Šodien ir 675. diena, kurā turpinās Krievijas pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu. Eiropas Savienībā pagaidu aizsardzību raduši vairāk kā 4 miljoni kara bēgļu, lielāka daļa no tiem ir sievietes un bērni.
Eiropas Savienības un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) valstis, starp tām arī Latvija, dara daudz, lai bēgļiem nodrošinātu “nepieciešamo atbalstu, tai skaitā izmitināšanu, uzturu, nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem bērniem”.
OECD Izglītības sistēmu indikatoru programma INES, gatavojot šī gada ziņojumu “Īsumā par izglītību 2023” (Education at a Glance 2023), apkopoja informāciju par lielākajiem šķēršļiem Ukrainas skolēnu un studentu iekļaušanai OECD valstu izglītības sistēmās, un par pasākumiem šo šķēršļu mazināšanai un sadarbības uzlabošanai ar skolēnu ģimenēm. Tam veltīta gan atsevišķa nodaļa ziņojumā, gan speciāli izveidots datu panelis. Apkopotā informācija rāda, ka gan valstu iestādes, gan bēgļu ģimenes viscaur Eiropā risina līdzīgas problēmas, taču galvenā no tām visās izglītības pakāpēs un veidos ir valodu barjera, un tās mazināšanai īstenotie pasākumi Eiropas valstīs ir līdzīgi.
Runājot par starptautiskajiem salīdzinošajiem izglītības pētījumiem, OECD ir finansējusi Ukrainas dalību Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (Programme for International Student Assessment) PISA 2022, nodrošinājusi ukraiņu analītiķu mācības PISA datu analīzē, sniedzot atbalstu arī pētījuma Ukrainas pirmo datu ziņojuma izstrādē, kā arī organizējot rezultātu paziņošanas pasākumu 5. decembrī Kijivā. Turklāt, OECD ir finansējusi Ukrainas skolēnu dalību Sociālo un emocionālo prasmju pētījumā (Survey on Social and Emotional Skills), kura šovasar apkopotajiem datiem būs liela nozīme Ukrainas izglītības sistēmas atjaunošanā un uzlabošanā.
“Izglītība ir svarīga. Skolotāji un skolotājas ir ļoti svarīgi” ir citāts no advokātes, rakstnieces un sabiedriskās aktīvistes Larisas Denisenko esejas “Būt skolotājai okupācijā”, kas publicēta eseju krājumā “Karastāvoklis”. Rakstniece uzsver izglītības un skolotāju lomu tautas un valsts pastāvēšanā, kā arī jautā par genocīda iespējamību 21. gadsimta Eiropā:
Tur, kur tagad ļoti tuvu ir krievu ienaidnieks, tur, kur ir krievu okupācijas varbūtība, jāpasargā un jāslēpj skolotāji un skolotājas. Nebiju spējusi iedomāties, ka mēs līdz kam tādam nonāksim.
Patiesi, neviens nespēja ticēt totalitārās pagātnes atdzimšanai 21. gadsimta Eiropā. Kāda loma ‘nonākšanā līdz kam tādam’ ir izglītībai un tās attīstības, un pētniecības mērķiem? Vai divu desmitu gadu ilgajos starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos mērīta patiesā lasītprasme, tekstu un informācijas izpratne? Vai adekvāti ir mērītas pilsoniskās zināšanas un kompetences? Ko mums stāsta tas, ka astoto klašu skolēnu pilsoniskās zināšanas tagadējā agresorvalstī ievērojami pieauga laikā no 2009. līdz 2016. gadam un bija ievērojami augstākas nekā pētījuma dalībvalstīs vidēji? Ko tas pavēsta viņiem?
Pasaules un jo īpaši Eiropas valstīm nepieciešama izpratnes par lasītprasmi atjaunināšana. Ukrainā izprast informāciju un lasīt tekstus mācās no jauna. Tādu domu pauž Oleksandrs Miheds esejā “Sāpju ābece: kā es no jauna mācījos rakstīt”:
(---) bija vajadzīgi vairāki mēneši, lai atrastu lasīšanā jaunu jēgu un izstrādātu jaunu pieeju. Ja reiz līdzšinējā lasīšanas pieredze nenosargāja ne mani, ne manu ģimeni, tad kā mūs var pasargāt zināšanas, kuras, pateicoties lasīšanai, iegūstam šobrīd?
Pakāpeniski rodas gan jauna izpratne par lasīšanu, gan jaunas zināšanas, par to, kā palīdzēt karā cietušai valstij. Mainās un pilnveidojas arī starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi, piemēram, jau kopš 2018. gada pievēršot uzmanību tam, vai skolēni, kuri ir gandrīz pabeiguši obligāto izglītību, prot atšķirt faktus no viedokļiem, un vai spēj identificēt drošticamas informācijas avotus.
Kara dienu skaitam turpinoties un tām ieejot 2024. gadā, ukraiņu rakstnieces vārdi atkal un atkal uzsver vērtībās balstītas izglītības un zināšanu nozīmi:
Taču ļoti ceru, ka tas mūs iemācīs miera laikos, pēc Uzvaras un arī tagad, kamēr turpinās šis karš, citādi, ar lielāku gādību, apzināšanos un novērtēšanu izturēties pret izglītību un kultūru, jo tieši tās mūs notur un padara stiprus (---).
Ar sveicieniem
projekta komandas vārdā
Viktors
P.S. Eiropas Savienības un OECD atbalsta resursi ukraiņu izglītībai:
https://www.izm.gov.lv/lv/atbalsts-ukrainai
https://education.ec.europa.eu/support-for-people-affected-by-russias-invasion-of-ukraine
https://www.oecd.org/ukraine-hub/en/#resources
Pārpublicējot, lūdzam norādīt avotu.
Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".
