Mēdz teikt, un pamatoti, ka, ieviešot pārmaiņas izglītībā, pārmaiņu ietekme parādās tikai ilgākā laika posmā. Pavisam vienkāršs piemērs, ko 1999. gadā min profesors Andrejs Rauhvargers - Latvija pāreju uz 12 gadu vidējo izglītību sāka vēl 1987. gadā, taču pirmie absolventi, kas vispārizglītojošā skolā bija pavadījuši pilnus 12 gadus, pabeidza skolu tikai 1999. gadā (un tikai tad Latvijas skolu absolventus, piemēram, sāka uzņemt Rietumeiropas augstskolās bez papildprasībām).
Šogad Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma PISA (Programme for International Student Assessment) publicēja 2022. gadā veiktās skolēnu novērtēšanas rezultātus radošajā domāšanā. No 64 pasaules valstīm, kas piedalījās radošās domāšanas testā, Latvija ir starp 12 augstākā snieguma valstīm. Jau ziņots, ka Latvijas skolēnu sniegums ierindojas 9. vietā vai 5. vietā, vērtējot valstis ar vienādu punktu skaitu augstākā snieguma valstu grupā. Taču, ja salīdzina cik daudz bērnu sasniedz vismaz radošās domāšanas pamata līmeni un augstākus līmeņus, tad lielāks par Latviju īpatsvars ir vienīgi Singapūrai. Singapūrai tie ir 94%, Latvijai – 92%, kas ir augstākais rādītājs gan starp Eiropas valstīm, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm.
Attēlā: Skolēnu īpatsvars radošās domāšanas kompetences līmeņos: 92% Latvijas skolēnu sasniedz pamata un augstākus līmeņus radošajā domāšanā (3. līmenis un augstāk). Avots: Rita Kiseļova, OECD PISA vadītāja Latvijā, LU IZPF Izglītības pētniecības institūts
Vai mūsu izglītības sistēmai ir vēl kādas citas neatklātas izcilības šķautnes vai augstas kompetences jomas? Un, vai augstais sniegums radošajā domāšanā bija iepriekš paredzams?
2021. gadā globālā nevalstiskā organizācija Izglītības satura pārmaiņu centrs (Center for Curriculum Redesign), kas nodarbojas ar mācību satura izpēti un attīstības rekomendācijām, veica dažādu starptautisko datu avotu izpēti un izveidoja valstu kompetenču indeksu. Izpētot dažādus starptautiskos datu avotus un izsverot dažādus parametrus, Latvija tika ierindota pirmajā vietā radošuma prasmē. Kompetenču indeksa dokumentā nav, diemžēl, detalizēti aprakstīts, kādos astoņos parametros balstīta Latvijas pirmā vieta, taču, rakstot uz dokumentā minēto e-pastu, detalizētāku informāciju var saņemt individuāli. Tātad, liecības par Latvijas augsto sniegumu radošuma kompetencē starptautiskajā apritē bija nonākušas vēl pirms Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA veiktā radošās domāšanas pārbaudījuma Latvijas skolās.
Pirms 12 gadiem Latvijā aizsākās radošās nedēļas “radi!” iniciatīvu programma. Visā Latvijā tā rosināja pievērst uzmanību izglītības, skolu un sabiedrības radošai pārveidei. Radošo iniciatīvu programmas 2012. gadā definētais mērķis bija:
“… kļūt par vienu no iedvesmojošākajām valstīm pasaulē – ar spēcīgām radošajām industrijām, radošos risinājumos balstītu uzņēmējdarbību, radošumu veicinošu izglītību, radošu pārvaldību, kas atrod labākos atbalsta mehānismus ikviena iedvesmas uzplaukumam.”
Konferencēs, semināros un diskusijās izglītības praktiķi un lēmumu pieņēmēji dalījās ar pieredzi un mācījās gan no labākajiem starptautiskajiem paraugiem, gan savstarpēji. Te tikai daži no pasākumu nosaukumiem un tematiem laikā no 2012. līdz 2024. gadam: Latvija ceļā uz radošu valsti, Skolu autonomija – iespēja radošai attīstībai, Nākotnes skola sākas šodien, Skola digitālajā laikmetā, Mācīšanās nākotnē: kā to plānot un organizēt.
Šie un daudzi citi radošu domāšanu izglītībā veicinoši pasākumi notika gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Sākot ar 2012. gadu, izglītības praktiķi un politikas veidotāji, piedaloties šajos pasākumos, pieņēma lēmumu radošuma pieeju īstenot praksē. Šodien Latvija ir starp pasaules augstākā snieguma valstīm radošajā domāšanā un, piemēram, Latvijas filma “Straume” ir pasaules radošo industriju pārsteigums. Šodien Latviju un citas augstākā snieguma valstis aicina stāstīt par savu pieredzi Apvienoto Nāciju Izglītības, kultūras un zinātnes organizācijas UNESCO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD kopīgi organizētajā Radošuma izglītībā samitā, kas 17.-18. oktobrī notiks Parīzē.
Kādus lēmumus pieņemam šodien, kad sākas nākotnes skola?
Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"
