Kā salīdzināt laiku, ko skolotāji velta mācīšanai

Runājot par datiem, protams, ārkārtīgi svarīgas ir detaļas un konteksts. Jo īpaši, ja runa ir par starptautiskajiem salīdzinošajiem datiem. Datu attēlu te veido ļoti daudzveidīgi pavedieni, kurus nosaka valstu izglītības sistēmu vēsturiskais, ekonomiskais un pilsoniski sabiedriskais konteksts.  

Attēlā salīdzināts mācīšanas laiks astronomiskajās stundās gadā, ko skolotāji velta mācīšanai sākumskolā, pamatizglītības otrajā posmā un vidusskolā. Šie dati par 2020./2021. mācību gadu publicēti ziņojumā “Īsumā par izglītību 2022” jeb Education at Glance 2022. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD mācīšanas laika datus publicē reizi divos gados, un jaunāko datu grafiks būs pieejams 2024. gada septembrī.

 

Piezīmes: 1. Faktiskais mācīšanas laiks (Latvijai izņemot pirmsskolas izglītības pakāpi). 2. Pārskata gads atšķiras no 2021. gada. Plašāka informācija ir pieejama avota tabulā. Vidējais plānotais mācīšanas laiks skolā mācību gada sākumā. Izglītības sistēmu izlase atbilstoši mācību stundu skaitam gadā vispārējā vidējā izglītībā. Avots: OECD (2022), D4.1. attēls un tabula.  

Starp valstīm te salīdzināts regulējumā noteiktais mācīšanas laiks. Izņēmums ir Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Latvija un Šveice, par kurām dažādu iemeslu dēļ nebija pieejams regulējumā noteiktais mācīšanas laiks (izņemot pirmsskolas izglītībai Latvijā), tādēļ salīdzināšanai iekļauts šo triju valstu apkopotais vidējais faktiskais mācīšanas laiks, ko skolotāji velta skolēnu mācīšanai. Ņemot vērā šos izņēmuma gadījumus, Eiropas valstu izlasē attēlā atstātas arī ASV.  

Labākai šī attēla izpratnei svarīgi ir noskaidrot atšķirību starp regulējumā noteikto (statutory) un faktisko (actual) mācīšanas laiku (teaching time). Kā skaidro OECD, atsevišķu skolotāju mācīšanas laiks var atšķirties no noteikumos un regulējumā noteiktā, piemēram, virsstundu dēļ. Faktiskais mācību laiks ir gada vidējais stundu skaits, ko pilna laika skolotāji māca skolēnu grupai vai klasei, ieskaitot virsstundas un ietverot arī darbības, kas tiešā veidā nav mācību priekšmetu mācīšana, bet ir, piemēram, kārtības uzturēšana un citi uzdevumi. Tas nodrošina priekšstatu par skolotāju faktisko mācīšanas slodzi. 

Tikai dažas valstis spēj nodrošināt datus gan par regulējumā noteikto, gan faktisko mācīšanas laiku, un šie dati liecina, ka faktiskais mācīšanas laiks atšķiras no regulējumā noteiktā. Atšķirības starp regulējumā noteikto un faktisko mācīšanas laiku var būt virsstundu rezultāts skolotāju prombūtnes vai vakanču dēļ.  Atšķiras arī datu avoti: dati par oficiāli noteikto mācīšanas laiku nāk no reglamentējošiem dokumentiem, bet faktiskā mācīšanas laika datu avoti ir administratīvie reģistri, statistikas datubāzes, reprezentatīvu izlašu apsekojumi vai citi avoti.  

Vēl viena nianse: ja oficiāli noteiktajā mācīšanas laikā skolotājiem, kuri māca  no 7. līdz 12. klasei, atbilstoši OECD metodoloģijai starpbrīžu laiks starp stundām nav iekļaujams, tad faktiskajā mācīšanas laikā tas neizbēgami iekļaujas. Turklāt, ir valstis, kas uzskata, ka arī oficiāli noteiktajā mācīšanas laikā ir jābūt iekļautam starpbrīžu laikam, jo skolotāji ir atbildīgi par skolēniem arī starpbrīžos. Latvijā, piemēram, regulējums nosaka, ka audzināšana (ko citviet dēvē par character education) ir izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, saistīta arī ar sociāli emocionālās kompetences mācīšanu (pašregulāciju un emocionālā intelekta attīstību), un notiek nepārtrauktā vienotā procesā gan mācību stundās, gan starpbrīžos. 

