Zināšanas un uzticēšanās

Šajā ierakstā par izglītības datu gadagrāmatu “Īsumā par izglītību 2023” gribas celt tiltus arī uz citiem avotiem. Iespējams, ka tas izdosies. 

Starp daudziem rādītajiem, kurus katru gadu publicē “Īsumā par izglītību” jeb Education at a Glance (saīsinājumā EAG) regulāri tiek ietverti rādītāji par izglītības ietekmi sociālajā un politiskajā dzīvē, un izpratnē par vērtībām. 2023. gada publikācijā izglītības sociālās ietekmes dati atspoguļoti A6 sadaļā. Ziņojums atklāj, ka 25-64 g. v. pieaugušajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs (OECD) valstīs neatkarīgi no viņu iegūtās izglītības pakāpes ir vienota izpratne par demokrātijas funkcionēšanu. Tas ir ļoti nozīmīgs rādītājs, kas vieš cerības par sabiedrību saliedētību OECD valstīs un spējām vienoties par vērtībām. 

Taču ir arī citi rādītāji, kas atspoguļo atšķirīgas vērtības vai izpratni pieaugušajiem ar augstāko izglītību un tiem pieaugušajiem, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību. Datos parādīta saistība starp izglītību un ticību sazvērestības teorijām. Sazvērestības teorijas ir nopietns dezinformācijas avots. Visus notikumus sabiedrības dzīvē tās izskaidro ar ietekmīgu indivīdu vai grupu slepenām darbībām. Ticību sazvērestības teorijām saista ar sociāli un individuāli kaitīgu uzvedību, samazinātu atbalstu demokrātiskai valdībai un zemu uzticēšanos institūcijām, nevēlēšanos risināt klimata pārmaiņu problēmas un sliktiem medicīniskiem lēmumiem. Datos augstākā izglītība parādās kā viens no faktoriem, kas mazina ticību sazvērestības teorijām. Piemēram, Eiropas sociālās aptaujas 10. cikla dati rāda, ka vidēji OECD valstīs gandrīz 32% pieaugušo, kuriem nav vidējās izglītības tic, ka zinātnieku grupas manipulē, fabricē un slēpj pierādījumus, lai maldinātu sabiedrību. Gandrīz divreiz mazāk ir pieaugušo ar augstāko izglītību, kuri tic šādai zinātnieku sazvērestībai. 

Šomēnes OECD publicētajā prasmju pārskatā Skills Outlook 2023 ir dati par prasmēm orientēties mūsdienu informācijas sabiedrībā. Vidēji 43% respondentu visās OECD valstīs norādīja, ka „ļoti” uzticas zinātniekiem, viņu precīzas informācijas par pasauli meklējumos. Uzticēšanās zinātnei un zinātniekiem bija augstāka valstīs, kur jauniešiem bija labāka izpratne par zinātnisko pētījumu metodēm.

Attēlā: Pieaugušo uzticēšanās zinātnei indekss un pieaugušo īpatsvars, kuri uzticas zinātniekiem, 2018. gads. Vidējais uzticēšanās zinātnei indekss (kreisā y ass) un to pieaugušo procentuālā daļa, kuri ziņo, ka uzticas zinātniekiem (labā y ass)

Attēlā uz kreisās y ass ir parādīts vidējais uzticības indekss zinātnei. Skaitlis uz labās ass parāda to pieaugušo procentuālo daļu (vecumā no 15 gadiem), kuri teikuši, ka uzticas zinātniekiem. Valstis ir sakārtotas dilstošā secībā atbilstoši uzticības zinātnei indeksam. 

Avots: Wellcome Trust (2018), Wellcome Global Monitor 2018

Latvijas dati izceļas ar salīdzinoši augsto uzticības zinātnei indeksu un trešo zemāko īpatsvaru pieaugušajiem, kuri uzticas zinātniekiem (20% Latvijā, 44% ES vidēji). 

Šonedēļ publicētajā Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 pirmo rezultātu ziņojumā “Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā Latvijā” sniegti aptaujas dati par astoto klašu skolēnu autoritātēm, kurām viņi uzticas. Gandrīz 50% skolēnu ir atbildējuši, ka zinātnieki ir starp autoritātēm, kurām skolēni uzticas. 

Ļoti ticams, ka skolēni ir zinošāki par to, kā darbojas zinātne un kāpēc zinātnieki mēdz mainīt savus uzskatus un rekomendācijas, parādoties jauniem faktiem un pierādījumiem. Prasmju ziņojums uzsver, ka ir pietiekams pamatojums saglabāt uzticēšanos zinātniskajai informācijai, pat ja zinātnieki var nepiekrist viens otram vai laika gaitā mainīt savus uzskatus. Zinātne attīstās un tā nav dogmatiska. Zinātnieki ir aizrautīgi skaidrojumu meklētāji un ir vērts uzticēties viņu aizrautībai. 

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot atsauce obligāta

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".
                               

Ne tikai dziedāt un dejot, bet arī iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs

Šodien Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītibas pētniecības institūta vadošā pētniece Ireta Čekse kopā ar izcilu komandu – profesoru Andreju Geski, pētniekiem Kristīni Kampmani, Kasparu Kiri un Reini Alksni publicēja Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (Internation Association for the Evaluation of Education Achievement, IEA) Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma (International Civic and Citizenship Education Study, ICCS) 2022. gada cikla pētījuma pirmos rezultātus.

Viņu ziņojums “Jaunais atskaites punkts pilsoniskajā izglītībā Latvijā” vieš cerību, ka jaunais Skola2030 izglītības saturs, kurš spēcīgi caurvij pilsoniskās līdzdalības prasmi vispārējā izglītībā tiešām parādīs rezultātu uzlabojumu. Konferenci caurstrāvoja cerība, ka šodien fiksēto rādījumu 490 punktu apmērā (sk. 1. attēlu zemāk) varēsim uzskatīt kā to punktu, kuram esam tikuši pāri un spējam pakāpties augstāk par savu ļoti zemo vietu.

1. attēls. Dažu valstu salīdzinājums 2009.-2022. gadu Starptautiskās pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS. Avots: https://www.iea.nl/studies/iea/iccs

Kā atzīmēja pētnieki, mūsu valsts skolēnu punkti ir knapi noturējuši savu sniegumu B līmenī, un tas uz ko mums būtu jātiecas ir noteikti šī līmeņa nostiprināšana un spēcīgāka to prasmju attīstīšana, kas mūsu skolēnus virzītu vairāk uz A līmeni. (sk. 2. attēlu, no vadošās pētnieces Iretas Čekses prezentācijas).

2. attēls. Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma līmeņu prasmju sadalījums. Avots: vadošās pētnieces Iretas Čekse prezentācija. Pilnu ierakstu skatiet šeit.

Taču plašu rezonansi ir guvis attēls (sk. zemāk 3. attēlu), kurā konstatējam to, ka 75% jauniešu savu valsti pēc desmit gadiem redz kā ES un NATO dalībvalsti, tomēr satraucoši ir redzēt 25% jauniešu, kas Latviju redz ārpus šīm organizācijām (9%) un pat kā daļu Krievijas (9%) vai izgaisušu (7%). Diemžēl arī redzam sakarību, ka šo 25% jauniešu zināšanas krietni atpaliek (C līmenis) no 75% vienaudžu (B līmenis), un tas nozīmē, ka šie robi pilsoniskajā izglītībā aizpildās ar naratīviem, kas ir pretēji Latvijas valstiskumam. Vienotas skolas projekts varētu būt viens no instrumentiem šādu robu mazināšanai.

 

3. attēls. Kā Tu redzi Latviju pēc desmit gadiem? Avots: Latvijas skolēnu atbildes Starptautiskajā pilsoniskās izglītības pētījumā ICCS 2022. 

Un noslēdzot šo īso ierakstu un lieliski pavadīto dienu, tik vēlētos visus aicināt izlasīt šo ļoti vērtīgo Latvijas Universitātes pētnieku ziņojumu un arī rast iespēju noskatīties ne tikai pētnieku priekšlasījumu, bet arī ekspertu diskusiju šeit. Mūs visus tiešām iedvesmoja Evija Vildiņa, 12.c klases skolniece, kas darbojas skolēnu pašpārvaldē, pārvalda Siguldas pilsētas vidusskolas IG kontu, darbojas jaunatnes organizācijā “Nītaureņi”. Viņa vairākkārtīgi akcentēja, ka skolotājiem jādod arvien vairāk iespēju skolēniem būt aktīviem, ka jāļauj izstrīdēties, izdiskutēt. Viņa izteica pateicību saviem skolotājiem, kas tieši šādi rīkojas. Skolotāju drosme organizēt grūto jautājumu diskusijas un veicināt aktīvas sarunas dod iedvesmu jauniešiem tālāk būt aktīviem. Lai jauniešu laiks paiet ne tikai brīnišķā korī un deju ansamblī, bet arī diskusijās, brīvprātīgo darbā un audzējot mākslu kvalitatīvi risināt strīdus! Lai notiek!  

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

Bērnu līdzdalība lēmumu pieņemšanā

Tuvojoties Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS 2022 pirmo rezultātu paziņošanas dienai, tematiski atbilstošs ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD Izglītības pētniecības un inovāciju centra CERI šomēnes publicētais dokuments par bērnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā (Child participation in decision making: Implications for education and beyond). Jau pavisam drīz būs zināmi jaunākie rezultāti par astoto klašu skolēnu pilsoniskajām kompetencēm un sabiedrisko līdzdalību, taču OECD apkopotie secinājumi no dažādiem pētījumiem atkal un atkal atgādina, ka bērnu un jaunatnes līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pašus bērnus un jauniešus

• uzlabo sociālo iekļaušanu,
• veido vienlīdzīgākas kopienas,
• un palīdz jaunatnei psiholoģiski veselīgāk un drošāk pieaugt.

OECD Jaunatnes konsultatīvā padome (Youthwise) trāpīgi atzīst, ka globālā līmenī 

“jaunieši ir trešā daļa iedzīvotāju un 100% nākotnes” 

(2021. gadā OECD valstīs vidēji 17,6% iedzīvotāju bija jaunāki par 15 gadiem). Pietiekami daudz datu liecina, ka, sadarbojoties ar bērniem un jaunatni, un sniedzot viņiem līdzdalības iespējas, sabiedrības kļūst saliedētākas, noturīgākas, un demokrātiskākas. 

Izglītības sistēmām ir nozīmīga loma, lai skolēni veidotos par atbildīgiem, informētiem un iesaistītiem sabiedrības locekļiem. Tas palīdzēs viņiem sekmīgi piedalīties sabiedriskajās diskusijas un pieņemt lēmumus par labu sev un savai kopienai. Mūsdienās, reaģējot uz konceptuālajām izmaiņām izpratnē par bērnību, un izpratni, ka bērni var un viņiem ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, arī izglītības sistēmām ir jāattīstās, lai iespējotu skolēnus kā personības un sabiedriskās dzīves veidotājus.
Neraugoties uz pēdējo gadu izmaiņām uzskatos par bērnu un pusaudžu spējām (kliedējot mītus par nenobriedušiem pusaudžu prātiem), bērnība joprojām tiek uzlūkota kā kaut kas ievainojams, un bērni -  tikai kā aizsargājami. Lai arī ANO Bērnu tiesību konvencija rekomendē politiku veidošanā uzklausīt bērnu viedokli un Eiropas Savienības Bērnu tiesību stratēģija un Bērnu garantija aicina iesaistīt bērnus sabiedriskajās aktivitātēs, tomēr šķērslis bērnu līdzdalībai un kopumā bērnu tiesību īstenošanai, ir tas, ka pieaugušie neuztver bērnu tiesības nopietni. Pastāv uzskats, ka bērniem trūkst spēju (capacity) piedalīties lēmumu pieņemšanā. Salīdzinot ar pieaugušajiem bērni tiek uzskatīti par naiviem, lētticīgiem un ievainojamiem. Viņi ir “nākotnes pilsoņi”, nevis tagadnes, un  tāpēc nav jāiesaista debatēs un lēmumu pieņemšanā. 

