sestdiena, 2024. gada 28. decembris

Paldies LU un IZM komandai par darbu!


Gada nogale ir labs mirklis kopsavilkt to, ko esam varējuši šajā gadā. Vēl tikko noklausoties iedvesmojošo #cilvēkjaudas ierakstu, gribas atkal teikt: "Jā! Mēs to varējām!" Pie sevis arī turpinot, ka noteikti projekta komandā vēl ir daudz dažnedažādu dzintaru, kas arī nākamajā gadā dos gaišo, silto gaismu. Pat, ja smaidām par to, cik formālas ir atskaites par padarīto šajā gadā (lūdzu skatīt zemāk smaidīgās darbu kopsavilkuma bildes), tad pilnīgi noteikti varam izvilkt kaut ko, kas īpaši staroja šogad. Droši vien svarīgākie lepnuma brīži pat kopsarakstā tik viegli nav pamanāmi, tāpēc, ja ļausiet, ļoti gribētos izcelt mūsu kolēģu izcilo sniegumu strādājot –

Pirmajā UNESCO OECD izglītības statistikas konferencē 6. februārī, kad mūsu projekta vecākā eksperte Agija Nika bija dalībniece pirmajā diskusiju panelī, kurā tikām kā Latvija uzaicināti sniegt iedvesmojošu piemēru par mūsu monitoringa sistēmas iecerēm un uzbūvi;

Sestajā UNESCO OECD radošuma konferencē 17. oktobrī, un esot starp trim augstā snieguma valstīm – Latviju, Singapūru un Koreju – Valsts izglītības satura centra vecākā eksperte Ilze Mazpane iespējoja pasauli ar to, ko darām pareizi un ar lieliskiem rezultātiem;

Un kā trešo lepnas pacilātības punktu atzīmēju mūsu Latvijas Universitātes zinātnieku spēju kopā ar pasauli stāstīt pirmos rezultātus par Starptautisko datorprasmju un informācijpratības pētījumu ICILS 2023 12. novembrī – paldies pētniecei Olgai Polei, Starptautisko matemātikas un dabaszinātņu izglītibas attīstības tendenču pētījumu TIMSS 2023 4. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Lindai Mihno un Starptautisko pieaugušo prasmju pētījumu PIAAC 2022-2023 11. decembrī – paldies vadošajai pētniecei Aijai Zobenai.

Noteikti ir vēl daudz brīžu, kas deva darba prieku, taču netrūka arī ļoti daudz skumīgas pārdomas raisošu brīžu. Protams, atzīmējam arī to, ko gribējām vēl izdarīt, bet nebija izdevies. Prātos arī esam ielikuši, kā to varētu īstenot kādā tuvākā nākotnē. Šogad kārtējo reizi sapratām, ka cilvēks nav robots, pat ja talkā nāk perfektā viduvējība. Veselības trūkums mazās ES struktūrfondu projekta vienībās var izsist robu kapacitātē (jā, jā... pat 33% pazūdot), taču esam priecīgi, ka noslēdzot gadu atkal esam pilns pulciņš.

Ko vēlam savam projektam nākamajā gadā? Arī vismaz kādas trīs lietas labas lietas un ceturto no sirds –

No 18. marta līdz 12. maijam PISA 2025 pamatpētījumā mūsu skolēniem būt kā mūsu hokeja junioru komandai – spēju gan nopietni, gan arī bez liela stresa nokārtot arī starptautisko skolēnu prasmju testu!

No 3. marta līdz 30. aprīlim PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījumā – līdzīgi arī šeit – pamēģiniet iepriekš esošos publiskos piemērus un noteikti izdosies!

2025.  gada otrajā pusgadā sekos OECD TALIS 2024 pirmo rezultātu konference!

Taču vēl vēlā pavasarī no 15. līz 29. maijam – gaidām studentu darbu pieteikumus!

Sirsnīgs paldies par kopdarbu IZM un LU komandai 2024. gadā un – lai laimīgs jaunais gads!

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"



otrdiena, 2024. gada 17. decembris

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

2025. gadā  gandrīz 290 Latvijas skolas saņems uzaicinājumu no 18. marta līdz 12. maijam piedalīties Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2025 pētījumā. Lūdzam neatteikt dalību šajā 15 g. v. skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu prasmju diagnosticējošajā testā! Aicinām skolas iepazīties ar pētījuma jauno dabaszinātņu ietvaru un testa uzdevumu paraugiem.

 


2025. gada martā/aprīlī apmēram 20 Latvijas skolās notiks Starptautiskā lasītprasmes pētījuma PIRLS 2026 izmēģinājuma pētījums, kurā 4. klašu skolēni piedalīsies lasītprasmes testā. Literāro un informatīvo tekstu lasīšana notiks datorā, un datorā skolēni sniegs arī atbildes uz jautājumiem par izlasīto. Aicinām skolotājus iepazīties ar PIRLS 2021. gada testa uzdevumiem un izmēģināt tos kopā ar skolēniem! Pieejami arī digitālās lasītprasmes uzdevumi angļu valodā.

Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījuma TIMSS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Aicinām skolotājus izmantot LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta TIMSS 2019. g. cikla izpētē balstītu sagatavoto metodisko materiālu un kopā ar skolēniem izmēģināt matemātikas un dabaszinātņu uzdevumus.  

Starptautiskā datorprasmju un informācijpratības pētījuma ICILS 2023 pirmo rezultātu paziņošanas konferences materiāli publicēti Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. Ar tiem ir vērts iepazīties, lai uzzinātu, ka, piemēram, Latvijas meiteņu sniegums datorprasmēs ir nozīmīgi augstāks kā zēnu sniegums, un starp Eiropas valstu meitenēm ir trešais augstākais.

Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas PIAAC Pieaugušo prasmju pētījuma 2023. g. pirmie rezultāti prezentēti 11. decembrī konferencē “Pieaugušo prasmes: cilvēkkapitāla attīstības priekšnoteikums”. Aicinām iepazīties ar pētījuma rezultātiem un konferences materiāliem, un uzzināt, ka pieaugušo 16-65 g. v. vidū Latvijā augstākais sniegums tekstpratībā ir sievietēm, kuras ieguvušas augstāko izglītību STEM (dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā.

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos
izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
 







svētdiena, 2024. gada 15. decembris

PIAAC pasākuma saites un arī novērojums par Latvijas STEM jomā izglītītoto tekstpratību

Teju kā ierasts cenšamies pirmā brīdī pēc kāda no pētījumu primāro rezultātu pasākumiem publicēt arī emuāra ierakstu gan ar tehniskajām saitēm, kur visa informācija pieejama, gan arī kādu pirmo novērojumu no rezultātu ziņojumiem.

Šonedēļ izdevās noslēgt mūsu šīgada pirmo rezultātu triptihu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Pieaugušo prasmju pētījuma PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu konferenci. Konference bija plašāka nekā tikvien PIAAC rezultāti, tajā varēja iepazīties arī ar individuālo mācību kontu lielisko produktu STARS un arī gūt prieku no EPALE Nacionālā atbalsta dienesta pieaugušo neformālās izglītības ceļojošās balvas “Saules laiva” konkursa uzvarētāju apbalvošanas. Tieši pateicoties EPALE projekta vadītājai Oksanai Soročinai šis 11. decembra trīs projektu koppasākums noritēja tik raiti. Viņa bija tās dienas sirds un dvēsele. Paldies viņai!

Šeit vien lasītāju ērtībai tās saites, kas var noderēt vienkopus par PIAAC 2022.-2023. gada pirmo rezultātu pasākumu:

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

OECD PIAAC pirmo rezultātu ziņojums par Latviju latviešu valodā pieejams šeit. Turpat pieejams arī angliski.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta sagatavotais pirmo rezultātu ziņojums pieejams šeit.

Konferences darba kārtība, dalībnieki, ieraksts, foto un prezentācijas.

Informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā par PIAAC pirmajiem rezultātiem pieejama šeit.

Līdzīgi kā arī citos emuāra ierakstos par pasākumiem nevaram neielikt arī kādu datu grafiku un šoreizīt par STEM sievietēm. Šeit divi datu punkti, par kuriem varam padomāt un aizķerties. No vienas puses ļoti priecājamies, ka mūsu STEM nozaru sievietes uzrāda augstāko tekstpratību (sk. infografiku turpmāk), kam turpat vien min uz papēžiem STEM nozaru vīrieši, taču abi atpaliek no OECD vidējā, tomēr ir krietni vairāk par ne-STEM nozaru sievietēm un vīriešiem. Vai tekstpratībā plaisai starp STEM un ne-STEM izglītību būtu jābūt tik lielai (gandrīz 20 punkti)? Vidēji OECD tā ir vien ap pieci punkti.

Ja turpinām šo nedaudz virpināt, tad palūkojot uz svaigākā "Īsumā par izglītību" datu grafiku (sk. attēlu turpmāk) par STEM jaunpienācējām jeb viņu īpatsvaru, tad latviešu sievietes ar savu 13% īpatsvaru ir vairāk beigu galam, turpretim igaunietes ir otrās ar 20%. Taisnībai vēl gan jāsaka, ka lietuvietes ir par vienu %punktu mazāk par mums. Protams, STEM nav jādominē, taču līdz pilngadībai % īpatsvarā būtu jātiecas. Skaitļu pasaule veicina arī tekstpratību, vismaz Latvijā pašlaik izskatās, ka pavisam noteikti.

Vēlot baudīt retās sniegpārslas, un vēlot tām apvienot STEM un ne-STEM jaunā kvalitātē,

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"



sestdiena, 2024. gada 7. decembris

TIMSS rezultāti liek mainīties uz augšu

Šonedēļ, 4. decembrī bija atkal jauki svētki, ko mums dāvāja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pshiloģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošās pētnieces – doc. Linda Mihno un doc. Rita Kiseļova, kas sniedza bagātīgas prezentācijas par Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) Starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības tendenču attīstības pētījuma (Trends in International Mathematics and Science Study) TIMSS 2023. gada cikla pirmajiem rezultātiem un arī iepriekšējā – TIMSS 2019. gada cikla padziļināto izpēti. Sirsnīgs paldies viņām! Tāpat arī šajā reizē bija iespēja uzklausīt lielisku ekspertu diskusiju, kuru moderēja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne. Paldies viņai par lielisko savijumu sarunās starp skolas direktoru, skolotāju, pētnieku, igauņu pieredzi un mūsu satura centra vadītāju! Izdevās vilkt laukā tēmas, kuras mums jāpēta dziļāk – kas notiek klasēs, skolās, mācību saturā.

Šeit nedz čīkstēšu, nedz slavināšos par rezultātiem, kas mums nu jau zināmi, un kuri noteikti liek mainīties uz augšu. Šeit vien zemāk vienkopus tas materiāls, kas ir pieejams publiski no 4. decembra konferences:

- Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta TIMSS 2023 pirmo rezultātu ziņojums un faktu lapa;

- TIMSS 2023 īss video, ko aicinām izmantot arī skolās stāstot par šo pētījumu skolēniem, skolotājiem;

- Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas TIMSS 2023 starptautiskais ziņojums;

- vienlape par galvenajiem TIMSS 2023 rezultātiem šeit;

- konferences kopējā prezentācija, t.sk. gan Izglītības pētniecības institūta abas prezentācijas un ekspertu diskusijas prezentācija kopā šeit;

- konferences pilnais ieraksts;

- konferences mazais mirkļa ieraksts;

- konferences fotogrāfijas;

- konferences preses relīze.

Vēl šajā ierakstā gribējās aizķert to, kas arī steidzami liek mainīties uz labo. TIMSS pētījuma kontekstuālajos datos bija daži tikpat nelāgi dati kā tie ir bijuši nesenajos citos starptautiskajos izglītības pētījumos. Un tas ir par to, cik liels ir īpatsvars mūsu bērnu, kas cieš no vardarbības katru nedēļu. Tie ir 22% no bērniem jeb nedaudz vairāk kā piektā daļa bērnu. Latvija šajā rādītājā ir pēdējā vietā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalījās pētījumā (21 ES DV piedalījās) (sk. zemāk attēlu).


Vienlaikus zinām, ka pakāpeniski mūsu skolās ienāk KiVa programma, tāpat arī pavisam nesen uzzinām, ka tepat kaimiņos lietuvieši savās skolās jau vairāk kā divdesmit gadus izmanto – pat jau pirmsskolas posmā – agrīnās prevencijas programmas, kas attīsta pozitīvas komunikācijas prasmes, piemēram, Zippy’s Friends, kas līdzīgi KiVa progammai ir aprobētas daudzās valstīs. Ir daudz vēl citu aktivitāšu kaimiņos un mūspusē, taču par to jau atsevišķi kādā citā reizē, vien kopsavelkot varam teikt, ka tas lietuviešiem nācis par labu, jo viņu bērni jūtas savai skolai pulka vairāk piederīgi nekā latviešu bērni (sk. zemāk attēlu). Lieki jau teikt, ka arī pieaugušajiem ir tikpat svarīgas šīs spējas būt vienkārši cilvēcīgiem cilvēkiem, un bērni jau mācās no mums.

Saliekot visu kopā Adventes laikā, tik vēlreizīt sakām lielu paldies mūsu Latvijas pētniekiem par viņu darbu, par viņu pienesumu mums, kas esam rīcībpolitikā, kas esam klasēs, skolās, mājās, lai mācām bērnus dziļi redzēt matemātiku, dabu zinātnē, redzēt viens otru. Protams, ļoti, ļoti gaidīsim tālākos pētījumus un arī padziļinātās izpētes katrā no tiem.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"