Šonedēļ vēl veicot uzlabojumus mūsu projekta MK noteikumos (lielākoties mērķējot vienkāršot izmaksu uzskaiti, izmantojot kādas labas, bet vēl īsti Latvijas praksē neaprobētas metodes), viens no Finanšu ministrijas pamatotiem iebildumiem bija saistīts arī ar nepieciešamību raksturot arī mūsu projekta ES fondu investīciju atdevi. Tātad – ne tikai būtiski vienkāršot darbu izdevumu uzskaites jomā (tā teikt – no darba laika stundu pieskatīšanas, kas lieki, uz rezultātu apliecinošu pieeju, kas būtu tikai lieliski un racionāli), bet arī padomāt, kāda tad ir šo ieguldījumu ekonomiskā jēga.
Pateicoties zinošu vadošo kolēģu atbalstam (paldies, Ilzīt!), ielasījos vismaz pāris labos avotos. Viens no tiem jau pašā sākumā kritiski teic: "Izglītojamo snieguma salīdzinošie pētījumi ir biežas, lielas un dārgas programmas, kuras plaši citē plašsaziņas līdzekļos un izmanto politikas veidotāji." [2, 1] . Tajā pat rakstā zinātnieki atzīst, ka salīdzināmības kvalitāte ir ļoti atkarīga no pētījumu konstrukta, tulkojumu kvalitātes un spējas izmantot visu papildu fona informāciju par valstīm [6,1]. Ļoti ceru, ka mēs vismaz divus pēdējos spējam ietekmēt pozitīvi.
Pētnieki labi atzīst, ka rezultātu pasliktināšanās nenozīmē standartu pasliktināšanos, bet otrādi, pretēji tam, kā tiek dažkārt interpretēts, t.i. ka rezultāti vāji, jo valsts standarti vāji [turpat]. Prātā sasaucas mūsu skolēnu ārkārtīgi zemie vidējie OCE rādītāji matemātikā u.c. priekšmetos. Nav sliktas Latvijas prasības, bet ir tiešām sliktas zināšanas.
Salīdzinošo pētījumu rezultātus valdības un mediji mēdz interpretēt, teiksim tā – vieglprātīgi un, kas nelāgi – noved pie “panikas” reakcijas un lieka visveida resursu patēriņa [9,1]. Salīdzinošie pētījumu ir kā iespēja saprast atšķirības, bet nevis kā sacensība, kas būs pirmais līgā [turpat].
Cits pētījums jau spēja identificēt trīs svarīgus salīdzinošo pētījumu uzdevumus [8,2]:
1. Valstu panākumu konkrētos mācību priekšmetos salīdzinājums relatīvās kategorijās.
2. Spēt īstenot savas nācijas politikās to, ko var mācīties un pārņemt no citu valstu panākumiem.
3. Pārvērtēt savas valsts izdevumu prioritātes, lai uzlabotu panākumus starptautiskajā salīdzinājumā.
Pēdējais nav pašmērķis, bet virzība uz to, kas ir novitāte un kvalitāte starptautiskā salīdzinājumā jeb kopējos panākumos.
Vai tik tāl atrastais palīdz saprast ESF investīciju atdevi? Tas pamazām tuvina, jo, protams, kā teic mūsu zinošākie zinātnieki no LU Izglītības pētniecības institūta, tad šo pētījumu atdeves ātrums ir aptuveni 15 gadi. Varētu teikt skarbs novērtējums, taču gana objektīvs. Prof. Andris Kangro un prof. Andrejs Geske nenogurstoši un ļoti kritiski vērtēja skolu tīkla ietekmi uz kvalitāti, tieši pateicoties starptautisko izglītības pētījumu rezultātiem (jau TIMSS 1995 un CIVIC testos balstītiem). Un faktiski tikai pavisam nesen ir izdevies šo darbu nopietni iekustināt. Paldies viņiem par šo atbalstu un darbu!
