Viens no Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (IAP 2027) mērķu rādītājiem ir samazināt skolēnu īpatsvaru, kuri salīdzinoši bieži (vismaz dažas reizes mēnesī) skolā ir piedzīvojuši dažāda veida pāridarījumus. Lai sekotu līdzi šī samazinājuma trajektorijai, mērinstruments ir Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA pētījums. Starptautiski pētījums tiek uzskatīts par uzticamu datu avotu un Latvija ir piedalījusies visos programmas pētījuma ciklos.
IAP 2027 atskaites punkts jeb bāzes vērtība pāridarījumu samazināšanas rādītājam ir PISA 2018. gada cikla dati, kas rādīja, ka Latvijā 35% skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī skolā ir izjutuši dažāda veida pāridarījumus (OECD valstīs vidēji 23%). IAP 2027 mērķis ir mazināt pāridarījumus skolās, lai 2022. gada pētījumā skolēnu ar šādu negatīvu pieredzi īpatsvars samazinātos līdz 27%, un 2025. gadā līdz 23%.
Pirmie PISA 2022. gada pētījuma rezultāti (II.B1.3.30 tabula) ir pieejami kopš 2023. gada 5. decembra, ļaujot sekot mērķa sasniegšanas virzībai pāridarījumu mazināšanā. Visās OECD dalībvalstīs salīdzinot ar 2018. gadu pāridarījumus izjutušo skolēnu īpatsvars 2022. gadā samazinājies no vidēji 23% uz 20%, taču Latvijā šis samazinājums ir bijis ievērojamāks – no 35% uz 29%. Tas ir ļoti tuvu IAP 2027 plānotajiem 27%.
Pāridarījumu biežumu Latvijas skolās PISA 2022 rezultātos atspoguļo Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieku sagatavots attēls, kurā redzams, ka augstāks indekss ir mazajām skolām, taču kopumā īpašu atšķirību starp skolām nav.
Attēlā: Pētījuma dalībskolas atbilstoši skolēnu skaitam, skolas tipam un vidējam pāridarījumu indeksam attiecībā pret OECD vidējo (nulle). Avots: OECD PISA 2022 un LU IPI vadošā pētniece Rita Kiseļova.
Pēdējos gados veikti daudzi pasākumi, lai mazinātu pāridarījumu gadījumus skolās. Problēmas starpnozaru raksturs ir iesaistījis tās risināšanā izglītības, veselības un labklājības nozares. Slimību profilakses un kontroles centrs jau 2016. gadā publicēja metodiskos ieteikumus skolām, lai novērstu ņirgāšanos. Šie un vēl citi materiāli vēlāk popularizēti skolās un sociālo mediju platformās. Izglītības kvalitātes valsts dienests sākot ar 2017. gadu projektā “Pumpurs” sniedzis atbalstu skolēniem, kuriem tas ir bijis visvairāk vajadzīgs, tostarp emocionālo un psiholoģisko atbalstu. Sabiedrībā, medijos, vides reklāmā notikušas vairākas antimobinga un pretņirgāšanās kampaņas. 2022. gadā Vispārējās izglītības likums papildināts ar prasību nodrošināt sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai skolēniem. Izglītības, veselības un labklājības nozaru sadarbībā tapa vadlīnijas un algoritms ņirgāšanās novēršanai skolās. Pazīstamā programma pret pāridarījumiem “KiVa” 2023. gadā ar jaunu sparu ir iespējota Latvijas skolās un ļauj cerēt uz IAP 2027 mērķa sasniegšanu 2025. gada PISA rezultātos.
Starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, t.i., gan skolēnu novērtēšanas pētījums PISA, gan lasītprasmes novērtēšanas pētījums PIRLS, pierāda, ka skolēniem, kuri bieži cieš no pāridarījumiem, ir zemāki sasniegumi mācībās, kā arī zemāka piederības sajūta skolai. Pāridarījumi negatīvi ietekmē skolēnu labbūtību un skolas klimatu. Šķiet neticami LU IPI pētnieku apkopotie dati par 15-gadīgo skolēnu biežiem pāridarījumiem un skolēnu skaitu skolā – jo lielāks bērnu skaits skolā, jo procentuāli mazāk skolēnu ziņojuši, ka ir cietuši no biežiem pāridarījumiem. Tas apstiprinās 2015., 2018. un tagad arī 2022. gada datos.
Intuitīvi šķiet, ka tā nevajadzētu būt, jo skolās ar mazāku skolēnu skaitu taču ir iespējams nodrošināt draudzīgāku vidi skolēniem. Kristina Salmivalli (Christina Salmivalli), Turku Universitātes psiholoģijas profesore un viena no “KiVa” programmas izveidotājām uzsver, ka pāridarījumos ļoti nozīmīga ir ne tikai pāridarītāja un upura loma, bet arī aculiecinieku loma – no viņu reakcijas atkarīgs pāridarījumu biežums. Pāridarījumi skolās notiek visās valstīs un visu lielumu skolās, jo cilvēku dabā ir publiski izsmiet kādu, izmantojot savu varu un pārākumu. Pāridarījumi mazinās, ja notiek pārmaiņas skolas vidē, visas skolas klimatā, panākot, ka līdzcilvēki netolerē nevienu pāridarījumu.
Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".
