Pavisam daži aforismi (kā ar kolēģiem esam iesaukuši savas īsās refleksijas no sadzirdētā, izlasītā) no šīs nedēļas sākumā notikušās Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences. Atceroties studiju periodu, šis ikgadējais mirklis allaž bija paticis, jo tajā bija sagaidāma laba domapmaiņa starp doktorantiem un profesūru un arī pavisam nejaušiem interesentiem. Šī reize nebija izņēmums. Diemžēl darba duna neļāva (diemžēl, diemžēl) pilvērtīgi noklausīties visus referātus, taču, ja iespējams būs ieraksts, tad jau šo varēsim viegli labot, to noskatoties post factum.
Un tā, šeit pavisam vien trīs lietas labas lietas un ceturtā – no sirds jeb pavisam dažas līdz paņemtās atziņas no LU ikgadējās konferences sekcijas "Izglītības kvalitāte un izglītība ssistēmas efektīva pārvaldība". No savas puses, protams, lielākā interese tieši par starptautiskajiem izglītības pētījumiem!
Profesora Andreja Geskes referāts par skolu sociāli ekonomisko segregāciju Baltijas jūras valstīs. Profesors ar kolēģiem ir pētījis LV, EE, FI, SI, DK, DE, PL un LT rādītājus – aplūkojot ciešāk zemāko (~trūcīgākie) un augstāko (~bagātākie) sociāli ekonomiskā stāvokļa (SES) grupu. Nelielai atkāpei: starptautiskajos izglītības pētījumos SES grupas tiek dalītas decilēs. Dati precīzi teic, ka jo augstāka SES decile, jo augstāki mācību sasniegumi.
Daži fiksētie novērojumi no kaimiņiem: (i) Igaunijā spēj kompensēt zemo SES saviem skolēniem jeb ir mazāka starpība ar augsto SES sasniegumiem; (ii) Somijas piemēru izceļot, ka neskatoties uz to, ka iedzīvotāju blīvums ir divas reizes zemāks kā Latvijā, skolu izmēri Somijā ir ievērojami lielāki.
Pētnieku secinājumi no Latvijas datiem: augstā SES skolēni vienmērīgi iekļaujas lielās skolās un nevēlas mācīties mazās lauku skolās. Savukārt zemā SES tiek izspiesti no lielo pilsētu skolām (piemēram, iestājeksāmeni un zemi sasniegumi). Skolēna sasniegumi ir cieši saistīti ar viņa skolas SES līmeni.
Un profesors noslēdz ar viediem vārdiem, ka viens no veidiem, kā likvidēt diskrimināciju, ir lielas skolas, jo labas [mazās] lauku skolas ir ļoti rets izņēmums.
Pašai likās interesanti, kuros uzdevumos tomēr SES nav izšķiroša un kuros uzdevumos ir būtiska ietekme [protams, ar visu mīļo mat.stat.].
Docentes Lindas Mihno referāts par Latvijas 4. klases skolēnu sasniegumiem matemātikā starptautiskais salīdzinājums. TIMSS (Starptautiskais matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījums) 2019 dati un mūsu 10.vieta!
Referāta gaitā pieķēru sevi pie domas, ka varētu veidoties šāds izcilākā skolēna profils matemātikā: mācās Rīgas sākumskolā vai vidusskolā un apguvis matemātiku krievu valodas skolā.
Pētniece akcentē, ka dati parāda, ka lielākās problēmas skolēniem bija strādāt ar uzdevumiem, kuros bija jāizmanto skaitļi problēmu risināšanā un arī darbības ar decimāldaļām. Šajā kontekstā docente daudzkārtīgi izsaka pozitīvas gaidas attiecībā uz jaunā izglītības satura ietekmi uz 4. klases skolēnu sasniegumiem matemātikā.
Pašai likās interesanti pētīt pazīmes, kas ietekmē rezultātus statistiski nozīmīgi, un, protams, kas notiek par salīdzinošu kritienu nākamās pakāpes starptautiskajā izglītības pētījumā PISA. Iespējams tas, ko docente min atbildot profesoram A.Kangro – ka apgūstot decimāltēmas ātrāk var arī sekmīgāk un labāk tās izmantot turpmāk, sekmēs arī PISA rādītājus.Docente atgādināja, ka problēmrisināšanas uzdevumu sasniegumi ir cieši saistīti ar mūsu skolēnu lasītprasmi. Jautājumu-atbilžu sesijā docente min, ka šajā vecuma grupā būtu svarīgi gādāt par to, lai būtu prasīga skola par, piemēram, reizrēķina zināšanu, obligāto literatūru, u.tml., kas palielina vispārīgo grūtību līmeni.
Vadošā pētnieka Jura Dzelmes referāts par izglītības stratēģiskajiem mērķiem pārmaiņu laikos.
"Vecāki arvien mazāk spēj saprast, kas vispār notiek skolā" – bija pirmais citāts, kas aizķēra. Pētnieks norāda, ka tas arī nozīmē, ka arvien mazāk var paļauties uz tradīcijām un mazinās paaudžu sadarbība.
Referātā vadošais pētnieks izklāstīja 16 emociju tā saukto bināro modeli. Ja pareizi bija ļauts saprast, šāda pieeja varētu palīdzētu labāk vērtēt kvalitātes konceptu izglītībā, un stratēģisko mērķu noteikšanā vairāk izmantot papildinošos modeļus, neizslēdzot apziņas izpētē pretstatīties arī AI.
Un arī aizķerot savu pagātnes finansista pieredzi, arī ceturtā reflekcija par Dr.sc.admin. Rūdolfa Kalvāna referātu par Pedagogu darba slodzes balansēšana budžeta reformu ietvaros.
Referātā ir sniegts streika izlīguma papildu valsts budžeta līdzekļu ietekmes novērtējums uz pedagogu slodžu balansēšanu. Tiek skatīts Siguldas Valsts ģimnāzijas praktiskais piemērs.
Raksturojot SVĢ pedagogu darba samaksu, R.Kalvāns ilustratīvi parāda starpību no valstī noteiktās minimālās likmes, t.sk. arī vienas stundas likmes. Piemēram, 2022.gadā zemākā vienas stundas darba samaksas likme valstī ir 7,50 eiro, SVĢ tā ir 10,6 eiro, savukārt jau vienas stundas bruto darba samaksa (nevis tikai likmes samaksa) SVĢ ir 12,4 eiro.
Diskutējot par slodzes līdzsvarošanu, R.Kalvāns min, ka 38%-43% citiem pienākumiem bija tas mērķis, kuru varētu sasniegt papildu nodrošinot 7,6 slodzes. Pateicoties papildu finansējumam, nebija izdevies to pilnībā atrisināt, taču bija izdevies noņemt ekstrēmos pārslodzes gadījumus un būtiski uzlabot 71% pedagogu (iepriekš vien 15% pedagogu) darba apstākļus, nodrošinot 26%-37% citiem pienākumiem.
Noslēdzot savu nelielo refleksiju salikumu, tik vēlētos teikt, ka ir svarīgi šo profesoru un pētnieku atziņas, novērojumus, stingro viedokli dzirdēt daudz plašāk. Jo viņu vērtējumi un secinājumi ir balstīti ļoti konkrētos datos. Šie profesoru un docentu vērtējumi ir pilnībā apolitiski un tāpēc - vēl jo vērtīgāki.
Ar sveicieniem,
Dace
P.S. Un, ja ļauts, vēl pēc noslēguma, par mūsu sākumskolas skolēnu matemātikas rezultātiem. UNESCO Statistikas institūts rāda, ka 85% Latvijas skolēnu sasniedz vismaz minimālo starptautisko kompetences līmeni matemātikā, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē (4.1.1.b.m apakšmērķis “Matemātika sākumskolas noslēgumā”). Svarīgi ir tos nezaudēt un audzēt vēl!
Avots: https://geo.uis.unesco.org/sdg-benchmark/learning-proficiency?year=latest&viewBy=country, skatīts: 30.01.2023.