19. gadsimta skolas kalendārs

Izglītības datu gadagrāmata “Īsumā par izglītību” (Education at a Glance) raksturo OECD dalībvalstu un partnervalstu izglītības sistēmu ieguldījumu (input), dalības (participation), rezultātu (output), iznākumu (outcome) un ietekmes (impact) rādītājus. Rezultātu rādītāji raksturo iedzīvotāju iegūto izglītību, iznākuma rādītāji - tiešo efektu, ko sniedz izglītība, piemēram, nodarbinātībā un ienākumu priekšrocībās. Ietekmes rādītāji parāda izglītības iznākumu netiešo ilgtermiņa ietekmi, piemēram, uz labbūtību, pilsonisko līdzdalību, veselību, ekonomisko izaugsmi.  

Rādītāji par ieguldījumiem izglītības sistēmās vai mācību vidē sniedz informāciju par rīcībpolitikas svirām, kas nosaka līdzdalību, progresu un rezultātus katrā no izglītības pakāpēm. Šādas politikas sviras ir izglītībā ieguldītie resursi, tostarp finanšu, cilvēkresursi (piemēram, skolotāji un citi skolas darbinieki) vai fiziskie resursi (piemēram, ēkas un infrastruktūra). Tās ir arī rīcībpolitikas izvēles attiecībā uz mācību vidi, pedagoģisko saturu un mācību programmām. Rādītāji attēlo un salīdzina arī skolu organizāciju, pārvaldību, patstāvības jeb autonomijas pakāpi un pasākumus, kas ietekmē skolēnu dalību noteiktās izglītības programmās. 

Mācību gada garums ir viens no šādiem rādītājiem. Tas iekļauts pēdējā “Īsumā par izglītību 2023” publikācijā, kas nāca klājā pagājušā gada septembrī. 

Attēlā: Skolēnu brīvlaiki sākumskolā nedēļās, valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, 2023. gadā. Izglītības sistēmas attēlotas dilstošā secībā atbilstoši mācību gada brīvlaiku nedēļu skaitam. Piezīmes: 1. Minimālais brīvlaiku ilgums, kas var atšķirties atkarībā no reģiona, programmas un/vai katras skolas. 2. Mācību gada beigu brīvlaikā ietilpst eksāmenu periodi. Avots: OECD, Education at a Glance 2023.

Dažādu izglītības sistēmu mācību gada garumi ir diezgan atšķirīgi, un gadā skolēni skolā pavada atšķirīgu nedēļu skaitu. Brīvlaiku nedēļu skaits OECD izglītības sistēmās vidēji gadā ir 14, Dānijā tās ir 11 nedēļas, Latvijā 17 nedēļas gadā. Attēlā redzams, ka vasaras brīvlaiki, kas nodala vienu mācību gadu no nākamā mācību gada, ir visgarākie. Dažos Šveices kantonos tie ilgst četras nedēļas, un dažos Itālijas reģionos un Latvijā - 13 nedēļas.  

Šonedēļ laikrakstā The Guardian publicēts raksts par mācību gada garumu Anglijā. Līdzīgi kā Latvijā, arī citās valstīs domā un diskutē par mācību gada līdzsvarošanu. Anglijā pētnieki rosina saīsināt skolas vasaras brīvlaiku no sešām nedēļām uz četrām. Mainot 19. gadsimtā izveidojušos skolas kalendāru, tiktu saīsināts vasaras brīvlaiks un palielināti brīvlaiki starp mācību gada semestriem, un šīs pārmaiņas uzlabotu skolēnu mācīšanās un skolotāju darba apstākļus, - iesaka neatkarīgais pētniecības fonds Nuffield Foundation.  