Turpinājumā meklējot kopsaucēju starp to, ko rodam jau gatavu publikācijās [10, 2] un to, ko varam jau paši papildināt, veidojas šāds kopsavilkums (lūdzu sk. tabulu tālāk) par primāro mērķi tai kopai starptautisko pētījumu, kurus mēs veicam un mērķējam veikt šajā ES fondu 2021.-2027. gadu ciklā.
|
Skolotāji, skolu direktori |
4.klases izglītojamie |
4.klases izglītojamie |
15 g.v. izglītojamie |
8.klases izglītojamie |
8.klases izglītojamie |
Pieaugušie |
|
Mācību un mācīšanās vide |
Matemātika un dabaszinības |
Lasītprasme |
Lasītprasme, matemātika, dabaszinātnes |
Pilsoniskā izglītība |
Datorprasmes un informācijpratība |
Turpinot PISA prasmes jau atbilstoši darba spēka vecuma grupai |
|
- Identificē mācību vides jomas, kurās skolotājiem ir nepieciešams papildu atbalsts; - Izvērtē apstākļus un skolotāju prasmes, kuras būtu papildus jāveicina, lai izglītojamiem būtu pieejams visa veida nodrošinājums kvalitatīvai izglītībai; - Nodrošina iespēju skolotājiem un skolu vadītājiem novērtēt darba apstākļus un mācību vidi viņu skolās, lai palīdzētu valstīm kopīgi risināt minētās jomas problēmas. |
- Mēra izglītojamo sasniegumu tendences matemātikā un dabaszinātnēs; - Apkopo informāciju par matemātikas un dabaszinātņu mācību kontekstiem; - Apkopo datus par matemātikas un dabaszinātņu mācību programmām katrā valstī; un - Nodrošina valstis ar informāciju, lai uzlabotu mācīšanu un mācīšanos. |
- Mēra tendences lasītprasmes sasniegumos sākumskolā, lai palīdzētu stiprināt lasītprasmes mācīšanu un apguvi; - Pasākumu izmaiņas lasīšanas sasniegumos; un - Izpēta pieredzi, kas bērniem ir mājās un skolā, mācoties lasīt. |
- Izvērtē dažādu valstu izglītības sistēmas; - Novērtē, cik lielā mērā izglītojamie ir apguvuši zināšanas un prasmes, kas ir būtiskas pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā; - Nodrošina zināšanu bāzi politikas analīzei un izpētei; un - Mēra tendences, to izmaiņas laikā, saistībā ar izglītojamo un skolas raksturlielumiem. |
- Izpēta pilsoniskās izglītības kontekstu un nozīmi vairākās valstīs; - Apkopo informāciju par izglītojamo pilsoniskajām zināšanām, attieksmi un iesaistīšanos; un - Informē izglītības praktiķus un politikas veidotājus, vecākus un iedzīvotājus par pilsoniskās izglītības statusu. |
- Izvērtē, cik labi izglītojamie ir sagatavoti studijām, darbam un dzīvei digitālajā pasaulē; - Mēra starptautiskās atšķirības izglītojamo datorprasmē un informācijpratībā. - Mēra prasmes izmantot datorus, lai pētītu, izveidotu un sazinātos, lai efektīvi piedalītos mājās, skolā, darba vietā un sabiedrībā; - Apkopo bagātīgu kontekstuālo datu klāstu par izglītojamo mājas un skolas vidi; - Nodrošina izglītības sistēmas un politikas veidotājus ar svarīgu datu avotu par ar informācijpratību saistīto izglītības programmu kontekstu un rezultātiem. |
- Izvērtē pieaugušo prasmes plašā spēju diapazonā, sākot no vienkāršas lasīšanas un skaitliskiem aprēķiniem līdz sarežģītai digitālo problēmu risināšanai; - Izvērtē lasītprasmi, rēķināšanas prasmi, digitālo problēmu risināšanu u.c. |
Tabulā labi redzam, ka mācību vides pētījums OECD TALIS ļauj identificēt jomas, kurās Latvijas skolotājiem ir nepieciešams papildu atbalsts, kā arī tos apstākļus un skolotāju prasmes, kuras būtu papildus jāveicina, lai izglītojamiem būtu pieejams visa veida nodrošinājums kvalitatīvai izglītībai. Mācību priekšmetu un tālāk arī pieaugušo darba tirgus prasmju jomu pētījumi dažādās vecuma grupas – sākot ar ceturto klasi (matemātika un dabaszinības IEA TIMSS, lasītprasme IEA PIRLS), turpinot ar 15 gadus veciem bērniem (lasītprasme, matemātika un dabaszinības novērtē OECD PISA, kā arī datorprasmes IEA ICILS un pilsoniskā atbildība IEA ICCS) un noslēdzot ar pieaugušajiem (OECD PIAAC pētījums) – ļauj vērtēt izglītības kvalitātes noturību un pietiekamību dažādos dzīves posmos, un šīs izglītības atbilstību mainīgajiem darba tirgus apstākļiem.
