Sadzīves “metodika” izglītības kvalitātei

Šajā nedēļā (līdzīgi jau kā citās) bija daudz jaunumu 😊. Galvenais no tiem bija par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izglītības datu gadagrāmatas “Izglītība īsumā 2023. gadā” publikācijas Latvijas datu prezentāciju, kur uzsvars bija uz profesionālo izglītību. Mans kolēģis Viktors jau lieliski kopsavilka galveno, taču pārnest to īpaši sagatavoto darbu pāris rindās nav, nav vienkārši. Paldies kolēģiem, kas galvenos rezultātus teica un pat ir pieejams lielisks viedokļu raksts no profesionālās izglītības vadošajiem kolēģiem!

Taču šeit nedaudz par to, kurp biju devusies kā valsts pārstāvis-novērotājs – Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) 64. ģenerālās asamblejas sanāksmē. Tas nozīmē vien to, ka bija iespēja piedalīties tajā daļā, kur tiek diskutēti publiskie rezultāti, taču vēl procesā esošie (kā piemēram, ICCS 2022 dati tika skatīti slēgtajās sanāksmes daļās). No vienas puses nedaudz arī brīnījos, kāpēc salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju un vēl daudz jo daudz valstīm, tomēr kā pamatpārstvji nav ministrijas vai izglītības satura centru pārstāvji. Par to noteikti jādomā vidējā termiņā, jo diskutētais ir būtisks tālākam darbam jau rīcībpolitikas un mācību satura jomās.

Saturiski kā būtisku ieguvumu vērtēju to, ka bija iespēja diskutēt arī padziļinātās izpētes iespējas mūsu pēdējā lasītprasmes pētījuma rezultātu kritumam (PIRLS 2021), bet par to noteikti vēl atgriezīsimies un jau ar metodiskā darba skicēm mūsu skolotājiem.

Starptautiskajiem izglītības pētījumiem ir liela priekšrocība dēļ tā, ka papildu lasītprasmes, matemātikas, dabas zinību jomu sniegumu novērtējumam, ir ļoti daudz apjomīgas fona informācijas. Protams, ikreiz ir labi aplūkot šīs fona informācijas ietekmi uz skolēnu rezultātiem, taču citkārt šāda fona informācija ir būtiska attiecīgajai problemātikai kā tādai. Viena no tēmām, kura bija aplūkota sanāksmē, bija par skolēnu izsalkumu (lūdzu skat. zemāk attēlu) ierodoties uz mācībām skolā.

Šeit, protams, var teikt, ka tā ir tikai izlase (bet spēcīga un metodiski pamatota – tāpat kā visam pētījumam) un, protams, var teikt, ka tās ir tikai skolēnu sajūtas (angl. – feeling hungry). Tomēr tas neizslēdz šo problēmas situāciju kā tādu. TIMSS pētnieki atzīmē, ka “4. klases skolēnu, kas ierodas skolā izsalkuši katru dienu vai gandrīz katru dienu, vidējie sniegumi dabaszinībās ir novērtēti ar 478 punktiem, salīdzinot ar 497 punktiem tiem skolēniem, kas skolā ierodas dažreiz izsalkuši, vai 504 punktiem tiem skolēniem, kas teic, ka tie nekad nav izsalkuši, ierodoties skolā”.

Par Latviju šoreiz redzam pārsteidzoši nelāgu ainu, jo starp IEA dalībvalstīm no Eiropas Savienības esam otrajā vietā aiz itāļu bērniem, un 34% latviešu bērnu teic, ka skolā ir ieradušies neēduši teju vienmēr. Katrs trešais latviešu skolēns, ierodoties skolā, jūtas neēdis. Pēdējā IEA Compass: Briefs in Education (22.izdevums), ko varējām lasīt sanāksmē un uzklausīt galvenā redaktora Dr. David Rutkowski prezentāciju, bija tieši izcelta šī tēma, atzīmējot, ka izsalkuma sajūta arī saistās ar vājāku mācību vidi stundās, vājāku disciplīnu, kas mazina iespējas labāk apgūt zinības. Otrs pārsteigums būtu lielā atšķirība ar lietuviešiem, kuriem nepaēdušo skolēnu īpatsvars ir vien 12%.

Par labu sev varam teikt, ka ļoti iespējams latviešu ģimenes ļoti paļaujas uz to, ka skolā bērns saņems gan brokastis, gan pusdienas, kas nebūt nav nodrošinātas visās valstīs. Tomēr cits jautājums, kas diemžēl iezīmē kopīgu kontekstuālu izglītības kvalitātes problēmu – rūpes par skolēna labbūtību, par skolēna spējām mācīties ir saistītas arī ar skolēna fizisko stāvokli. Un... ļoti iespējams, ka jāaudzina [mūs] vecākus, kuriem ir savas atvasītes vienmēr jāpabaro pirms tās uzsāk dienas mācību gaitas, lai stundās pirms pirmās maltītes tie nav badaini agresīvi un spējīgi kārtīgi mācīties. Tik vienkārša “dzīves metodika” izglītības kvalitātei.

Ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu obligāta.

 

Ritēt tālāk

Kopš 1992. gada reizi gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD publicē izglītības datu gadagrāmatu Education at  a Glance jeb “Īsumā par izglītību”. Dati par Latvijas izglītības sistēmu pirmo reizi iekļauti 2014. gada publikācijā, divus gadus pirms Latvija oficiāli kļuva par organizācijas dalībvalsti. Kopš 2014. gada Latvijas datu apjoms ziņojumā ir tikai audzis. Jaunākais ziņojums publicēts 2023. gada septembrī. 

Ziņojumam ir četras daļas. Tas iesākas ar A daļu, kur apkopti rādītāji par izglītības sistēmu rezultātiem, iznākumiem un ietekmi. Iznākuma rādītāji parāda iedzīvotāju sadalījumu pēc formālās izglītības pakāpes, ko tie ieguvuši (zemāka par vidējo, vidējā vai augstākā izglītība). Rezultātu rādītāji parāda izglītības sistēmu tiešo ietekmi, piemēram, nodarbinātību un citus ieguvumus no izglītības. Ietekmes rādītāji rāda izglītības sistēmu netiešo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, vienlīdzību, pilsonisko līdzdalību u.tml.  

Šajos gandrīz desmit gados pārsvarā visos A daļas rādītājos Latvija ir pasaules attīstītāko valstu vidējā līmenī vai virs tā.  

Ziņojuma B daļa apkopo rādītājus par līdzdalību izglītībā un izglītības turpināšanu, pārejot no formālās izglītības vienas pakāpes nākamajā. Arī šajos rādītājos lielākoties nav iespējams novērot, ka Latvijas punkts ļoti atšķirtos no OECD valstu vai Eiropas Savienības valstu, kuras ir arī OECD dalībvalstis, vidējiem rādītājiem.  

Ziņojuma C un D daļas salīdzina ieguldījumu rādītājus izglītības sistēmās, vai tie būtu finanšu ieguldījumi, vai politikas lēmumi, kas veido izglītības sistēmas, piemēram, skolēnu obligāto mācību stundu slodzi nosakošie lēmumi, vai lēmumi par klašu lielumu, vasaras brīvlaika ilgumu vai skolotāju darba samaksu. Šajās sadaļās ir atsevišķi rādītāji, kuri parāda Latviju kā skalas galā stāvošu, prom no vidus. Taču arī te notiek pārmaiņas, jo pārmaiņas pasaulē ir pastāvīgas.  

