Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums - par skolēnu līdzdalību un Eiropas identitāti

Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums ICCS 2022 vērtēja astoto klašu skolēnu pilsoniskās zināšanas, attieksmes un prasmes. Skolēni pildīja gan zināšanu testu, gan atbildēja uz aptaujas jautājumiem. Pagājušā gada novembrī publicētie pētījuma pirmie rezultāti rādīja, ka Latvijas skolēnu sasniegumi (490 punkti) pilsonisko zināšanu testā praktiski nebija mainījušies kopš iepriekšējā pētījuma cikla 2016. gadā, un tie ir zem vidējiem ICCS 2022 dalībvalstu sasniegumiem (508 punkti). Tiesa, Latvijas skolēni ir kļuvuši pasīvāki skolas un ārpusskolas norišu dalībnieki, un mazāk iesaistās dažādos pilsoniskas līdzdalības pasākumos, salīdzinot ar iepriekšējā cikla pētījumu. Pētījuma rezultāti publicēti gan starptautiskā ziņojumā IEA ICCS 2022 International Report, gan Latvijas rezultātu ziņojumā “Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā”. 

ICCS 2022 pētījumā veikta arī īpaša Eiropas Savienības valstu skolu aptauja par pilsonisko līdzdalību, attieksmēm, kā arī demokrātijas un Eiropas vērtībām. Šīs aptaujas rezultātu paziņošana notiks 2024. gada 20. februārī, plkst. 11.00 Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28. Informācija par pasākumu un pieteikšanās šajā saitē. 

Ko varēsim uzzināt un mācīties no ICCS 2022. gada Eiropas aptaujas rezultātiem? Noteikti varēsim uzzināt, kāda ir mūsu astoto klašu skolēnu iesaiste skolas un ārpusskolas sabiedriskajās aktivitātēs, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības valstu skolēniem. Tieši 2022. gadā arī Eiropas Statistikas birojs Eurostat veicis Eiropas Savienības valstu jaunatnes (15 līdz 30 g. v.) aptauju par līdzdalību jebkāda veida pilsoniskajās organizācijās. Aptauja rādīja, ka jaunatne Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir vispasīvākā dalībniece jebkāda veida sabiedriskajās organizācijās, to skaitā sporta un kultūras organizācijās, - tajās piedalījās 45% jauniešu (sk. attēlu). 

 

Attēlā: Respondentu īpatsvars ES valstīs, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā pirms aptaujas piedalījušies vismaz vienas pilsoniskās organizācijas aktivitātēs. Avots: Eurostat, 2022. g.  

Par laimi, Latvijā jau notiek procesi, kas jaunatnei paver vairāk iespēju līdzdalībai. Pilnveidotais mācību saturs 2022. gadā skolās vēl nebija pilnībā ieviests, taču tas veidots, lai attīstītu ne tikai skolēnu zināšanas, bet arī prasmes, vērtības un attieksmes (kompetenci), proti, skolēniem tiek sniegtas iespējas iegūtās zināšanas pielietot praksē un reālās dzīves situācijās, piemēram, piedaloties skolas pašpārvaldes vēlēšanās, aktīvi iesaistoties vietējās kopienas (pilsētas, novada) jautājumu risināšanā sadarbībā ar vietējo pašvaldību. Nozīmīgi, ka skolas un vietējās kopienas ietvaros skolēniem ir pieejamas šādas iespējas.  

Skolēnu pašpārvaldes ir izglītības un jaunatnes politikas uzmanības centrā. Kopš 2022. gada skolām tiek piedāvāts iesaistīties skolēnu pašpārvalžu attīstības programmā “Kontakts”, kas, cita starpā, ļauj skolēniem plānot un īstenot pašiem savus projektus un saņemt tam nepieciešamo finansējumu. 

Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 rezultāti patiešām ir jauns atskaites punkts, no kura atsperties, lai turpmāk mērītu pilsonisko zināšanu snieguma un līdzdalības kāpumu.

Projekta kolēģu vārdā
ar sveicieniem
Viktors

P.S. Kādā no nākamajiem ierakstiem – par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI darba dokumentu, kas veltīts sociāli emocionālo prasmju izpētei, rādot šo prasmju ietekmi arī uz pilsonisko līdzdalību (!)

 

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu. 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

Vairāklīmeņu modelēšana starptautisko izglītības pētījumu datos: nulles modelis

Ar kaut ko jau jāsāk. Jeb gada sākumā bija iespēja pāris dienas fanot par kādu lielisku brīvpieejas produktu MPlus, kura pirmsākumi, kā izrādījās, meklējami tālajā 1976. gadā. Šī programma jeb programmvide ir īpaši veidota liela apjoma starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu vajadzībām.

Tais pāris dienās varēju atcerēties (kārtējo reizi dzīvē) savus mat.stat. pamatus (un domās teikt paldies profesorei Ludmilai Bandevičai), un tos naski izmantot. Tā kā viena no starptautisko pētījumu projekta ambīcijām ir veidot atvērto zinātni un kopā meklēt atbildes un rekomendācijas rīcībpolitikai, tad nu riskēju un jau savus pirmos mikroskopiskos soļus lieku šepat. Kritikai, padomiem, idejām no jebkura interesenta.

Pirmais solis, lai izlemtu, vai attiecīgais mainīgais ir tā vērts, lai to pētītu vairākos līmeņos vēl ar citiem mainīgajiem, ir ICC (intra-class-coeficient). Būtībā tā ir izkliedes (dispersijas) proporcija, kuru izskaidro klāsteru (grupu) struktūra pētījumā. Mūsu gadīumā – skolas kā atsevišķi klāsteri. ICC izskaidro, cik procentus no lasītprasmes atšķirībām izskaidro skolu dažādība un cik skolēnu individuālais sniegums. Vai cits piemērs – cik procentus no kopējās izkliedes (dispersijas) sociālekonomiskajam faktoram izskaidro skolu dažādība?

Šis pirmais solis ir tā sauktā nulles modeļa galvenais rezultāts. Ja uzdodu pavisam vienkāršu pētniecības jautājumu: cik heterogēnas jeb neviendabīgas ir Latvijas skolas?

Izgriežot šo funkciju sarakstu ar visām ticamajām vērtībām (plausible values), kas PIRLS 2021 gadījumā ir piecas, kā arī neaizmirstot skolu svarus izlasē (jo lielām skolām ir lielāka iespēja iekļūt izlasē (skolēnu skaits!), un ja nepiemērotu svarus, tad iegūtu šķību vērtējumu, t.i. pieņemot vienādu iekļaušanu izlasē gan mazām, gan lielām skolām).

Tā nonākam līdz dispersijām un iespējai izrēķināt ICC 😊

Veicot aprēķinu gan par latviešu, gan lietuviešu sākumskolas lasītprasmi (datu avots PIRLS 2021), šis starprezultāts ļauj nofiksēt, ka 20% no lasītprasmes atšķirībām izskaidro skolas līmenis, 80% skolēnu individuālais sniegums. Abām Baltijas valstīm ICC ir ļoti līdzīgi.

Taču tas vien ir tikai mazs, mazs aprēķinu solis, un būtībā... mana nopelna tur nav nekāda, jo to visu nodrošināja MPlus, pasniedzēji un kolēģi no Spānijas izglītības ministrijas, Austrijas izglītības ministrijas un daudzi citi. Rēķinājām kopā. Un katrs jau “rakās” savas valsts datos. 😊

Svarīgs moments šajā vien ir tas, ka guvu pārliecību un to nostiprināju sarunās ar IEA pasniedzējiem – tik līdz, kā ICC pārsniedz 0,1, ir ļoti vērts pētīt nākamos līmeņus, kas izskaidro šādu izkliedi starp skolām. Un tas nozīmē, ka noteikti sekos vēl soļi. Ticu, ceru, ka atkal atradīsim tam laiku un pētīsim ne vien SES, bet arī skolotāju palīdzības ietekmi, digitālās vides ietekmi u.c. mainīgos, kurus noteikti ir vērts pārbaudīt ar MPlus palīdzību.

Lai laba, laba nākamā nedēļa,

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

STEM un mākslīgā intelekta laikmetā pieprasītās prasmes

Gada pirmajās dienās vairāki par tehnoloģijām un uzņēmējdarbību rakstoši mediji pārpublicēja ziņu aģentūras Bloomberg citētos ekonomista Christopher Pissarides izteikumus, ka nākotnes pasaulē, kurā liela loma būs mākslīgajam intelektam (MI), būs jāuzplaukst arī cilvēcisko attiecību prasmēm, empātijai un radošumam. 

Londonas Ekonomikas augstskolas profesors paredz, ka tagadējais lielais pieprasījums darba tirgū pēc informācijas tehnoloģiju (IT) un dabaszinātņu, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmēm kopumā, sekmēs strauju automatizāciju tieši IT un STEM jomās. Tādēļ ilgtermiņā darba tirgū joprojām būs ļoti pieprasītas vadības, radošuma un savstarpējo attiecību prasmes, tostarp komunikācijas, klientu apkalpošanas un veselības aprūpes jomās, jo šīs prasmes ir mazāk aizvietojamas ar tehnoloģijām, jo īpaši ar mākslīgo intelektu.  

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ziņojums “Izglītība īsumā 2023” (Education at a Glance 2023) rāda, ka atbilstoši lielajam STEM prasmju pieprasījumam, OECD valstīs vidēji lielākā daļa studentu, kuri 2021. gadā sākuši īsā cikla augstākās izglītības (koledžas) studijas, kā arī bakalaura studijas, ir uzņemti STEM studiju programmās.

Attēlā: Augstākajā izglītībā uzņemtie atbilstoši studiju jomām, dzimumam un studiju līmenim OECD valstīs vidēji, 2021. gadā, procentos
Piezīme:  STEM joma ietver dabaszinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātiku.   
Jomas sarindotas atbilstoši īsā cikla (koledžu) programmās uzņemto studentu īpatsvaram.  
Avots: OECD/UIS/Eurostat apvienotā datubāze, 2023. g., B4.2 un B4.3. tabulas.

Atbilstoši šiem datiem, 2021. gadā Latvijā STEM joma ir ar lielāko jeb 32% uzņemto studentu īpatsvaru bakalaura studiju līmenī, savukārt īsā cikla jeb koledžu programmās lielākais īpatsvars studentu bija uzsākuši studijas veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, t.i., 28% no koledžu programmās uzņemtajiem (B4.2. tabula). Tiesa, Latvijas Augstākās izglītības absolventu monitoringa (pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmā) 2020. gada datos STEM jomai pagaidām nav lielākais absolventu skaits un īpatsvars. 

Augstais pieprasījums pēc STEM prasmēm un to popularitāte OECD valstīs iespējams var veidot priekšstatu un vēstījumu, ka citām prasmēm, un, piemēram, sociāli-emocionālo prasmju mācīšanai, izglītības ceļā nav tik liela loma, un humanitārie un mākslas studiju virzieni nav tik nozīmīgi. Taču patiesībā izglītības sistēmas mērķis ir veicināt visu talantu un prasmju attīstību, sekmējot sabiedrības ilgtspējīgu pastāvēšanu un izaugsmi. 

Par to, kāda būtu vislabākā studiju pieredze STEM jomā studējošajiem, izpēte notiek, piemēram, ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Integrētās mācīšanās iniciatīvas projektā, kurā apkopo datus par humanitārās izglītības ietekmi STEM laikmetā. Līdzsvarotas, t.i., vairāk kā tikai STEM, prasmju mācīšanas nozīme atklājas arī kontekstā ar ASV datiem par vairāk kā divu trešdaļu STEM absolventu palikšanu ārpus turpmākās STEM karjeras. Šie absolventi atrod nodarbinātību un veido karjeru citās jomās, tostarp tādās, kurās viņiem nepieciešamas prasmes sadarboties, lai rastu risinājumus klimata pārmaiņu, sociālās nevienlīdzības, masu migrācijas un vardarbīgu konfliktu sociālajām sekām. Runa ir par risinājumiem, kas ir gan ētiski (mērķēti visu uzplaukumam), gan ekoloģiski ilgtspējīgi, gan indivīdu un kopienu veselību un labbūtību atbalstoši. 

Kā uzsver Integrētās mācīšanās iniciatīvas projektā iesaistītie mācībspēki, humanitāro zinātņu mācīšanas standarti ir kritiskās domāšanas praktizēšana, cilvēku rīcībspējas un atbildības uzsvēršana kopīgi veidojamajā pasaulē, spēja novērtēt pagātnes un tagadnes sabiedrību vērtības, un kā viss nosauktais aktīvi saplūst ar jaunatnes STEM izglītību un darbību STEM vadītajā pasaulē.

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".

Noturīgie lietuvieši

Gads aizsākās ar daudz labiem nodomiem, taču ko nu vairs par tiem, jo gada pirmais mēnesis jau drīz slīdēs pēdējā nedēļā un no ambīciju iecerēm tādi mazi krekšķīši vien palikuši. Teiksiet, ko tad biju sapņojusi? Nu, par piemēru – jau otro nedēļu cenšos kopsavilkt pavisam vienkārši sarēķinātu vienādojumu ar Mplus palīdzību, – jau otro nedēļu raugu, kā lai aizķeru mūsu labos rezultātus PISA Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment) 2022. gada cikla publikācijās, un pagaidām nekā. Taču – sapņi un darbi nekur nepazūd. Laiks vienkārši aizgāja vairāk tajā, ko sauc par garoziņas darbu, t.i. kārtīgu sadarbības līgumu salikšanu. Parasti jau pārmet juristiem ķeršanos. Tomēr te man arī ir cits viedoklis – ja mācētu salikt perfektu līgumu, tad tas neķertos pie mūsu juriskonsultiem, tad jau tas būtu ātri vien saskaņots un parakstīts. Tātad – viss prasa savu labu laiku un pacietību.

Bet... garš tas manu gaudu ievads 😊 jo nav jau tik traki, ja reiz beidzot esmu tikusi pie sava mazā spalvaskāta. 😊 Un gadu emuārā gribēju sākt ar prieku par mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Ne tikai dēļ sajūsmas par viņu perfekto Ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi, bet šoreiz vairāk par to, ka lietuvieši ir trāpījuši pašā “acītē” vienam no iepriekšējā cikla PISA 2022 kompleksajiem indikatoriem, ko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD – Organisation for Economic Co-operation and Development) vēlējās pētīt tuvāk. Proti – par izglītības sistēmu noturīgumu. Cik noturīgas ir mūsu izglītības sistēmas krīžu gadījumos, kāda tā bija Covid-19 pandēmija un kāda tā ir arī šobrīd Ukrainas kara dēļ.

Apbrīnojamā kārtā lietuviešiem ir izdevies būt kopā Japānu, Koreju, Ķīnu (skat. zemāk attēlu no PISA 2022 datu avota šeit).

II 1.1. attēls. Noturīgās izglītības sistēmas (resilient education systems).

Lai nebūtu šis pieticīgais emuāra ieraksts tik vien ar vienu attēlu, mazliet vairāk piemetināšu par to, kas tad katrā no trim elementiem: noturība matemātikas taisnīgumā, matemātikas sniegumā un labbūtībā – ir saturiski domāts.

Noturīgums matemātikas taisnīgumā (4.lpp.) lielā mērā balstīts divu rādītāju salīdzinājumā – sniegumā kā tādā un tajā, kā bērni jūtas piederīgi skolai. Jo lielāka saķere ar savu skolu, jo lielāka pārliecība par to, ka esi saprasts, novērtēts taisnīgi arī mācībās. Arī sociālekonomiskā fona (5.lpp.) pēc iespējas neitrāla ietekme ir būtiska (šeit gan kādā citā ierakstā ceru tuvāk pamatot, ka mums iet šajā ziņā vēl pulka labāk).

Noturīgums labbūtībā savukārt iet cieši kopā ar to, kā skola tiek pārvaldīta, vai, piemēram, pastāv iespēja sniegt skolu iekšējo novērtējumu, savu, kā skolēna pašnovērtējumu, cik droši jūtas bērni skolā. Skolai bija jāspēj nodrošināt kvalitatīvas mācības arī tad, ja skola bija pieejama vien attālināti (6.lpp.).

Noturīgums matemātikas sniegumā kā tāds bija saistīts ar investīciju apjomu izglītībā, un arī ne mazāk svarīgs bija tāds rādītājs, cik daudz skolēnu palika uz otru gadu, kā arī to, kādā vecumā skolēnus sāk dalīt speciālās izglītības programmās (turpat).

Un jāsaka, – visos rādītājos lietuviešu bērni, skolas, izglītības sistēma kopumā spēja atbalstīt savus skolēnus un viņi savukārt nodrošināt kvalitatīvu atgriezenisko saiti, lai arī kritisku pārmaiņu laikā, saglabātos augsti rezultāti. Puikūs broliai ir seserys!

Ticu, ka arī mums ir ne mazāk izcilu rādītāju no PISA 2022 un par to noteikti stāstīsim! Un noteikti jau drīz 😊

Ar sveicieniem
projekta komandas vārdā
Dace

Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".