Ieguldot ESF līdzekļus šo pētījumu īstenošanā un tālākajā datu izpētē, ir iespēja strādāt ar starptautiski salīdzināmiem valstu datiem nosauktajās jomās. Kopējais mūsu projekta investīciju apjoms ir 5,8 milj. eiro. Ja rēķinām viena gada griezumā, tad tas caurmērā ir 0,002% no mūsu Latvijas IKP (prognozes 2023. gadam). Kāds kritiķis, un tādu nav mazums, teiktu, ka šis nu gan ir gaužām neliels R&D investīciju pienesums. Taču šeit nedrīkstu aizmirst, ka ieguldījumu apjoms izglītības pētniecībā un attīstībā no kopējiem R&D ieguldījumiem nozaru sadalījumā veido 3,5% (2020. gada dati, avots: OECD), kas ir piektais labākais rādītājs starp OECD dalībvalstīm. Tātad – mēs varam ieguldīt un ne tajā sliktākajā proporcijā, tāpēc vēl jo svarīgāk ir šos datus likt lietā.
Kopsavelkot par datu likšanu lietā jeb investīciju atdevi, jāatgriežas pie iespējas pateicoties šiem datiem, pārvērtēt savas valsts izdevumu prioritātes, lai uzlabotu panākumus starptautiskajā salīdzinājumā jeb – savas izglītības kvalitāti. Tas pat nekas, ja politikas īstenotāji “kristu panikā”, jo tas ļautu sakārtot robus kādā no jomām. Autoresprāt būtiskākais ir tas, ka šie pētījumi ļauj papildus kritiski paskatīt savu izglītības sistēmu no malas. Arvien uzlabojot datu apkopošanas kvalitāti, piemēram, izvēloties pētījumos pieeju, kā filmā “Šķērsiela” vai “Vai viegli būt jaunam?” proti – longitudinālus, kas ļautu konstatēt pārmaiņas, ejot laikam, papildus analizēt pazīmes, kuras uzliek gadsimts u.c. pētījumu prakses, kuras jau lietderīgi izvēlas veikt citas valstis.
Šo investīciju atdeve ir būtiska, jo tai ir ne tikai primārais (sākotnējais) uzdevums, bet tik pat jaudīgs arī sekundārais (otrreizējais) efekts – katra no mums produktivitātes veicināšana. Tāpēc uzskatām, ka šīs ESF investīcijas (aptuveni 0,002% no IKP apmērā) Latvijā kopā atpelnām gana jaudīgi. Noteikti domāsim vēl, kā to kvantitatīvi (ne tikai kvalitatīvi) mērīt, tieši sasaistē ar cilvēkkapitāla un vispārējās valdības izglītības izdevumu ilgtspēju.
Ar sveicieniem,
Dace
Izmantotie avoti:
1. Harvey Goldstein, How may we use international comparative studies to inform education policy? University of Bristol, 2008. Pieejams šeit: https://www.bristol.ac.uk/media-library/sites/cmm/migrated/documents/how-useful-are-international-comparative-studies-in-education.pdf, skatīts: 23.04.2023.
2. International Comparative Assessments: Broadening the Interpretability, Application and elevance to the United States. CollegeBoard, Research in Review, 2012. Pieejams šeit: https://files.eric.ed.gov/fulltext/ED562752.pdf, skatīts: 23.04.2023.
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta).