ceturtdiena, 2024. gada 30. maijs

Aktualitātes starptautisko izglītības pētījumu projektā

Starptautisko izglītības pētījumu projekta apkārtraksts
par jaunumiem projektā un par aktualitātēm, kas saistītas ar
projekta pētījumiem, datiem un rādītājiem

Paldies skolotājiem un skolēniem par atsaucību piedaloties Starptautiskajā mācību vides pētījumā OECD TALIS 2024 un arī Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA 2025 izmēģinājuma pētījumā. Pateicoties Jums Latvijas dati ir vislabākajā kārtībā, lai vēlākos gados tos varētu analizēt un pētīt padziļināti! 

Starptautiskā pieaugušo prasmju pētījuma OECD PIAAC 2022-2023 pirmo rezultātu publiskošana ieplānota 10. decembrī! Lai raitāk noritētu darbs ar jauno datu bāzi, 26. aprīlī noritēja datu tālākizmantošanas darbseminārs, kurā zinātnieki un rīcībpolitikas eksperti iepazinās ar pētījuma datu ietvaru, iepriekšējiem pētījumiem un diedzēja pirmos viedokļus par tālākajām izpētes jomām. Materiāli pieejami šeit. 

Jau drīzumā uzzināsim, kā mūsu jauniešiem ir veicies Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA 2022 radošās domāšanas pētījumā. Lūdzam Jūs atzīmēt savā kalendārā Facebook tiešraides laiku 19. jūnijā plkst. 10.00!

Izaugsmi un panākumus veicinošs skolas klimats ir arī maijā publicēto Eiropas Savienības izstrādāto vadlīniju skolu direktoriem, skolotājiem un izglītības darbiniekiem galvenais temats. Pagaidām dokumenti ir angļu valodā, taču līdz vasaras beigām ieteikumu pilnās versijas būs tulkotas visu ES valstu valodās. Viens no daudzajiem ieteikumiem ir paturēt prātā, ka skolēnu un skolotāju labbūtība iet roku rokā ar akadēmiskajiem sasniegumiem un abi mērķi viens otru pastiprina!

Pāridarījumu tēma ir aktuāla un caurvij visas jomas, neapejot skolas. Īrijas izglītības sistēmā jau vairākās dekādēs notiek darbs, lai katrā izglītības posmā ir skaidras vadlīnijas un labākās prakses, kā strādāt ar izglītojamiem nodrošinot viņu emocionālo labbūtību un visa prasmju potenciāla atklāšanu. Pieredzei un ierosmei!

Vasarā aicinām iepazīties arī ar OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI jauno ziņojumu "Ko mūsdienās nozīmē bērna iespēju palielināšana? Ietekme izglītībā un labbūtībā". Arī te sniegti praktiski ieteikumi lēmumu pieņēmējiem skolās un pašvaldībās (par to lasāms pāris punktos).

 Aktualitāšu apkārtraksts pieejams šeit.

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 


 

Domājot par labbūtību kā visaptverošu un nepārtrauktu darbu

 

Vakardien, 29.maijā, bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sanāksme, kuras darba kārtībā bija arī Labklājības ministrijas informācija par vardarbības datu monitoringu (prezentācija). Arī mūsu starptautisko izglītības pētījumu projekts bija tēmā kā aicinātais dalībnieks, jo arī mūsu pētījumos ir iekļauti dati par pāridarījumiem skolā. Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmā (OECD PISA) 2022. gada cikla datu kopa ietver arī pāridarījumu rādītājus, piemēram, II.B1.3.30-II.B1.3.36 tabulas. Līdzvērtīgi arī Starptautiskais lasītprasmes pētījums (IEA PIRLS), Starptautiskais mācību vides pētījums (OECD TALIS) u.c. dod papildu informāciju gan par skolēnu, gan par skolas vides labbūtību. Dati rāda vēl tālu ceļu līdz tam, lai mūsu bērni labi justos savā skolā, lai arī ir uzlabojumi laikā, tad tomēr - nepietiekami. 

Ko bez datu kopām varam pasmelties no starptautiskās pieredzes? Ļoti daudz ir darījuši mūsu īru kolēģi (jau sākot no 2009. gada, kad izstrādāts pirmais ietvardokuments arī ieļaujot šos jautājumus), un esence apkopota viņu 2019. gadā nostiprinātajā rīcībpolitikā un labajā praksē. Īri pamatoti uzsver, ka labbūtība ir viens priekšnosacījumiem cilvēka potenciāla atvēršanai un daļa no katras skolas un katra izglītības centra ētosa.

Termina izvērsums ir paņemts Pasaules Veselības organizācijas 2001. gadā noteiktā: labbūtība ir klātesoša, ja cilvēks apzinās savu potenciālu, spēj izturēt ikdienas stresa situācijas, rūpējas par savu fizisko labsajūtu un viņam ir mērķa, saiknes un piederības sajūta ar apkārtējo, plašāko kopienu. Tas ir mainīgs esības veids, un tas jākopj visas dzīves garumā (12.lpp.). No publikācijas vēl vēlējos izcelt šo attēlu, kas vēlreizīt apliecina to, ka labbūtība ir visaptveršs darbs visās skolas un izglītības centru darbības. Vēlam arī mūsu skolām to saredzēt kā vienkāršu ikdienas daļu.

 

Lēnītēm ieejot vasarā, ar pateicību par mācību gadu un ierosmi daudz idejām kā pilnveidoties arī brīvos brīžos.

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"




svētdiena, 2024. gada 26. maijs

Cik ļoti svarīgs ir viens pieaugušais

Vasaras lasāmvielu sarakstam noteikti jāpievieno 15. maijā publicētā grāmata “Ko mūsdienās nozīmē bērna iespēju palielināšana? Ietekme izglītībā un labbūtībā” (What Does Child Empowerment Mean Today?: Implications for Education and Well-being). Šis ziņojums atšķiras no citiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas  OECD dokumentiem, ko organizācija sagatavo un piedāvā kā atbalsta materiālus izglītības lēmumu pieņēmējiem. 

Parasti savos dokumentos un ziņojumos OECD piedāvā informāciju un datus, kuros izglītības politikas veidotāji var balstīt savus lēmumus, taču papildus tam šis materiāls, paverot plašāku skatījumu uz jaunatnes kā mūsdienu pilsoņu lomu, aicina uz diskusiju un pārdomām, stāstā iekļaujot arī jaunāko paaudžu pārstāvju balsis. 

Ziņojums noteikti nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās jaunatnes līdzdalības un labbūtības jautājumus, un vairos skolēnu piederības sajūtu savai skolai un kopienai. Taču, iespējams, tas ir kāds solis virzienā uz jaunatnes balsu iekļaušanu, lielāku atbalstu skolotājiem un dažādu jomu pieeju sadrumstalotības mazināšanu.  

Mazliet par ziņojuma struktūru: 

  • Pēc 1. nodaļas, kas skaidro ziņojuma uzdevumus un izmantoto jēdzienu definīcijas,
  • 2. nodaļā skaidrots, ka bērni un jaunatne ir ne tikai nākotnes, bet arī mūsdienu pilsoņi, vēstot par bērnības izpratni mūsdienās un bērniem kā aktīviem savas izglītības līdzdalībniekiem.
  • 3. nodaļā aplūkota valstu pieredze bērnu labbūtības nodrošināšanā Covid-19 pandēmijas laikā, tostarp attiecībā uz emocionālo labbūtību, fiziskajām aktivitātēm un skolu kā vidi attiecību veidošanai un atbalstam.
  • 4. nodaļā aplūkotas bērnu attiecības ar plašsaziņas līdzekļiem un to ietekme uz iespēju palielināšanu, aplūkoti jautājumi par medijpratību OECD valstīs, un plašsaziņas līdzekļu, to skaitā digitālo sociālo tīklu, lomu bērnu un jaunatnes emocionālajā labbūtībā un identitātes veidošanā. 
  • 5. nodaļā ir aplūkota digitālā nevienlīdzība, tostarp šķēršļu mazināšana vienlīdzīgai pieejai un iespēju nodrošināšana visiem bērniem maksimāli izmantot digitālās iespējas, kā arī skaidrots, kā atpazīt digitālos riskus.
  • 6. nodaļā sniegti dažādu autoru – skolotāju, pētnieku, politikas veidotāju, jaunatnes pārstāvju, –  viedokļi par bērnu un jaunatnes iespēju nodrošināšanu un palielināšanu OECD valstīs.
  • 7. nodaļā sniegts kopsavilkums un kodolīgs pārskats par jaunatnes iespēju palielināšanas galvenajiem tematiem.

