Radošumu veicinoši ieradumi

Pasaules radošuma dienā, 21. aprīlī, OECD organizēja tīmekļsemināru “Ideju spēles: radošuma un novatorisma ieaudzināšana skolēnos un mācības skolās” (Playing with ideas: Cultivating student creativity, innovation and learning in schools). Semināra ieraksts ir jau pieejams atkārtotai skatīšanai. 

Radošums ne vienmēr ir ticis kultivēts mācību klasēs, varbūt vien pa reizei vizuālās mākslas nodarbībās vai literatūras stundās, kad bija ļauts izvēlēties rakstīt ‘brīvā temata’ sacerējumu. Mūsdienās izglītības eksperti uzskata, ka radošuma prasmes skolēnos ir noteikti jāattīsta. Gandrīz visu valstu mācību satura vadlīnijas nosaka, ka radošuma prasmes ir viens no obligātās izglītības sasniedzamajiem rezultātiem. 

Runājot par radošumu, jānosauc fiziķa Deivida Boma (David Bohm, 1917.-1992. g.) nozīmīgais ieguldījums radošuma izpētē zinātnē, dabā un cilvēka domāšanā. Boms uzskatīja, ka radošums ir iekšējs avots cilvēkā, tāpat kā dabā mums apkārt. Zinātne, ieskaitot eksaktās zinātnes, bez radošuma nav iespējama. Radošumā viņš saskatīja arī iespēju risināt konfliktus un domstarpības pasaulē. Semināra nosaukumā ietvertā ideju spēle ir ļoti nozīmīga – Deivids Boms uzskatīja, ka brīva apmaiņa ar idejām un atvērta ideju plūsma ir visefektīvākais veids, kā izprast dažādās krīzes, ar kurām saskaras sabiedrība, un pat cilvēka daba un apziņa. Viņš pieņēma, ka šādai brīvai ideju un informācijas apmaiņai ir būtiska nozīme kultūras pārveidošanā un tās atbrīvošanā no destruktīvas viltus informācijas (misinformation). Brīvai ideju apmaiņai ir būtiska loma arī cilvēku radošuma atbrīvošanā. 

Par radošuma atbrīvošanas paņēmieniem runā arī semināra dalībnieki. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas seminārā nevar neuzsvērt radošuma lomu ekonomikas un sabiedrības attīstībā, taču ne mazāk vērtīgs ir prieks, ko gūstam no radošas darbības.  Pārstāve no Indijas Deepali Upadhyay piemin šīs valsts ambiciozos mērķus ekonomikas augšanā, ko nodrošinās pieaugošais iedzīvotāju skaits (kas jau pārsniedz Ķīnas iedzīvotāju skaitu) – ekonomikas augšanu nodrošinās iedzīvotāju prasmes, un radošums ir viena no nozīmīgākajām ‘gudrajām’ (smart) prasmēm. Pārstāve no Ungārijas Silvija Nīmeta (Szilvia Németh), kuras nevalstiskā organizācija īsteno radošuma nodarbības skolās, atgādina par pieciem radošuma ieradumiem: iztēle, zinātkāre, atvērtība sadarbībai, neatlaidīgums un koncentrēšanās.

Attēlā: Radoša prāta pieci ieradumi un to veidojošās prakses (pēc Lucas, B., G. Claxton, E. Spencer (2013))

Semināra noslēgumā - aktuāls jautājums: vai ChatGPT un citas ‘mākslīgā intelekta’ programmas veicinās vai kavēs radošuma prasmju attīstību jauniešos? Izskan piesardzīgs optimisms, ka jaunās programmas to vismaz neapdraudēs. 

 

Šajā kontekstā interesanti ir pētījumi par placebo efektu kognitīvajos procesos. Viens no pētījumiem parādīja, ka placebo uzlabo radošuma oriģinalitātes aspektu. Ir nepieciešama pārmaiņa domāšanā, noticēšana, lai atbrīvotu savas radošuma spējas. Vai šādu domāšanas pārmaiņas efektu var veicināt arī mākslīgā intelekta programmas, ļaujot cilvēkiem atvērties un vairojot pārliecību par savām spējām radoši izpausties mākslā un rakstīšanā? 

Attēlā: Radošuma placebo grupas rezultāti radošās izaugsmes spēles (creative forging game, CFG) un alternatīvo pielietojumu testā (alternative uses test, AUT) salīdzinājumā ar kontrolgrupas rezultātiem (Avots: Placebo can enhance creativity).

Nav skaidrs, vai MI programmas var palīdzēt visu piecu radošuma ieradumu kāpināšanā, taču ir pārliecība, ka sarunāšanās un brīva ideju un informācijas apmaiņa par šiem jautājumiem var atbrīvot gan no maldīgas informācijas, gan veicināt mūsu radošumu. 

 

Ar sveicieniem
Viktors   

Saites:
Radoša prāta pieci ieradumi
Skolēnu radošuma progress skolā (OECD darba dokuments)
OECD skaidrojošā rubrika par radošuma un kritiskās domāšanas prasmēm 
Par Deividu Bomu un radošumu
Placebo var veicināt radošumu 

(Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta).