Nav, nav [un katram sava profesija] tas spalvas vieglums kā Latvijas žurnālistu kodolam, taču noteikti viņi inspirē arī ierēdni parasto mēģināt salikt kādu punktu un komatu tēmā: pedagogu algu dati.
Ko šeit vēlos pateikt (aiz neko darīt brīvdienās)? Trīs slejas 😊 – 1) COFOG jeb Eurostat dati par nozari un kas “lācītim” vēderā, lai viegli un ātri tomēr nenolemtu, kas labi un kas ne tik labi; 2) formulas jeb ceļš līdz tam, kāds ir aprēķins šobrīd un ko varētu darīt kā nākamo; 3) aplis ar darba slodzes līdzsvaru un algu.
Eurostat dati. Mūsu izdevumi salīdzinājumā un kā izskatās arī daži nozares pamatdati salīdzinājumā – kas arī bija žurnāla Ir virsraksta izcēluma daļā.
Ekonomistam parasti sākums jebkura jautājuma izpētei ir “apskatīties, kas notiek pāri žogam”. Eurostat dati ļoti palīdz. Ja paņemam jaunākos pieejamos datus, t.i. 2021. gadu, tad redzam sevi kā septītos augstākos ES DV vidū pēc izdevumiem izglītībā un piektā vietā, ja mēram pēc izdevumiem izglītībā tieši atlīdzībā, t.i. algām.
Avots: Eurostat.
Šeit pirms steidzam ar ātriem secinājumiem, kā – “izglītība ir pārfinansēta”, “skolotāju algām redzam daudz naudas”, ir vērts paiet soli tuvāk datiem. Šeit jāņem vērā, ka Latvijā ir liels uzsvars uz papildu izglītības veidiem ārpus formālās izglītības. Tas kopā veido ap 1% no IKP, kas mūs papildus paceļ virs vidējā (Igaunijā tas ir ap 0,5% no IKP, Lietuvā 0,8% no IKP un Latvijā 0,9% no IKP). Tā ir mūsu kopējā prioritāte un tāpēc nebūtu ar teikumu “izglītība pārfinansēta” tik ātri jāsteidzas. Tāpat arī tas, ka esam piektie atlīdzībā nenozīmē, ka visa, visa nauda aiziet līdz skolotājam. Šeit lūdzu atceramies, ka šajā pozīcijā tiek uzskaitīti visu nodarbināto izdevumi atlīdzībai. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir nozari nepārblīvēt ar tehnisko darbinieku klāstu dēļ ēku uzturēšanas u.t.t. Protams, šeit iet klāt arī administrācijas izdevumi, auklīšu izdevumi, atbalsta personāla izdevumi. Taču – tā tas ir visām valstīm un tātad salīdzināmi. Tāpēc tomēr rodas jautājums – ja mēs esam tik augstā vietā, kāpēc līdz katram skolotājam aiziet nepietiekami liela alga? Un...te atgriežos pie žurnālistu labi pamanītajiem datiem (sk. arī attēlu zemāk).
Avots: Eurostat.
Šis attēls ir tas, kurš parasti aizkaitina tā skatītājus. Taču savā būtībā ir vienkāršs, jo parāda, cik skolēnu vidēji ir uz vienu skolotāju. Tas arī parāda šo 30% atšķirību starp Latviju un vidējo ES, kā arī to, ka pārējās Baltijas valstis var labāk, un tas papildus skaidro iespēju samaksāt vairāk jau esošā finansējuma ietvaros. Jā, ir grūti atzīt un pateikt, ka šeit arī trūkst līdzsvara.
Aprēķina formulas. Caurspīdīgums un vienkāršība – sapnis, vai ne?
Nelielai atkāpei par pirmo. Vispirms – ir ērti pieejami VID ikmēneša dati profesiju kodos, kur varam redzēt “vidējo temparatūru slimnīcā” jeb to, cik katru mēnesi nonāk finansējums līdz skolotājam, sadalot amatos. Otrpirms – darba grupā, kas gan strādāja pie cita modeļa varianta nekā tas, kas ir šobrīd, prof. Ilga Šuplinska (t/l ministre) bija caurspīdīgumu ļoti atbalstoša. Tā bija iespēja ne vien publicēt protokolus, pēc-sanāksmju “door-stepus”, bet arī pat exceļfailus testēšanai ikvienam.
Finansējuma aprēķina formula. Izglītojamo skaits pašvaldībā reizināts ar vidējo skolēna “izmaksu” (jeb mērķdotācijas apmēru) reizināts ar programmu koeficientu (jo izglītojamo vajadzības ir dažādas – gan speciālās programmas, gan neklātiene, tālmācībā, gan ģimnāzijas) reizināts ar reģionālo koeficientu (jo teritorijas ir dažādas pēc to blīvuma, pēc to urbanizācijas līmeņa). Tas arī viss!
Ļoti vienkāršs piemērs, tik ieskatam.
100 bērni 1.-6. klasē x 104 eiro x 1,3 (reģionālais koeficients piemēram) = 13520 eiro
100 bērni 7.-9. klasē x 134 eiro x 1,3 = 17420 eiro
100 bērni 10.-12. klasē x 144 eiro x 1,3 = 18720 eiro
20 bērni speciālajā programmā x 119 eiro x 1,3 x 2,27 (speciālās programmas koeficients piemēram) = 7023,38 eiro.
Kopā tas veidotu 56 683,38 eiro.
Ko nozīmē reģionālie koeficienti un kādi tie ir? Pavisam ir pieci reģionālie koeficienti, kas iegūti ņemot viendabīgus pudurus (te excelī ērtāk saprast) un šajās pašvaldībās skolēna vidējās izmaksas attiecinot pret bāzes (zemāko izmaksu līmeni, kas ir Rīga).
Avots: mērķdotācijas aprēķina noteikumi.
Visām pilsētām ir politiski izlemts ņemt 1,07, nevis atstāt Rīgai 1, Pierīgai 1,17 un valstspilsētām 1,07. Tas ir politisks lēmums un ar aprēķiniem tur salīdzinoši maz sakara. Noteikti ir atbalstāma izlīdzināšanās Rīgas metropoles apgabalā, to tuvinot Rīgai, taču vai Rīgai tiešām atbilst 1,07 lielums, tomēr būtu vēl un vēl diskutējams un mērāms.
Ko nozīmē reģionālā koeficienta pārejas periods un bieži piesauktie 2,5% griesti algām 😊 Vairāk par aprēķiniem varētu neko neteikt, taču, jāsaka, jo pašvaldības nebija gatavas viena gada laikā (kas bija sākotnējā iecere 21.12.2021.) tikt līdz rezultātam, tāpēc parādījās četri mācību gadi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka šajā periodā tiek dota iespēja gan pašvaldībām sakārtot savus tīklus, gan ministrijai domāt, vai tomēr modelis jāveido mazāk liberāls u.c. labojumi, izmaiņas. Pārejot uz jauno aprēķina pieeju, neviena pašvaldība nesaņēma mazāk kā iepriekšējā aprēķina pieejā. Taču tām pašvaldībām, kurām modelis dod iespēju labākam finansējuma apjomam, šis stimuls ir ierobežots ar 2,5% griestiem jeb pārejas perioda reģionālo koeficientu.
Diskusijas, diskusijas, diskusijas... Un dzirdēts pārmetums par to, ka modelis nav diskutēts. Tā gluži nav, jo jau sākot ar 2021. gada rudeni (no 26.10.2021. līdz 10.12.2021.) tas tika detaļās ar katras pašvaldības datiem izrunāts ar katru pašvaldību individuāli, tāpat arī organizētas tikšanās plānošanas reģionos. Tālāk jau 2022. gada janvārī un februārī noritēja daudz sarunu ar pašvaldībām par reģionālā koeficienta aprēķina metodiku, kopīgi rodot šo formulu atbilstoši kurai strādāt. Šeit liels jo liels paldies to pašvaldību pārstāvjiem, kas palīdzēja ar matemātiku un kļūdu izķeršanu. Paldies! Pēc noteikumu apstiprināšanas 21.06.2022. atkal bija tikšanās ar katru pašvaldību, lai izrunātu, ko nozīmēs turpmākie gadi, lai ir labāka izpratne par likmes un izglītojamā izmaksu pārmaiņām. Augustā organizējām arī darbseminārus plānošanas reģionos, lai rēķinātu kopā finansējuma apmēru. Cits jautājums, vai vienmēr informācija nonāca līdz skolām un skolotājiem – taču tas jau ir atkarīgs no katras pašvaldības Izglītības pārvaldes pieejas.
Kā tālāk? Autoresprāt tas meklējams kopdarbā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju un, protams, VARAM. Gan darba tirgus, gan pašvaldības – tas ir kopskatā darāms.
Aplis ar darba slodzes līdzsvaru un algu. Šeit liela cerība uz to analītisko kapacitāti, ko jau Ekonomikas ministrijā ir radījuši datu kolēģi.
Jo nepietiek apzināt situāciju, ka tiek piešķirts papildu finansējums slodžu līdzsvarošanai, bet tā kā nav iespējas piesaistīt jaunus pedagogus, tad tiek celta likme (alga) un pēc brīža slodžu līdzsvarošanas vajadzība sākas no jauna. Šeit aprēķina formulas arī ir skaidrojamas gana vienkārši, taču izvēle un rīcība, protams, ir tālākos posmos.
Piemēram, skolotājam šobrīd ir 25 stundas klasē mācot bērnus (jeb no 30 stundām, kas ir darba slodze nedēļā, tie ir 83%) un 5 stundas citiem pienākumiem, t.sk. gatavoties stundām (no 30 stundām tie ir 17%). No 2023. gada 1. septembra skolotājam būs labāka situācija, proti, skolotājs varēs turpināt strādāt šīs 25 stundas klasē, taču gatavošanās laiks vairs nebūs apmaksātas 5 stundas, bet gan apmaksātas 13 stundas. Jo prasības, ko paredz jaunie noteikumi, nosaka, ka skolotāja slodze ar 1. septembri būs 65% kontaktstundas un 35% gatavošanās laiks. Šeit piemērā apaļoju uz veselām stundām un procentiem tikai uztveres ērtībai.
Tomēr būs arī daudz situāciju, kur slodzes līdzsvarošanai vajadzēs papildus pedagogus, kur nebūs iespēja atrisināt situāciju, jo pietrūks darba stundu nedēlā. Līdz ar to rūpīga izpēte par to, kā labāk sakārtot skolu tīklu – gan ņemot vērā demogrāfiju, gan ņemot vērā bērna intereses iegūt kvalitatīvu izglītību katrā izglītības posmā – ir svarīgs pirmais solis. Ieskatam jau iepriekš skatījām par to, vai skolotāju mums pietiek. Šobrīd pie šī punkta norit ļoti aktīvs darbs, kuru veic kolēģi un noteikti būs arī rezultāti. Būtu tikai priecīgi, ka visi iesaistītie atbalstītu to pavisam nelielo kodoliņu, kas šos darbus veic. Atbalstītu nevis meklētu jaunas iespējas “uzvedības ekonomikai”. Savukārt par mācību līdzekļiem, kompetenču izglītību, mākslīgā intelekta rīku ienākšanu izglītībā ir vērts noklausīties šīs nedēļas diskusiju šeit. Tiešām vērts.
Noslēdzot – lūdzu ticiet, ka mēs katrs solidāri darām savu darbu, proti uzticamies tam, ka katrs savā profesijā to dara profesionāli, efektīvi un savstarpēji uz to paļaujamies. Arī tas, ka kaut ko varbūt māku no finansēm un modelēšanas ir manu sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas matemātikas skolotāju nopelns, manas LU profesores nopelns, un nevis mans. Par to vienmēr un katru dienu esmu viņiem pateicīga.
Ar sveicieniem,
Dace
P.S. Šajā tēmā tuvplānā biju periodā no 2021. gada februāra līdz 2022. gada septembrim, kad aizvietoju prombūtnē esošo kolēģīti. Kā finanšu analītiķis arī raudzīju periodā no 2020. gada augusta līdz 2021. gada janvārim, un arī vēl analītisku gabaliņu no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada janvārim. Kopš š.g. februāra jau “nabas saite” ir atrauta pavisam, taču... kā kolēģi teic – kamēr būšu ēkā, tikmēr jau asociācijas ilgi vēl ies man līdz. Droši vien ar šo salikumu nepalīdzu sev atvienoties no tēmas, taču neuzrakstīt arī nebūtu pavisam pareizi.
P.P.S. Teju 50 gadus esmu diendienā blakus gudram un efektīvam skolotājam, kas radījis nobīdītu jeb ideālu priekšstatu par nozares pamatiem, kā arī bija gods četrus gadus būt ekonomikas teorijas pasniedzējai RSU, lai arī gūtu priekšstatu ne tikai no sausiem datiem. Tāpat arī esmu Latvijas valsts fans un arī valsts pārvaldes fans. Taču tas jau cits stāsts.
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta).