomās, jo šīs prasmes ir mazāk aizvietojamas ar tehnoloģijām, jo īpaši ar mākslīgo intelektu.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ziņojums “Izglītība īsumā 2023” (Education at a Glance 2023) rāda, ka atbilstoši lielajam STEM prasmju pieprasījumam, OECD valstīs vidēji lielākā daļa studentu, kuri 2021. gadā sākuši īsā cikla augstākās izglītības (koledžas) studijas, kā arī bakalaura studijas, ir uzņemti STEM studiju programmās.
Attēlā: Augstākajā izglītībā uzņemtie atbilstoši studiju jomām, dzimumam un studiju līmenim OECD valstīs vidēji, 2021. gadā, procentos
Piezīme: STEM joma ietver dabaszinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātiku.
Jomas sarindotas atbilstoši īsā cikla (koledžu) programmās uzņemto studentu īpatsvaram.
Avots: OECD/UIS/Eurostat apvienotā datubāze, 2023. g., B4.2 un B4.3. tabulas.
Atbilstoši šiem datiem, 2021. gadā Latvijā STEM joma ir ar lielāko jeb 32% uzņemto studentu īpatsvaru bakalaura studiju līmenī, savukārt īsā cikla jeb koledžu programmās lielākais īpatsvars studentu bija uzsākuši studijas veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, t.i., 28% no koledžu programmās uzņemtajiem (B4.2. tabula). Tiesa, Latvijas Augstākās izglītības absolventu monitoringa (pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmā) 2020. gada datos STEM jomai pagaidām nav lielākais absolventu skaits un īpatsvars.
Augstais pieprasījums pēc STEM prasmēm un to popularitāte OECD valstīs iespējams var veidot priekšstatu un vēstījumu, ka citām prasmēm, un, piemēram, sociāli-emocionālo prasmju mācīšanai, izglītības ceļā nav tik liela loma, un humanitārie un mākslas studiju virzieni nav tik nozīmīgi. Taču patiesībā izglītības sistēmas mērķis ir veicināt visu talantu un prasmju attīstību, sekmējot sabiedrības ilgtspējīgu pastāvēšanu un izaugsmi.
Par to, kāda būtu vislabākā studiju pieredze STEM jomā studējošajiem, izpēte notiek, piemēram, ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Integrētās mācīšanās iniciatīvas projektā, kurā apkopo datus par humanitārās izglītības ietekmi STEM laikmetā. Līdzsvarotas, t.i., vairāk kā tikai STEM, prasmju mācīšanas nozīme atklājas arī kontekstā ar ASV datiem par vairāk kā divu trešdaļu STEM absolventu palikšanu ārpus turpmākās STEM karjeras. Šie absolventi atrod nodarbinātību un veido karjeru citās jomās, tostarp tādās, kurās viņiem nepieciešamas prasmes sadarboties, lai rastu risinājumus klimata pārmaiņu, sociālās nevienlīdzības, masu migrācijas un vardarbīgu konfliktu sociālajām sekām. Runa ir par risinājumiem, kas ir gan ētiski (mērķēti visu uzplaukumam), gan ekoloģiski ilgtspējīgi, gan indivīdu un kopienu veselību un labbūtību atbalstoši.
Kā uzsver Integrētās mācīšanās iniciatīvas projektā iesaistītie mācībspēki, humanitāro zinātņu mācīšanas standarti ir kritiskās domāšanas praktizēšana, cilvēku rīcībspējas un atbildības uzsvēršana kopīgi veidojamajā pasaulē, spēja novērtēt pagātnes un tagadnes sabiedrību vērtības, un kā viss nosauktais aktīvi saplūst ar jaunatnes STEM izglītību un darbību STEM vadītajā pasaulē.
Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".