Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD tīmekļsemināri pulcē dalībniekus no visas pasaules. Semināram sākoties, tērzētava ir pilna ar sveicieniem no pieciem kontinentiem. Šoreiz nevis olimpiskie apļi visus apvieno, bet līdzīgi jautājumi, līdzīgas domas par vienlīdzību un iekļaušanu izglītībā. Andreass Šleihers izklāsta faktus: līdztekus mācību satura kvalitātei vienlīdzība un iekļaušana ieņems aizvien lielāku vietu par izglītību domājošo prātos, un sabiedrībās notiekošo procesu konteksts to tikai veicinās. Un kontekstuālie apstākļi ir šādi:
- sabiedrības novecošanās un urbanizācija,
- pieaugoša migrācija un bēgļu krīzes,
- nevienlīdzības palielināšanās sabiedrībās,
- uzticības un solidaritātes mazināšanās,
- labjūtības un mentālās veselības jautājumu saasināšanās,
- epidēmijas (Covid-19),
- klimata pārmaiņas un vides jautājumi, un visbeidzot,
- digitalizācija un jauno tehnoloģiju iespējas.
Seminārā prezentēti dati no skolēnu kompetenču mērījumu programmas, izglītības indikatoru programmas, un valstu aptaujām – tas viss apkopots jaunajā ziņojumā Equity and Inclusion in Education: Finding Strength through Diversity.
Četras stratēģijas attiecībā uz (ne)vienlīdzību izglītībā:
- izslēgšana,
- segregācija,
- integrācija un
- iekļaušana
Latvija ir starp valstīm, kuras neveic skolēnu agrīnu segregāciju vai grupēšanu pēc spējām vai kādiem citiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot dažādiem skolēniem vienlīdzīgākas prasmes, nekā to spēj citas valstis.
Att. Skolēnu vecums pirmajā atlasē un vienlīdzība lasītprasmes rezultātos
(grafiks no ziņojumā Equity and Inclusion in Education un PISA 2018 Results (Volume V) : Effective Policies, Successful Schools)
Tomēr arī mūsu skolās ir daudz risināmā, piemēram tas, ka skolēnu savstarpējos pāridarījumos vairāk cieš skolēni no sociālekonomiski mazāk nodrošinātām ģimenēm. Salīdzinot izglītības sistēmas, lielākā daļa no tām monitorē skolēnus ar īpašām vajadzībām kā nozīmīgāko atbalsta saņēmēju grupu, tai seko skolēni no imigrantu ģimenēm un sociālekonomiski mazaizsargātākie skolēni kā grupas, kuras monitorē lielāks skaits izglītības sistēmu. Salīdzinoši mazāks skaits izglītības sistēmu pievērš uzmanību talantīgu skolēnu identificēšanai un atbalstam.
Kā allaž vērtīga ir domapmaiņa starp uzaicinātajiem ekspertiem un valstu pārstāvjiem. Portugāles pārstāve Maria João Horta uzsvēra, cik ļoti svarīgi ir īstenot iekļaušanu mācību satura kontekstā, mācot saturu un īstenojot iekļaušanu, un skolotājiem, te protams, vislielākā loma. Visām iesaistītajām pusēm būtu vairāk jāatbalsta skolotāji, uzskata Marija. John McLaughlin no Ņūbransvikas Kanādā atgādina, ka iekļaušana ir uzdevums, kas jārisina ne tikai skolām, bet kopienām, kaimiņiem, profesionāļu asociācijām un augstskolām, visiem apņemoties atbalstīt bērnu un jauniešu iekļaušanu mācībās. Džona teiktais pierakstās kā aforismi - iekļaušana īstenojama, rodot spēku panākumos, kas laiku pa laikam gadās, nevis neveiksmēs, kas var atgadīties teju nepārtraukti. Visspilgtāk atmiņā paliek piebilde: “Ar visām dažādajām brīnišķīgajām vajadzībām…”.