Tātad faktiskais mācīšanas laiks parasti ir lielāks par regulējumā noteikto mācīšanas laiku. Otrs iemesls, kāpēc Latvija attēlā parādās ar salīdzinoši lielu, 832 mācīšanas stundu skaitu tieši vidējā izglītībā ir laika posms, par kuru apkopti dati. Tas ir jau minētais 2020./2021. mācību gads, kad Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ mācību klases vidusskolā tika dalītas mazākās grupās, tādējādi palielinot vidējo mācīšanas stundu skaitu Latvijai tieši vidējā izglītībā. Attēlā arī redzams, ka mācīšanas stundu skaits Latvijas sākumskolā (vidēji 630) bija viens no mazākajiem starp OECD valstīm (OECD vidēji 784 stundas), pat ņemot vērā to, ka Latvijas faktiskajā mācīšanas laikā ietverts ar izglītības procesu vienotais audzināšanas laiks arī starpbrīžos starp mācību stundām. 

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu. 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Izglītības sistēma, kas spēj izlīdzināt sabiedrību. Arī Latvijas – kā viena no ne tik daudzām

Gadu sākām ar labu atziņu, ka mūsu tuvākie dienvidu kaimiņi ir īpaši noturīgas izglītības sistēmas īpašnieki, savukārt mēs un arī mūsu tuvākie ziemeļu kaimiņi esam ierindoti to nedaudzo valstu vidū, kuras ir atzīmētas kā īpaši vienlīdzīgas izglītības sistēmas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD – The Organisation for Economic Co-operation and Development) Starptautiskais skolēnu novērtēšanas programmas (PISA –Programme for International Student Assessment) 2022. gada cikla pētījums piedāvā virkni dažādu indikatoru, kas ļauj vērtēt izglītības sistēmas no ļoti dažādiem aspektiem. Viena no svarīgām tēmām bija izglītības sistēmu kvalitātes izvērtējums, ņemot vērā to tālāko ietekmi sabiedrības līdzsvarotā attīstībā.

I.4.20. attēls no PISA 2022 rezultātu pirmā sējuma ļauj mums lepoties ar to, kāda ir mūsu izglītības sistēma.

PISA 2022 definēja vienlīdzību (equity) izglītības jomā skatoties uz diviem komponentiem: taisnīgumu (fairness) un iekļautību (inclusion). OECD kolēģi pieņem, ka izglītības sistēma ir augstas vienlīdzības vien, ja spēj aptvert gan augstu taisnīgumu, gan augstu iekļautību.

Iekļautības līmenis tiek mērīts ar zemu sniegumu sasniegušo skolēnu īpatsvaru (%%) vismaz vienā no jomām – matemātikā, lasīšanā vai dabaszinātnēs. Zemais sniegums nozīmē vismaz 2. līmeņa sasniegšanu. Vidējais rādītājs OECD ir 55% no bērniem, tad mums tie ir 58,2%. Šeit zemāk arī izvilkums, kādas prasmes sagaidām šiem skolēniem, piemēram, matemātikā.

2. līmenī skolēni spēj atpazīt situācijas, kurās viņiem ir jāizstrādā vienkāršas stratēģijas problēmu risināšanai, tostarp veicot vienkāršas simulācijas ar vienu mainīgo kā daļu no risinājuma stratēģijas. Skolēni spēj iegūt nepieciešamo informāciju no viena vai vairākiem avotiem, kuros izmantoti nedaudz sarežģītāki attēlojuma veidi, piemēram, diagrammas vai trīsdimensiju objektu divdimensiju attēli. Šī līmeņa skolēni demonstrē pamata izpratni par funkcionālajām sakarībām un spēj risināt uzdevumus, kas saistīti ar vienkāršām attiecībām. Viņi spēj spriest tieši un burtiski interpretē iegūtos rezultātus.

Taisnīguma līmeni mēra pēc tā, cik lielu daļu (dispersijas procentuālā daļa) no matemātikas snieguma nosaka skolēnu sociāli ekonomiskais stāvoklis. Vidējais OECD rādītājs ir 15% no snieguma, tad mums 13,2% no skolēnu snieguma ietekmē sociāli ekonomiskie nosacījumi.

Sociāli ekonomiskais stāvoklis jau četros PISA pētījumu ciklos (2012., 2015., 2018. un 2022.) ir mērīts, vērtējot vecāku izglītības līmeni, vecāku nodarbošanās līmeni un mājsaimniecības iedzīvi. Visiem trim minētajiem rādītājiem ir piemērots vienāds svars, un arī standartizācija pret OECD vidējo.

Tāpat mums arī izdevies gan matemātikā, gan dabaszinātnēs būt virs OECD vidējā un lasīšanā statistiski nozīmīgi neatšķirties no OECD vidējā, kas papildus liecina par mūsu izglītības sistēmas kvalitātes līmeni. Protams, mūsu izcilais ziemeļu kaimiņš ir lieliska priekšzīme, kā turpināt darbu šajā jomā un nezaudēt to, ka mūsu izglītība palīdz izlīdzināt sociāli ekonomisko ietekmi tik labā līmenī, ka neatkarīgi no tā (jeb tā ietekme nav tik liela kā citās valstīs) mūsu skolēni spēj uzrādīt lieliskus rezultātus! Lai izdodas arī turpmāk!

Jaunnedēļ mūsu skolās sākas jau nākamā PISA cikla – 2025. gada cikla – izmēģinājuma pētījums, kurā darboties atsaukušās vairāk kā 50 skolas un vairāk kā 2000 skolēnu! Paldies par šo darbu, jo kopā varēsim uzlabot testu, lai nākamgad tas jau ir vislabākajā tehniskajā un saturiskajā kārtībā.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

Sociāli emocionālo prasmju pētījums: vai pētījuma trešais cikls Latvijas skolām būs pirmais?

Valstu izglītības sistēmās, to skaitā arī Latvijā, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sociāli emocionālo prasmju mācīšanai un vērtēšanai. Mainoties uzsvaram no informācijas nodošanas uz prasmju mācīšanos, izglītības satura priekšplānā sākotnēji nonāca kognitīvās prasmes (piemēram, rēķinpratība, tekstpratība, loģiskā domāšana, kritiskā domāšana, u.c.), taču izrādās, ka sociāli emocionālās prasmes ir ne mazāk svarīgas to ietekmē uz skolēnu tālākās dzīves un sabiedrības kopumā rezultātiem. 

2022. gadā Latvijā Vispārējās izglītības likums tika papildināts ar pienākumu izglītības programmu īstenotājiem nodrošināt sistēmisku atbalstu, lai skolēni varētu attīstīt sociāli emocionālās kompetences. Kāpēc tas ir svarīgi, to rāda, piemēram, OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI veiktais apkopojums par sociāli emocionālo prasmju izpētes rezultātiem. Pirmkārt, dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka sociāli emocionālās prasmes ir mācāmas un apgūstamas. Otrkārt, sociāli emocionālo prasmju kartējums rāda to sasaisti ar būtiskiem skolēnu dzīves un sabiedrības kopumā iznākumiem jeb rezultātiem. 

Paškontroles spējai, piemēram, ir liela ietekme uz akadēmisko sniegumu un atturēšanos no sociāli nepieņemamas uzvedības, pašefektivitātei ir augsta pozitīva saistība ar veiksmīgu dalību darba tirgū. Spēja risināt sociālas problēmas ir pozitīvi saistīta ar veselības rezultātiem, savukārt empātija – ar lielāku iesaisti sabiedriskās aktivitātēs un pilsonisko līdzdalību. 

Tabulā: Sociālās un emocionālās prasmes ar visaugstāko paredzamo vērtību

Piezīmes. Ļoti augsta (++++) saistība, augsta (+++) saistība, mērena (++) saistība; ierobežota (+) saistība, nulle (0) – lielākā daļa pētījumu neparāda saistību.
Avots: OECD Izglītības darba dokuments “Sociālās un emocionālās prasmes: jaunākie pierādījumi par mācāmību un ietekmi uz dzīves rezultātiem” (Social and emotional skills: Latest evidence on teachability and impact on life outcomes), 2023. gads. 

Izglītības pētījumu un inovāciju centrs CERI skolēnu sociāli emocionālo prasmju starptautisku aptauju pirmo reizi veica 2019. gadā (par dažiem tās rezultātiem jau ziņots rakstā “Kā saglabāt optimismu un uzticēšanos, ja esi piecpadsmitgadnieks”). 26. aprīlī notiks pētījuma otrā cikla, kura datu apkopošana skolās notika 2023. gadā, rezultātu paziņošana. Konferencei būs iespējams sekot tiešsaistē, iepriekš reģistrējoties. 

OECD CERI aicina valstis vai to administratīvās vienības, piemēram, reģionus, novadus, pilsētas, piedalīties pētījuma trešajā ciklā. Pētījumā tiek salīdzinātas skolēnu sociāli emocionālās prasmes un šo prasmju attīstību veicinošie vai kavējošie faktori skolā, mājās vai tuvākajā kopienā. Jaunajā ciklā tiks pētīta arī sociālo mediju, digitālo tehnoloģiju un mākslīgā intelekta droša un atbildīga izmantošana, skolēnu attieksme pret mācīšanos mūža garumā un prasmi mācīties, pilsoniskā iesaiste un līdzdalība, kā arī skolotāju sociālās un emocionālās prasmes un zināšanas. Turpināsies šo prasmju saistības ar galvenajiem dzīves rezultātiem (akadēmiskie sasniegumi, labbūtība, u.c.) izpēte. 

Jaunais pētījuma cikls prasmju mērīšanā izmantos inovatīvākas metodes, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem cikliem. Lai arī galvenā datu apkopošana skolās paredzēta 2026. gadā, sagatavošanās pētījumam sāksies jau 2024. gada beigās.   

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu. 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Aktualitātes projekta 4.2.2.5/1/23/I/001
Starptautiskos izglītības pētījumos un datu analīzes programmās
no 2023. gada 23. decembra līdz 2024. gada 6. martam

Periodā no 15. februāra līdz 29. martam LU Izglītības pētniecības institūta pētnieki īsteno Starptautisko mācību vides pētījumu OECD TALIS 2024. Ļoti aicinām 216 skolas un 4200 skolotājus, kas ir pētījuma izlasē, neatteikt dalību un aizpildīt pētījuma jautājumus! Katra atbilde ir svarīga, lai Latvijas kopējie dati būtu kvalitatīvi. Paldies tiem 46,9% skolotāju un 50,5% direktoru, kas jau sākuši šo darbu!

Skolēnu Eiropas identitāte ir spēcīga, taču viens no vaļiem, uz kura balstās mūsu identitāte, ir latviešu valoda. Aicinām klausīties lielisko raidierakstu "Valis", kas savu ceļu pie klausītājiem uzsāka 21. februārī, un veltīts sarunām par valodu, lasītprasmi un lasītprieku! Pirmajā raidierakstā saruna par lasītprasmi ar bērnu grāmatu rakstnieci Luīzi Pastori, kura jau 15 gadus brauc uz skolām un, tiekoties ar skolēniem, mēģina viņus iedvesmot lasīšanai.

Lasītprasmes un identitātes saistību jau otro gadu pēc kārtas svinēs arī Eiropas autoru diena – šogad 25. martā. Šajā datumā Eiropas valstīs notiks Eiropas literatūrai un lasīšanas veicināšanai veltīti pasākumi. Kā rāda pagājušā gada pasākumu piemēri, arī skolas ir šo pasākumu dalībnieces. Aicinām izglītības iestādes reģistrēt savus lasīšanas pasākumus, lai tie būtu redzami Eiropas kartē. Kustības "Restarts lasīšanai" ietvaros 23. martā norisināsies Lielie lasīšanas svētki Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē un tiešraidē.

Periodā no 2. aprīļa līdz 29. aprīlim Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki īstenos arī Starptautisko skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA 2025 izmēģinājuma pētījumu. Šī ir kolosāla iespēja būt daļai no starptautiska kopdarba, kas veicina izglītības jomas labāku izpratni, attīstību un ļauj novērtēt skolēnu gatavību dzīvei un nepārtrauktām pārmaiņām tajā. Lūdzam skolēnus, skolotājus, vecākus, skolu vadītājus neatteikt mūsu zinātniekiem!

20. februārī publiskotie pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 Eiropas aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijas skolēni ir lepni par savu dzīves vietu Eiropā un Latviju kā ES dalībvalsti. Vairāk par Eiropas aptaujas rezultātiem iespējams uzzināt šeit, savukārt to paziņošanas pasākuma ieraksts pieejams šeit. ICCS ir Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA pilsoniskās izglītības pētījums, kura dati ir ērti pieejami IEA vietnē un pirmie rezultāti lasāmi LU ziņojumā šeit.

28. februārī notika projekta “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” pirmā Uzraudzības padomes sanāksme (prezentācija). Padome apstiprināja projekta plāna atjaunināto versiju un atbalstīja lasītprasmes, matemātikas un dabaszinātņu, un pilsoniskās izglītības pētījumu rezultātu uzsāktās un plānotās padziļinātās izpētes.

 Kopsavilkums pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

 

 

Latvijas skolēni – savas valsts kā Eiropas Savienības dalībvalsts – optimisti

Sevi ikdienā uzskatot par Eiropas optimisti, ļoti vēlos arī nākamo paaudzi redzēt tādu pat. Par prieku sev un ļautiņiem par prieku – tiešām labas ziņas sniedza salīdzinoši nesen publicētais Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 Eiropas ziņojums. 

Avots: Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2022 Eiropas aptaujas rezultāti, 2024. 

1. attēls [5.lpp.]

Paldies Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta vadošajiem pētniekiem un īpaši – docentei Iretai Čeksei! 

Šis nelielais emuāra ieraksts ir tapis trim nolūkiem:

- pirmkārt, ļoti vēlējos izcelt augstāk doto attēlu par skolēnu novērtējumu savai Eiropas identitātei un īpaši to, ka ir lepnums par savu valsti kā Eiropas Savienības dalībvalsti;

- otrkārt, šeit ērtībai visas saites, kurās var atrast visu ap Starptautisko pilsoniskās izglītības pētījumu un Eiropas ziņojumu;

- noslēdzot ar pavisam nelielu releksiju par Latvijas Universitātes sagatavoto Eiropas ziņojumu.

Lasītāju ērtībai visas Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022. gada cikla 

1. Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2022 pirmie starptautiskie un Latvijas rezultāti, 2023. Ireta Čekse, Kaspars Kiris, Reinis Alksnis, Andrejs Geske, Kristīne Kampmane.

28.11.2023. rezultātu paziņošanas pasākums, informācija medijiem.

2. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2022 Eiropas aptaujas pirmie rezultāti, 2024. Ireta Čekse, Reinis Alksnis, Andrejs Geske, Kaspars Kiris, Kristīne Kampmane.

20.02.2024. prezentācija, rezultātu paziņošanas pasākums, informācija medijiem, konspekts 1A4 lapā

3. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma 2022. gada cikla datu bāzes ir publiski pieejamas šeit.

Un... kā jau minēju, arī pavisam daži novērojumi no pēdējā ziņojuma par mūsu skolēnu atbildēm par savu un Eiropas nākotni un tās vērtībām. Loģiskas un pamatotas šķiet norvēģu, zviedru, holandiešu bērnu atbildes, ka viņi nedomā, ka pelnīs daudz vairāk par saviem vecākiem, jo viņiem jau ir augsta ienākumu starta bāze. Tāpat arī var saprast latviešu, rumāņu bērnus, kuri pamatoti uzskata, ka pelnīs vairāk par saviem vecākiem, jo viņiem ir krietni zemāks ienākumu starts nekā brīvā tirgus ekonomikā ilgāk pastāvošām am Eiropas valstīm [6.lpp.]. Līdzīgi arī jautājumos par mieru Eiropā vismazāk tic spāņu un norvēģu skolēni, ko varam vien izskaidrot ar vēsturisko fonu, jo, piemēram, latviešu skolēni ir par 20% punktiem optimistiskāki šajā jomā [8. lpp.]. Noteikti ir prieks lasīt to, ka Eiropas un Latvijas skolēni spēj novērtēt un izprast cilvēktiesību, demokrātisku vēlēšanu, personas brīvību nozīmi un  to, ka tās ir Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju normāla ikdienas sastāvdaļa [10. lpp.].

Pāri visam – vienkāršs prieks par to, ka mūsu skolēnu atbildes tik labi saderas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu skolēnu atbildēm, kas nozīmē vien to, ka sen jau sen esam atgriezušies savās eiropiešu pamatformās. Šīs vērtības ir kā brīvības gaiss, un tieši tāpēc lolojamas un saudzējamas.

Ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".