Pētot gadagrāmatu datus, nākas domāt par lietām, kuras datos tiešā veidā nav notveramas. Pirmkārt, tas liek domāt par fantastisko potenciālu, mērķtiecību un gudrību, kas ir Latvijas bērnos, jauniešos un pieaugušajos. Izglītībai sabiedrībā ir augsts prestižs un mācīties ir stilīgi. Bieži vien ar mazāku vai varbūt sadrumstalotāku finansējumu, un cita veida mazākiem ieguldījumiem, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas izglītības sistēmai ir ļoti labi iznākumu, rezultātu, ietekmes un līdzdalības rādītāji. 

Otrkārt, nākas domāt arī par Latvijas cilvēku sava veida turēšanos pie ierastā jeb pie tā, kā ir bijis vienmēr. (Iespējams, tas nedaudz saistāms ar tautas psiholoģiju, ne velti valodnieki teic, ka, lietuviešu valodā vairāk, taču arī latviešu valodā ir saglabājušās arhaiskas iezīmes, kas citās indoeiropiešu valodās vairs nav sastopamas).  

Pārlapojot pēdējās gadagrāmatas, viens no spilgtiem turēšanās pie ierastā par spīti pārmaiņām piemērs ir gan caurmērā mazās klases, gan mazais skolēnu skaits uz vienu skolotāju Latvijā. 

1. attēls. Vidējais skolēnu skaits klasē sākumskolā, 2019. g.  

       Te arī interaktīvs skatījums uz šiem datiem.

2. attēls. Skolēnu-skolotāja skaita attiecība sākumskolā un pamatizglītības otrajā posmā, 2019.g.  

Azīmējot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gadā Centrālā statistikas pārvalde publicēja starptautiskos salīdzinošos datus par 1925. gadu. Pirms gandrīz simts gadiem skolēnu skaits uz vienu tautskolotāju Latvijā bija ievērojami lielāks, nekā pamatskolas skolēnu skaits uz vienu skolotāju mūsdienās, lai arī tendence šajā rādītājā atšķirties no citām valstīm Latvijai ir diezgan noturīga.  

3. attēls. Skolēnu skaits uz vienu tautskolotāju, 1925. g. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes arhīvs.  

Pārsteidzoši, ka jau pirms 100 gadiem Latvijas valsts nodrošināja datus starptautiskiem izglītības sistēmu salīdzinājumiem. Kolēģi, kuri apkopoja datus Latvijā, sadarbojās ar saviem kolēģiem citās valstīs, padarot Latvijas izglītības sistēmas datu punktu redzamu pasaules kartē. Šie mums nezināmie darbabiedri ir pelnījuši lielu pateicību. Tāpat kā pateicību pelnījuši visi mūsu kolēģi, kas Centrālajā statistikas pārvaldē un Izglītības un zinātnes ministrijā nodrošina datus izglītības datu gadagrāmatai Education at a Glance. Tas dos iespēju, piemēram, 2123. vai 2125. gadā Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai paraudzīties uz šiem datu punktiem arī no tālākas perspektīvas.  

Ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu obligāta.

Pieredzējušo skolotāju izkliedei starp skolām jābūt vienlīdzīgai

Pēc ļoti labas sarunas šīs nedēļas ceturtdienā, 14.09.2023., ar profesoru Andreju Geski no Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta par tēmu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Mācību vides pētījums TALIS, un pēc viņa rekomendācijas pamanījām arī tādu labu gana regulāru OECD publikāciju kā "Fokusā mācīšana" (Teaching in Focus). Publikācijas pieejamas šeit: https://www.oecd.org/education/talis/teachinginfocus.htm

No šo populārzinātnisko 😊 rakstiņu sērijas aizķēra svaigākais ieraksts – par to, kur atrast pieredzējušos skolotājus. Un vēl pat vairāk – mikroekonomikā, kad šķetinām tēmu par ienākumu un par kopējo nevienlīdzību, ikreiz viens no svarīgiem rādītājiem ir Džini koeficients un arī Lorenca līkne. Līdzīgi, kā salīdzinoši nesen, priecājāmies, ka “siltuma kartes’ varam izmantot (protams! Kāpēc gan ne?) arī izglītības sistēmas novērtējumos, tad šeit bija kārtējais dienas prieks, ka “mana” Lorenca līkne arī noder izglītībā (protams! Kāpēc gan ne?).

Šeit “lielāks maiss” zem vienlīdzības līknes šoreiz nav sabiedrības ienākumi, bet gan, kā skolās ir pieejami un izkliedēti pieredzējušie skolotāji (skolotāja darbā ilgāk par 10 gadiem). To, ko atkal varu atzīmēt – igauņi ir malači arī šeit, jo viņu “nevienlīdzības maiss” ir mazākais, savukārt, latvieši un lietuvieši iekrīt ar savu pieredzējušo skolotāju izkliedi turpat kur pārējie. Jeb – sakot precīzāk – pa vidu jeb pat nedaudz tuvāk tām valstīm, kur pieredzējušie skolotāji izkliedējas ļoti nevienlīdzīgi. Tas noteikti neveicina vienlīdzīgas iespējas izglītībā. Ideālā gadījumā visās skolās būtu vienāda jeb ideālā vienlīdzība pieredzējušo skolotāju proporcija.

OECD savā publikācijā iet vēl pavisam pāris soļus tālāk, proti – paskatās uz to, cik liela ir pieredzējušo skolotāju proporcija tieši augstākajā decilē (10% to skolu, kur ir visvairāk pieredzējušo skolotāju). Ja būtu izcila vienlīdzība – arī šajās skolās vajadzētu būt vien 10% no visiem skolotājiem, taču tā nav. Diemžēl šādas skolas mēdz “pievilkt” dažādu iemeslu dēļ vairāk šādu izcilību, un tas pavisam neveicina izglītības vienlīdzību. Šādus pētījumus un akcentus OECD īsteno arī ar to mērķi, lai rīcībpolitikā var aizdomāties par to, kā vismaz mākslīgi neveicināt šādu papildu nevienlīdzību un kā tomēr nodrošināt vienmērīgu pieredzes izkliedi.

Šo nelielo sešlapīti OECD kolēģi noslēdz ar vēl vienu attēlu, kurā akcentē būtisku aspektu – sociāli ekonomisko nevienlīdzību. Mēģinot parādīt to, vai pieredzējušie skolotāji ir noturēti tādās skolās, kur ir vairāk šādu bērnu – šeit mērot – ja ir vairāk par 30% šādu bērnu un ja ir zem 10% šādu bērnu. Par Latviju šādu datu OECD nav (jānoskaidro būs kāpēc), bet gods kam gods – Lietuva un Portugāle ir tās, kur šādu skolotāju vājākas ekonomikas skolās ir vairāk. Pārējās valstis un arī Igaunija ir otrādi – šādās skolās (kur tieši nepieciešams būtu papildu resurss vai vismaz tāds pat) pieredzējušo skolotāju proporcija ir mazāka.

Ir ļoti vērts ieklausīties zinātniekos, kas pēta šos datus – tāpēc vēl un vēl domājam, kā precīzāk tēmēt un mēģināt nodrošināt visas šīs labās starptautisko izglītības pētījumu datu un atziņu kopas apriti.

Vēlot mierīgas brīvdienas,

Ar sveicieniem,
Dace

P.S. Darba nedēļa aizlidoja datu zīmē un arī pārdomu zīmē par simts gadus atpakaļ studēto (Ruso, Cicerons, Vēbers,... jeb par to, kas ir valsts darbs, sabiedriskais līgums), un arī tajā, ka šajā nedēļā atvadījos no savas vienīgās vismīļākās profesores. Restartējoties brīvdienās, atkal palīdz... pati profesija... Jeb... tā jau ļoti bieži top šie emuāra ieraksti – veidojot savas toņkārtas.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Katrs attēls ir tā vērts, lai uz to skatītos vismaz divreiz – gan pārmaiņu impulsā, gan absolūtās vērtībās

 

Kā jau šodien daudzkārtīgi ziņojām, tvītojām, skandinājām, un paši arī klausījāmies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prezentācijas, - ir, ir iznākusi lieliskā izglītības jomas datu gadagrāmata – “Īsumā par izglītību” (Education at a Glance). Nav vienkārši šajā pirmajā dienā teikt, kas būtu tas, ar ko gribētu nedaudz ilgāk aizķerties domās un arī plašākā aprakstā. Taču – ar kaut ko ir jāsāk 😊

 

Avots: OECD Education at a Glance, 2023.

Un šoreiz par vienu labu attēlu (sk. lūdzu augstāk), kurā komplektā redzam divus impulsus – [vidējā] klases lieluma izmaiņas un [vidējo] skolotāju algu izmaiņas periodā starp 2015. un 2021. gadu. Te ir svarīgi pakavēties pie šī attēla “pilnas ainas”, proti – ne tikai redzēt to, ka Latvijā sākumskolas skolotājiem spējām celt algu par 39% (Igaunijā, piemēram, par 31%) un to, ka mūsu klases lielums pieauga par 22% (Igaunijā saruka par 4%), bet arī nedaudz aizkavēties pie absolūtajiem skaitļiem aiz šiem impulsiem. Protams, pirms komentēju absolūtos skaitļus – atzīstos, jā – kā ekonomistei man svarīgs ir šis impulss, šo izmaiņu virziens jeb mūsu kvadrants, kurā Latvijas punkts atrodas. Tas ir lielisks kvadrants – jo tas liecina, ka spējām rīkoties mums vajadzīgā virzienā – neiesprūst ar algu pieaugumu un arī ar nelielām klasēm. Tik tāl varam teikt – lieliski! Pie tā arī gribētos palikt, taču vēlētos pieturēt mirkli pie absolūtajiem līmeņiem.

Ko tad saka absolūtie skaitļi, ja līdzinām sevi ar ziemeļu kaimiņu (tuvāk dati lejuplādējami šeit, lūdzam skatīt lapu “Table C7.4. (Web only)”)? Igauņu sākumskolas skolotājiem algas mainījušās par 22% no 24 137 USD līdz 31 620 USD (pēc pirktspējas paritātes principa), latviešu – par 39% no 19 724 USD līdz 27 387 USD. Pirms bargi vētīt mūsu puses algas vienīgi vēl lūgums atcerēties, ka latviešu skolotāju tā laika pilna slodze ir 30 stundas nedēļā*, bet igauņu – 35 stundas. Taču jebkurā gadījumā starpība mums, protams, ir, un zinām arī, ka tā nav tikai vienas nozares vien atšķirība ar ziemeļu kaimiņu.

Ja šķetinām tālāk arī klases lieluma izmaiņas, tad Igaunijā redzam samazinājumu par 4% starp 2015. un 2021. gadu jeb – kā rāda dati – to veido izmaiņas burtiski decimālzīmju līmenī, t.i. no 14,43 skolēniem klasē uz 13,9 skolēniem klasē. Savukārt latviešu gadījumā klases lielums pieauga par būtiskiem 22%, bet absolūtajos skaitļos redzam, ka tas ir mainījies no 9,8 (igauņiem bija 14,43 tajā laikā) uz 11,95 (igauņiem – 13,9) jeb.. klases lielumā arī mums vēl ir ceļš līdz igauņiem ejams un arī kopumā OECD vidējais rādītājs 2021. gadā ir 13,59 skolēni klasē. Lūdzu nesmaidiet par decimālskaitļiem! Skolēnus, protams, redzam kā spirgtas un veselas personības un attiecīgi veselus skaitļus, taču – kad mēram efektivitāti un pārmaiņas – redzam, ka arī OECD skatās uz decimālskaitļu līmeni.

Noslēgumā – vēl un vēl prieks par jauno gadagrāmatu un paldies visiem statistikas un pētniecības kolēģiem, kas šo prieku mums sniedz katru gadu arvien no jauna! Noteikti turpināsim teikt par datiem vēl un vēl.

Ar sveicieniem,
Dace

P.S. Un... jau šodien atkal mīļi atgādinām, ka šeit variet reģistrēties uz OECD Latvijas datu detalizētākas diskusijas pasākumu š.g. 26. septembrī! Gaidīsim visus interesentus!

* No šī gada 1. septembra šeit minētā slodze Latvijā ir 36 stundas nedēļā.

Pārpublicējot, atsauce uz avotu obligāta.

Jau rītdien būs klāt svaigākie izglītības jomas dati, kas noderēs lēmumu pieņemšanā

Hei-hei-hei! Šodien gaviles par mūsu basketbolistu panākumiem, un tās skan un san pāri visam Vecrīgā. Tas ir tik brīnišķi! Un rītiņ... arī kāds notikums, kas, protams, nespēj dot tādu pacēlumu kā groza bumbas uzvaras (un siltas jo siltas atmiņas pēc vidusskolas beigām vēl paris gadus ejot saspēlēties ar skolas biedriem reizi nedēļā uz savu skolu... jā, basītis ir kas tāds, kas... ir vienkārši lieliska komandas spēle)! Taču manā profesijā rītdienas izglītības datu gadagrāmatas atvēršanas diena arī ir ļoti īpaša diena.

Mūsu kolēģis Viktors ik dienu kopā ar citiem tik pat čakliem kolēģiem no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) liek ciparu pie cipara un stāstu pie stāsta, lai izdotos salikt šo pāri 400 dažādu datu tabulu pilno grāmatu. Paldies viņiem!

Ir vērts rītdien, 2023. gada 12. septembrī, atrast stundas mirklīti plkst. 14:00 vai arī pēc tam mierīgi noskatīties brīvā brīdī mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas facebook vietnē šeit. Tāpat variet arī reģistrēties zoom platformā dalībai šajā pasākumā, un tad visdrīzāk varēsiet jautāt un komentēt organizatoriem pavisam tieši un precīzi.

Rītu Jums būs iespēja papildināties ar aktuālajiem datiem par profesionālo izglītību, kam šogad veltīts ziņojums jeb kā jau nosaucām – izglītības jomas gadagrāmata: Education at a Glance 2023 jeb "Īsumā par izglītību 2023", tāpat, protams, arī par pārējiem izglītības veidiem un pakāpēm. Tāpat arī noteikti uzzināsiet svaigākos datus finansēm mūsu nozarē un mācību stundu slodzēm.

Noteikti sniegsim vēl un vēl informāciju rītdienas gaitā un arī esam apņēmušies, ka būtu tikai lieliski vismaz reizi mēnesī teikt kādus labus datus no šīs apjomīgās publikācijas, jo... vienā dienā un seminārā to neaptvert.

Tāpat arī steidzam teikt jau iepriekš publicēto informāciju par to, ka Latvijas sadaļa no augstāk minētā ziņojuma, tiks iekļauta starptautiska profesionālās izglītības foruma "Prasmju planēta. Jauns skatījums uz tīklošanās potenciālu" (The Planet of Skills. Renewed Perspective on Networking Potential) programmā un klātienē notiks Ogres tehnikumā 2023. gada 26. septembrī, plkst. 15:00, piedaloties OECD Izglītības un prasmju direktorāta analītiķim Erikam Šarbonjē (Éric Charbonnier). Aicinām sekot līdzi tiešraidei un uzzināt arī detalizētus jaunākos datus tieši par profesionālās izglītības jomu.

Vienvārdsakot – aicinām rīt ciemos izglītības datu pasaulē, kas kopā ļaus izsekot pārmaiņām, panākumiem, trūkumiem, izaicinājumiem un lemt balstoties datos 😊

Ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, atsauce uz avotu obligāta.