Lasītāju ērtībai un iesaistīšanai ziņojums 2. līdz 5. nodaļas beigās piedāvā pārdomu rīku (reflection tool), kas, pārcilājot prātā, palīdz izprast sniegto informāciju, kā arī aicina padomāt par problēmu risināšanas iespējam. Pārdomu rīks sastāv no: (1) nodaļas galveno vēstījumu kopsavilkuma, (2) nodaļas tematam raksturīgo tendenču, iespēju un izaicinājumu analīzes, un (3) praktiskas aktivitātes apraksta, kas sniedz iedvesmu diskusijām un attīstības scenārijiem. 

Ziņojums būvēts uz pieņēmuma pamata, un tas ir arī paskaidrots 1. nodaļā, ka politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji dažādos līmeņos – valsts, pašvaldību un skolas līmenī – vairs nav jāpārliecina par jaunatnes līdzdalības un iesaistīšanas lēmumu pieņemšanā nepieciešamību. Patiesībā lēmumu pieņēmēji apzinās cik tas ir svarīgi, taču viņiem nepieciešams vien iedrošinājums un praktiski ieteikumi, kā šī iesaiste ir iespējami labāk un bērnu vecumposmiem atbilstošāk veidojama. 

Attēlā: Pamatojums bērnu un jaunatnes līdzdalības nepieciešamībai

Avots: OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI projekts “21. gadsimta bērni

Ziņojums tādēļ vairāk pievēršas pārdomām par jaunatnes iesaistes iespējām, kas nav iespējama bez pieaugušo – skolotāju, treneru, jaunatnes darbinieku,  izglītības iestāžu vadītāju, kā arī pašvaldību un valsts iestāžu vadītāju – atvērtības un atbalsta. Skaidra un vienkārša ir ziņojumā ieaustā skolēna balss, kas stāsta cik ļoti svarīgs bērnam tuvumā ir vismaz viens pieaugušais, kurš saskata bērna spējas un talantus, un iedvesmo un atbalsta: 

"Visiem skolotājiem, kuri šo lasa – nekad nenovērtējiet par zemu jūsu ietekmi, pat jā tā ir tik vienkārša, kā ieteikums skolēnam piedalīties kādā aktivitātē vai nodarbībā. Tas stiprinās skolēnu pārliecību un, savukārt, pavērs viņiem daudzas durvis bezgalīgām iespējām!"

Starp ieteikumiem pieaugušajiem ir vienkāršākas un  saprotamākas valodas izmantošana dokumentos un tekstos, kuros ir runa par bērniem un jaunatni, un kas tieši attiecas uz bērnu un jaunatnes dzīvi un mācībām, kā arī izvairīties no ārišķīgas bērnu iesaistīšanas, kas paliek tikai vienīgi ‘uz papīra’. 

Šī īsā reklāmas raksta noslēgumā - visu ziņojuma galveno vēstījumu tematu kodolīgs kopsavilkums, kas tabulas veidā atrodams 7. nodaļā.

Avots: “Ko mūsdienās nozīmē bērna iespēju palielināšana? Ietekme izglītībā un labbūtībā” (What Does Child Empowerment Mean Today?: Implications for Education and Well-being)

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Viktors


Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
 
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"


otrdiena, 2024. gada 21. maijs

15% virs Singapūras vidējā

 

Vakardien, 2024. gada 20. maijā, bija lielisks TV24 raidījums “Kārtības rullis”, kurā bija prieks, ka Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis tik precīzi interpretēja OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) PISA (Skolēnu prasmju novērtēšanas programmas) rezultātus. Direktors izcēla būtisku niansi, kas attiecas uz talantīgo  skolēnu nozīmi kopējā nācijas attīstībā un arī kopējā mūsu tautsaimniecības izaugsmē. Pirms īsi uzmetam acis uz šiem būtiskajiem datiem, vēlējos pavisam nedaudz aizķert vēl citu saistītu tēmu – izaugsmes domāšanu (growth mindset). Šeit zemāk attēls no Dweck, C. (2016), Mindset: The New Psychology of Success, Ballantine Books, New York, NY, pieejams šeit: https://www.oecd.org/pisa/growth-mindset.pdf, kurā labi redzam to, ka izaugsmes pamatā ir rīcība, kas spēj pozitīvi iekļaut gan izaicinājumus, tos izmantojot, gan šķēršļus, tos pārvarot, gan piepūli kā ceļu uz meistarību, gan kritiku kā papildu zināšanu avotu, gan citu panākumus kā iedvesmu savējiem.

 


Kā veidot šādu klasi un kā tas izdodas arī mums Latvijā, ja skatām PISA 2018. gada cikla kopsavilkumu (attēls zemāk)?

 

Avots: https://webfs.oecd.org/pisa2018/PISA2018IR_GrowthMindset_Fig.xlsx

Mūsu skolēnos ir pārliecība, ka savu intelektu ir iespēja kāpināt un mainīt dzīves gaitā, un jāsaka, ka tas šķiet tik pašsaprotami! Skolotāji klasē vairāk palīdz, seko līdz skolēnam, kamēr tēma ir izprasta, skolotāji ir ieinteresēti katra izglītojamā mācīšanās procesā. Nākamais būtiskais solītis ir spēt iesaistīt skolēnus lēmumu pieņemšanā (šeit novembrī emuārā tam pieskārāmies Bērnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā), ir ļaut kļūdīties un mierīgi mācīties no kļūdām (šeit nesen arī par Skolēnu radošuma mērījumiem). Redzot mūsu vietu kopbildē, ir prieks, ka spējam būt augstā novērtējumā gan izaugsmes domāšanā, gan arī mums skolu vide ir salīdzinoši viendabīga (akadēmiskās iekļaušanās indekss), t.i. nav pārāk liela izkliede starp skolām arī PISA pētījuma pamatprasmju (matemātika, lasīšana, dabaszinātnes) sniegumā.

Atgriežoties pie Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora atsaucēm uz viņa skolas PISA rezultātiem, tad šeit no PISA 2022. gada cikla datiem (sk. attēlu zemāk) arī redzam, ka – lai arī zemo sniegumu skolēni mums ir mazāk nekā OECD valstīs vidēji – kas lieliski, jo mazāk to, kam pavisam, pavisam vājas prasmes. Taču (!) zem OECD valstu vidējā ir arī to bērnu īpatsvars, kas ir īpaši talantīgi un šeit ir tie dati, par kuriem īpaši turēja rūpi Andris Priekulis. Bija, protams, prieks dzirdēt to, ka viņa vadītās ģimnāzijas skolēni ir 15% virs Singapūras vidējā. Šis ir pārsteidzošs rezultāts, jo Singapūra ir pirmajā vietā pasaulē visās PISA pamatkompetencēs. Liels jo liels prieks ir par šo Rīgas skolu, jo tas noteikti ir kopdarba nopelns – kā skolēnu, tā skolotāju! Tāpat arī tik konkrēts darbs, ka skolā var papildināt matemātikas uzdevumus ar PISA 5. un 6. (augstāko) līmeņa grūtības pakāpi. Vienkārši izcili! Šāds skolas virzošais spēks ir piemērs virzībai uz izcilību.

Avots: https://www.oecd.org/pisa/publications/Countrynote_LVA_Latvian.pdf

Šeit noslēdzot pārdomu triptihu – izaugsmes domāšana, skolu viendabība, grūtības izcilajiem – iespējams vēl laba recepte mums kopā. Lai izdodas! 

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem,
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai"