Šī nedēļa nebija laba. Taču arī nelabas nedēļas jāpieņem. Man tā nebija
laba, jo mūzikas mūza aizgāja mūžībā. Viens dzīves prieks, kas mani iedvesmoja
radīt arī savā jomā. Protams, Pērkons ir mūžīgs.
Šajā nedēļā bija arī daudz labā, jo mūsu Latvijas Universitātes Izglītības
pētniecības institūta zinātnieki uzsāka kārtējo Starptautisko mācību vides
pētījuma TALIS
2024. gada cikla pamatpētījumu. Esam kopā ar viņiem un centīsimies
atbalstīt, kā vien varēsim, lai izdodas viss pēc iespējas viegli un kā
iecerēts. Mums izdevās noslēgt arī Starptautiskā pilsoniskās izglītības
pētījuma ICCS 2022. gada cikla padziļinātās izpētes atlasi. Taču par to jau vēl
pagūsim teikt jaunnedēļ. Varu labo sarakstu turpināt, taču atgriezīšos pie
pirmā.
Mūziķi bieži velta mūziku saviem spēka avotiem, un arī vēlētos veltīt šo pieticīgo ierakstu absolūtās dzejas dzirdes meistaram Jurim Kulakovam. Ieraksta tēma ir
saistīta ar dzeju, ar tekstpratību, ar lasītprasmi. Lai bērnos turpinātos šādi
talanti, ir ļoti nepieciešamas lasītprasmes un nepieciešams atbalsts no vecākiem.
Janvāra
beigās jau nedaudz aizķēru vairāklīmeņu modelēšanas (MPlus programmnodrošinājumā) iespējas, lūkojot
cik neviendabīgas ir Latvijas skolas. Šoreiz vēlējos apskatīt viena mainīgā
ietekmi uz skolēnu sniegumu, un būs runa par vecāku palīdzību saviem bērniem. Izpētes
soļa jautājums: kā vecāku palīdzība mājās (vecāku izglītība) ir saistīta ar
skolēnu lasītprasmes rezultātiem?
Šajā vienkāršajā daudzlīmeņu modelī (MLM) ar viena līmeņa mainīgo (ANCOVA
modelis jeb L1 fiksētais un nejaušo efektu tests) pārbaudīsim vecāku izglītības
līmeņa (ASDHEDPr) ietekmi.
Pirmā rinda skaidro to, kā veidojas skolēna sniegums, kad raugām papildināt
savu vienādojumu ar pazīmi par vecāku izglītību. Tas ir gauži vienkāršs
regresijas vienādojums, tikai šoreizīt atšifrējot formulā sastāvdaļas.
Savukārt nākamās divas rindas līdzīgi kā pirmajā nulles modelī raksturo
starpgrupu (starpskolu) ietekmi. Tas palīdzēs nojaust, cik dažādas ir mūsu
skolas un arī nofiksēt kopējo vidējo regresijas koeficientu visām skolām.
Un tā, pateicoties brīvpieejas MPlus
programmai un publiski pieejamiem PIRLS
2021 datiem, varam izrēķināt to, kā vecāku palīdzība mājās ir saistīta arī ar
latviešu skolēnu lasītprasmes rezultātiem.
Tik tiešām tik vienkārši atkal šo rezultātu ieliekot kopbildē, saprotam, kādu
ietekmi atstāj tas, ka vecāki ir spējīgi mājās strādāt vairāk ar saviem
bērniem. Varam redzēt, ka kopējā rezultātā vairāk par 5% ietekmē tas, kādas ir
bērna iespējas saņemt atbalstu no vecākiem.
Trešais un noslēdzošais pieraksts ir vien par to, cik lielu efektu atstāj
vecāku palīdzība. Konvertējot iepriekšējos 5,4% iegūstam teju 20 punktus
kopējā novērtējumā, ko pienes vecāki.
Šo necilo tervelējumu šeit pabeidzot, vien vēlos teikt, ka lai turpinātos
talanti – jābūt gan stiprām skolām, gan izglītotiem vecākiem. Lai cik būs
stipra skola (jo redzam izkliedi starp skolām vairāk kā 10%), tad tomēr vecāki
būs tie, kas bērnu ieceļ saulītē, lai ir gatavība skolai katru dienu un šeit
arī matemātika palīdz parādīt, kāds ir vecāku efekts lasītprasmes sniegumā
(redzam papildus ietekmi no vecāku izglītības vairāk kā 5%). Protams, uzreizīt šeit lūdzu ņemt vērā, ka ir ļoti daudz pazīmju, kuras var pētīt, likt kopā, izcelt, novērtēt. Šeit vien vairāk eksperimentālās pārdomas šajā tēmā, taču jau pamatotas ar datiem un ļoti vienkāršiem aprēķiniem.
Turpmāk sekos vēl aprēķini un pārdomas, jo, protams, pašai rodas arvien
vairāk papildu jautājumu, un arī griba atrast atbildes uz tiem. Taču pagaidām –
pauze. Mierā dusi. Ar saviem dzejniekiem.
Ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.