Mācību gada līdzsvarošana, pētniekuprāt, ir efektīvs veids, kā mazināt zināšanu un prasmju līmeņu atšķirības starp skolēniem, ko pastiprināja pandēmija. Skolēnu brīvlaiku garumu harmonizēšana uzlabos skolēnu labbūtību, skolotāju darba apstākļus, un potenciāli arī akadēmiskos sasniegumus daudziem bērniem. Ja bērna vide ārpus skolas nesniedz viņam pietiekamu sociāli-ekonomisko un sociāli-emocionālo atbalstu, tad garāks vasaras brīvlaiks vēl vairāk palielina plaisu starp viņa sasniegumiem un citu skolēnu sasniegumiem. Tādam bērnam iejusties skolā pēc garā vasaras brīvlaika ir grūti un mācību gads viņam sākas ar iepriekš mācītā atkārtošanu, nevis jaunu zināšanu un prasmju iegūšanu. Arī skolotāji ziņo par dažu bērnu grūtībām iejusties skolā pēc vasaras brīvlaika.  

Anglijas skolotāju aptauja rāda, ka 33% skolotāju atbalsta sešu nedēļu brīvlaika saglabāšanu, 35% piekristu to īsināt uz piecām nedēļām un 29% piekrīt vasaras brīvlaika saīsināšanai līdz četrām nedēļām. Arī Anglijas skolu asociācijas ģenerālsekretārs atzīst, ka pētnieki ir identificējuši būtiskas problēmas, tostarp garīgās veselības krīzi un plaisu starp nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un pārējiem viņu vienaudžiem. Iespējams, ka izmaiņas mācību gada kalendārā varētu šīs problēmas zināmā mērā atrisināt. Bet tā varētu arī izrādīties enerģijas novēršana no pašiem aktuālākajiem jautājumiem, kas saistīti ar skolu nodrošināšanu ar skolotājiem, ar skolotāju noturēšanu profesijā, izglītības nodrošināšanu bērniem ar īpašām vajadzībām, un finansējumu izglītībai. 

“Īsumā par izglītību” rādītāji palīdzēs sekot līdzi šīm un citām izmaiņām OECD valstu izglītības sistēmās, jo tiek publicēti ar noteiktu regularitāti.  

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"

IAP 2027 mērķis pāridarījumu mazināšanā

Viens no Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (IAP 2027) mērķu rādītājiem ir samazināt skolēnu īpatsvaru, kuri salīdzinoši bieži (vismaz dažas reizes mēnesī) skolā ir piedzīvojuši dažāda veida pāridarījumus.  Lai sekotu līdzi šī samazinājuma trajektorijai, mērinstruments ir Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījums. Starptautiski pētījums tiek uzskatīts par uzticamu datu avotu un Latvija ir piedalījusies visos programmas pētījuma ciklos.  

IAP 2027 atskaites punkts jeb bāzes vērtība pāridarījumu samazināšanas rādītājam ir PISA 2018. gada cikla dati, kas rādīja, ka Latvijā 35% skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī skolā ir izjutuši dažāda veida pāridarījumus (OECD valstīs vidēji 23%). IAP 2027 mērķis ir mazināt pāridarījumus skolās, lai 2022. gada pētījumā skolēnu ar šādu negatīvu pieredzi īpatsvars samazinātos līdz 27%, un 2025. gadā līdz 23%.  

Pirmie PISA 2022. gada pētījuma rezultāti (II.B1.3.30 tabula) ir pieejami kopš 2023. gada 5. decembra, ļaujot sekot mērķa sasniegšanas virzībai pāridarījumu mazināšanā. Visās OECD dalībvalstīs salīdzinot ar 2018. gadu pāridarījumus izjutušo skolēnu īpatsvars 2022. gadā samazinājies no vidēji 23% uz 20%, taču Latvijā šis samazinājums ir bijis ievērojamāks – no 35% uz 29%. Tas ir ļoti tuvu IAP 2027 plānotajiem 27%.  

Pāridarījumu biežumu Latvijas skolās PISA 2022 rezultātos atspoguļo Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieku sagatavots attēls, kurā redzams, ka augstāks indekss ir mazajām skolām, taču kopumā īpašu atšķirību starp skolām nav.

Attēlā: Pētījuma dalībskolas atbilstoši skolēnu skaitam, skolas tipam un vidējam pāridarījumu indeksam attiecībā pret OECD vidējo (nulle). Avots: OECD PISA 2022 un LU IPI vadošā pētniece Rita Kiseļova.  

Pēdējos gados veikti daudzi pasākumi, lai mazinātu pāridarījumu gadījumus skolās. Problēmas starpnozaru raksturs ir iesaistījis tās risināšanā izglītības, veselības un labklājības nozares. Slimību profilakses un kontroles centrs jau 2016. gadā publicēja metodiskos ieteikumus skolām, lai novērstu ņirgāšanos. Šie un vēl citi materiāli vēlāk popularizēti skolās un sociālo mediju platformās. Izglītības kvalitātes valsts dienests sākot ar 2017. gadu projektā “Pumpurs” sniedzis atbalstu skolēniem, kuriem tas ir bijis visvairāk vajadzīgs, tostarp emocionālo un psiholoģisko atbalstu. Sabiedrībā, medijos, vides reklāmā notikušas vairākas antimobinga un pretņirgāšanās kampaņas. 2022. gadā Vispārējās izglītības likums papildināts ar prasību nodrošināt sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai skolēniem. Izglītības, veselības un labklājības nozaru sadarbībā tapa vadlīnijas un algoritms ņirgāšanās novēršanai skolās. Pazīstamā programma pret pāridarījumiem “KiVa” 2023. gadā ar jaunu sparu ir iespējota Latvijas skolās un ļauj cerēt uz IAP 2027 mērķa sasniegšanu 2025. gada PISA rezultātos.  

Starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, t.i., gan skolēnu novērtēšanas pētījums PISA, gan lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS, pierāda, ka skolēniem, kuri bieži cieš no pāridarījumiem, ir zemāki sasniegumi mācībās, kā arī zemāka piederības sajūta skolai. Pāridarījumi negatīvi ietekmē skolēnu labbūtību un skolas klimatu. Šķiet neticami LU IPI pētnieku apkopotie dati par 15-gadīgo skolēnu biežiem pāridarījumiem un skolēnu skaitu skolā – jo lielāks bērnu skaits skolā, jo procentuāli mazāk skolēnu ziņojuši, ka ir cietuši no biežiem pāridarījumiem. Tas apstiprinās 2015., 2018. un tagad arī 2022. gada datos.  

Intuitīvi šķiet, ka tā nevajadzētu būt, jo skolās ar mazāku skolēnu skaitu taču ir iespējams nodrošināt draudzīgāku vidi skolēniem. Kristina Salmivalli (Christina Salmivalli), Turku Universitātes psiholoģijas profesore un viena no “KiVa” programmas izveidotājām uzsver, ka pāridarījumos ļoti nozīmīga ir ne tikai pāridarītāja un upura loma, bet arī aculiecinieku loma – no viņu reakcijas atkarīgs pāridarījumu biežums. Pāridarījumi skolās notiek visās valstīs un visu lielumu skolās, jo cilvēku dabā ir publiski izsmiet kādu, izmantojot savu varu un pārākumu. Pāridarījumi mazinās, ja notiek pārmaiņas skolas vidē, visas skolas klimatā, panākot, ka līdzcilvēki netolerē nevienu pāridarījumu.   

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu. 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

Ko nozīmē vecāku palīdzība bērnu lasītprasmē?

Šī nedēļa nebija laba. Taču arī nelabas nedēļas jāpieņem. Man tā nebija laba, jo mūzikas mūza aizgāja mūžībā. Viens dzīves prieks, kas mani iedvesmoja radīt arī savā jomā. Protams, Pērkons ir mūžīgs.

Šajā nedēļā bija arī daudz labā, jo mūsu Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta zinātnieki uzsāka kārtējo Starptautisko mācību vides pētījuma TALIS 2024. gada cikla pamatpētījumu. Esam kopā ar viņiem un centīsimies atbalstīt, kā vien varēsim, lai izdodas viss pēc iespējas viegli un kā iecerēts. Mums izdevās noslēgt arī Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022. gada cikla padziļinātās izpētes atlasi. Taču par to jau vēl pagūsim teikt jaunnedēļ. Varu labo sarakstu turpināt, taču atgriezīšos pie pirmā.

Mūziķi bieži velta mūziku saviem spēka avotiem, un arī vēlētos veltīt šo pieticīgo ierakstu absolūtās dzejas dzirdes meistaram Jurim Kulakovam. Ieraksta tēma ir saistīta ar dzeju, ar tekstpratību, ar lasītprasmi. Lai bērnos turpinātos šādi talanti, ir ļoti nepieciešamas lasītprasmes un nepieciešams atbalsts no vecākiem.

Janvāra beigās jau nedaudz aizķēru vairāklīmeņu modelēšanas (MPlus programmnodrošinājumā) iespējas, lūkojot cik neviendabīgas ir Latvijas skolas. Šoreiz vēlējos apskatīt viena mainīgā ietekmi uz skolēnu sniegumu, un būs runa par vecāku palīdzību saviem bērniem. Izpētes soļa jautājums: kā vecāku palīdzība mājās (vecāku izglītība) ir saistīta ar skolēnu lasītprasmes rezultātiem?

Šajā vienkāršajā daudzlīmeņu modelī (MLM) ar viena līmeņa mainīgo (ANCOVA modelis jeb L1 fiksētais un nejaušo efektu tests) pārbaudīsim vecāku izglītības līmeņa (ASDHEDPr) ietekmi.

Pirmā rinda skaidro to, kā veidojas skolēna sniegums, kad raugām papildināt savu vienādojumu ar pazīmi par vecāku izglītību. Tas ir gauži vienkāršs regresijas vienādojums, tikai šoreizīt atšifrējot formulā sastāvdaļas.

Savukārt nākamās divas rindas līdzīgi kā pirmajā nulles modelī raksturo starpgrupu (starpskolu) ietekmi. Tas palīdzēs nojaust, cik dažādas ir mūsu skolas un arī nofiksēt kopējo vidējo regresijas koeficientu visām skolām.

Un tā, pateicoties brīvpieejas MPlus programmai un publiski pieejamiem PIRLS 2021 datiem, varam izrēķināt to, kā vecāku palīdzība mājās ir saistīta arī ar latviešu skolēnu lasītprasmes rezultātiem.

Tik tiešām tik vienkārši atkal šo rezultātu ieliekot kopbildē, saprotam, kādu ietekmi atstāj tas, ka vecāki ir spējīgi mājās strādāt vairāk ar saviem bērniem. Varam redzēt, ka kopējā rezultātā vairāk par 5% ietekmē tas, kādas ir bērna iespējas saņemt atbalstu no vecākiem. 

Trešais un noslēdzošais pieraksts ir vien par to, cik lielu efektu atstāj vecāku palīdzība. Konvertējot iepriekšējos 5,4% iegūstam teju 20 punktus kopējā novērtējumā, ko pienes vecāki.

Šo necilo tervelējumu šeit pabeidzot, vien vēlos teikt, ka lai turpinātos talanti – jābūt gan stiprām skolām, gan izglītotiem vecākiem. Lai cik būs stipra skola (jo redzam izkliedi starp skolām vairāk kā 10%), tad tomēr vecāki būs tie, kas bērnu ieceļ saulītē, lai ir gatavība skolai katru dienu un šeit arī matemātika palīdz parādīt, kāds ir vecāku efekts lasītprasmes sniegumā (redzam papildus ietekmi no vecāku izglītības vairāk kā 5%). Protams, uzreizīt šeit lūdzu ņemt vērā, ka ir ļoti daudz pazīmju, kuras var pētīt, likt kopā, izcelt, novērtēt. Šeit vien vairāk eksperimentālās pārdomas šajā tēmā, taču jau pamatotas ar datiem un ļoti vienkāršiem aprēķiniem.

Turpmāk sekos vēl aprēķini un pārdomas, jo, protams, pašai rodas arvien vairāk papildu jautājumu, un arī griba atrast atbildes uz tiem. Taču pagaidām – pauze. Mierā dusi. Ar saviem dzejniekiem.

Ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Baltas vārnas eksistence neliecina par visu vārnu krāsu

Pērn, kad ar komadu aizrautīgi sākām šos emuāru mirklīšus, viens no pirmajiem bija par mūsu zinātniekiem. Teicām – lūdzu, lūdzu Enjoy the science. Šogad atkal Latvijas Universitātes konference nelika vilties. Bija daudzi #dienasprieki tai dienā, bet šoreiz šeit par vienu vien.

Atļaujos atkal izvilkt tos neveiklos latviešu skolēnu datus, kas tik ļoti aizkaitina sabiedrību – jo vieglāk jau ir atrast, kādu izcilu bērniņu un izņēmumu, tā mēģinot pierādīt, ka "visas vārnas ir baltas". Taču tā nav. To jau pirmajā semestrī iemācīja prof. Edgars Vasermanis, pasniedzot varbūtības teorijas pamatkursu.

Un tie neērtie dati ir mūsu lauku skolu kritiskā atpalicība no pilsētu skolām. Lūdzu ticiet, ka vadošie Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta profesori, kas dekādēm pēta mūsu skolas starptautiskajos izglītības pētījumos, ļoti pamatoti to demonstrē datos. Šoreiz svaigākajos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Starptautiskā skolēnu prasmju programmas pētījuma PISA 2022. gada cikla datos.

Profesora Andreja Geskes prezentācijas pamattēma bija tieši par skolēnu sasniegumiem lauku skolās, kur jau priekšlasījuma pirmajās minūtēs (lūdzu sk. 4. slaidu) ir redzama starpība punktos starp pilsētām un laukiem. Latvijā tie 42 punkti, Lietuvā – vēl vairāk, taču Igaunijā vairāk nekā divas reizes mazāk. Punktu starpība liecina par atpalicību, kuru jau var mērīt mācību gada plašumā. Tas ir kritiski!

Papildus detalizētajai izpētei par to, kā atšķiras arī lauku skolas savā starpā, bija viens slaids (lūdzu sk. 5. slaidu), kas visvairāk aizķēra manu uzmanību, un to šeit vēlētos pārpublicēt (lūdzu sk. zemāk). Iet runa par to, kā caurmērā izskatās lauku un pilsētu skolu sniegumi dažādās valstīs. Var redzēt, ka ir valstis, kurās sadalījums ir teju vienāds (Austrija), var redzēt, ka ir valstis, kur zemāks sniegums laukos ir vairāk, taču pēc tam, labie rezultāti ir vienlīdz pārstāvēti kā lauku, tā pilsētu skolās (Portugāle), ir valstis, kur tikai pats augstākais snieguma gals ir pilsētu skolās, taču līdz tam dominē lauku skolas (Itālija) un.. savukārt Latvijā ir stabila lauku skolu snieguma atpalicība – teju paralēlas līknes, paralēlas pasaules.

Mēdz būt baltas vārnas, bet pārsvarā tomēr vārnām ir cita pamatkrāsa. To stingri iemācīja mīļi godātais profesors Edgars Vasermanis, un viņa sniegtais vārnu piemērs iesēdās atmiņā pamatīgi.

Ir vērts izskatīt visu profesora Andreja Geskes prezentāciju. Tajā ir arī, piemēram, 14. slaids, kur redzam, cik ļoti atšķiras skolēnu skaita proporcija pret skolotāju, kur redzam cik, ļoti izšķērdējam savu skolotāju resursu.

Protams, ka padziļinātie datu pētījumi turpināsies un datu bāzes tik pieejamas analītikai pavisam nesen, tāpēc noteikti vēl teiksim mūsu zinātnieku novērojumus un rekomendācijas.

Vēlot veiksmi ar skolu, skolotājiem, un vēlot uzticēšanos procesā, kas ir mērķēts vien uz to, lai katram bērnam šī veiksme ir nodrošināta, t.i. lai uzsākot mācības jebkurā skolā ir pretī iespējas iemācīties mācīties.

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".