Pērn, kad ar komadu aizrautīgi sākām šos emuāru mirklīšus, viens no
pirmajiem bija par mūsu zinātniekiem. Teicām – lūdzu, lūdzu Enjoy
the science. Šogad atkal Latvijas Universitātes konference nelika vilties. Bija daudzi #dienasprieki tai dienā, bet šoreiz šeit par vienu vien.
Atļaujos atkal izvilkt tos neveiklos latviešu skolēnu datus, kas tik ļoti
aizkaitina sabiedrību – jo vieglāk jau ir atrast, kādu izcilu bērniņu un
izņēmumu, tā mēģinot pierādīt, ka "visas vārnas ir baltas". Taču tā nav. To jau
pirmajā semestrī iemācīja prof. Edgars Vasermanis, pasniedzot varbūtības
teorijas pamatkursu.
Un tie neērtie dati ir mūsu lauku skolu kritiskā atpalicība no pilsētu
skolām. Lūdzu ticiet, ka vadošie Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības
institūta profesori, kas dekādēm pēta mūsu skolas starptautiskajos izglītības
pētījumos, ļoti pamatoti to demonstrē datos. Šoreiz svaigākajos Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācijas OECD Starptautiskā skolēnu prasmju programmas
pētījuma PISA 2022. gada cikla datos.
Profesora Andreja Geskes prezentācijas
pamattēma bija tieši par skolēnu sasniegumiem lauku skolās, kur jau priekšlasījuma
pirmajās minūtēs (lūdzu
sk. 4. slaidu) ir redzama starpība punktos starp pilsētām un laukiem. Latvijā
tie 42 punkti, Lietuvā – vēl vairāk, taču Igaunijā vairāk nekā divas reizes
mazāk. Punktu starpība liecina par atpalicību, kuru jau var mērīt mācību gada
plašumā. Tas ir kritiski!
Papildus detalizētajai izpētei par to, kā atšķiras arī lauku skolas savā
starpā, bija viens slaids (lūdzu
sk. 5. slaidu), kas visvairāk aizķēra manu uzmanību, un to šeit vēlētos
pārpublicēt (lūdzu sk. zemāk). Iet runa par to, kā caurmērā izskatās lauku un pilsētu skolu
sniegumi dažādās valstīs. Var redzēt, ka ir valstis, kurās sadalījums ir teju
vienāds (Austrija), var redzēt, ka ir valstis, kur zemāks sniegums laukos ir
vairāk, taču pēc tam, labie rezultāti ir vienlīdz pārstāvēti kā lauku, tā
pilsētu skolās (Portugāle), ir valstis, kur tikai pats augstākais snieguma gals
ir pilsētu skolās, taču līdz tam dominē lauku skolas (Itālija) un.. savukārt
Latvijā ir stabila lauku skolu snieguma atpalicība – teju paralēlas līknes,
paralēlas pasaules.
Mēdz būt baltas vārnas, bet pārsvarā tomēr vārnām ir cita pamatkrāsa. To
stingri iemācīja mīļi godātais profesors Edgars Vasermanis, un viņa sniegtais vārnu piemērs iesēdās atmiņā pamatīgi.
Ir vērts izskatīt visu profesora Andreja Geskes prezentāciju. Tajā ir arī,
piemēram, 14.
slaids, kur redzam, cik ļoti atšķiras skolēnu skaita proporcija pret
skolotāju, kur redzam cik, ļoti izšķērdējam savu skolotāju resursu.
Protams, ka padziļinātie datu pētījumi turpināsies un datu bāzes tik
pieejamas analītikai pavisam nesen, tāpēc noteikti vēl teiksim mūsu zinātnieku
novērojumus un rekomendācijas.
Vēlot veiksmi ar skolu, skolotājiem, un vēlot uzticēšanos procesā, kas ir
mērķēts vien uz to, lai katram bērnam šī veiksme ir nodrošināta, t.i. lai uzsākot
mācības jebkurā skolā ir pretī iespējas iemācīties mācīties.
Projekta kolēģu
vārdā
ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot,
lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".