Pieaugušie pauž skepsi par bērnu spējām sniegt jēgpilnu ieguldījumu lēmumu pieņemšanā, vai arī bažas, ka lielākas kontroles uzticēšana bērniem mazinās pieaugušo autoritāti. Jēgpilna bērnu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā prasa pārskatīt dažus dziļi iesakņojušos pieņēmumus par varas attiecībām starp pieaugušajiem un bērniem. Ja pieaugušie neuzklausa un nerespektē bērnu viedokļus, tas padara līdzdalību par bezjēdzīgu. 

Dokumentā nosauktas drošas, ētiskas un jēgpilnas līdzdalības pazīmes. Līdzdalībai jābūt:

• Caurskatāmai
• Brīvprātīgai
• Cieņpilnai
• Atbilstošai
• Bērniem draudzīgai (adekvāts laiks, resursi un dalībniekiem pielāgotas iespējas)
• Kompetentu pieaugušo atbalstītai
• Iekļaujošai
• Drošai un riskus anticipējošai (risk-sensitive)
• Atbildīgai (accountable)

Dokumentā aprakstīti dažādi līdzdalības modeļi (piemēram, Lundi modelis) un labas prakses piemēri bērnu līdzdalībai. Jaunatne var līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē, piedaloties:

• vēlēšanās no 16 gadiem Austrijā, no 17 Grieķijā, pašvaldību vēlēšanās no 16 gadiem Igaunijā, no 17 gadiem Izraēlā
• pilsoņu asamblejās, kongresos 
• bērnu un jauniešu parlamentos 
• vietējās, nacionālās un starptautiskās jauniešu padomēs 
• e-līdzdalības platformās.
  

Bērnu līdzdalības piemēri OECD valstīs: 

• skolēnu padomes
• skolēnu apvienības
• skolēnu iniciēti projekti un pasākumi
• līdzdalība ar budžeta izlietojumu saistītos lēmumos
• līdzdalība lemšanā par mācību saturu un līdzdalība vērtēšanā
• skolēnu līdzdalība skolu inspekcijās.

Līdzdalība lēmumu pieņemšanā var izpausties kā ‘daži krēsli pie galda’. Šīs sēdvietas ļoti reti domātas skolēniem ar īpašām vajadzībām, jaunākiem skolēniem un skolēniem no sociāli nelabvēlīgām vidēm. Taču iekļaušana ir svarīga, lai mazinātu pilsoniskās līdzdalības iespēju plaisu. Īrijā, izstrādājot Rīcības plānu pāridarījumu novēršanai (Action Plan on Bullying) tā izstrādē tika iesaistīti vairāk kā 170 bērni, ieskaitot bērnus ar īpašām vajadzībām, un romu un bēgļu bērnus. 

Dokuments atsaucas uz skolas vides pētījumiem, kuros secināts, ka bērnu tiesību īstenošana nemazina skolotāju autoritāti, taču sniedz ieguvumus gan skolēniem, gan skolotājiem. Pierādījumi rāda, ka dalība lēmumu pieņemšanā skolā pozitīvi ietekmē mācīšanos un mācīšanu, un labbūtību. Konsultēšanās ar bērniem ir svarīga, taču nav pietiekama. Līdzdalība ietver mācīšanos un refleksiju visiem iesaistītajiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Līdzdalība ir process, nevis atsevišķs pasākums. Lai nodrošinātu bērnu kvalitatīvu līdzdalību, ir jāiegulda laiks, pūles un citi resursi. Jāparedz, ka laiks ir jāiegulda arī no bērnu puses. Ieguvumi to visu atsver. 

Projekta komandas vārdā,
ar sveicieniem
Viktors

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai". 

Mūžu dzīvo, mūžu mācies – aktuālie dati par mūžizglītību

 

Salīdzinoši nesen, t.i. 13. novembra rīta pusē, mūsu komanda (komandiņa) arī piedalījās mūsu ilggadīgo un ikdienas darbā ļoti ciešo sadarbības partneru – Centrālās statistikas pārvaldes – organizētajās Akadēmiskajās brokastīs par konkrēti vienu mums kopīgi svarīgu tēmu – aktualitātēm izglītības datu jomā. Šoreizīt – par mūžizglītību. Var teikt, ka mēs iesildījāmies nākamajam gadam, kura nogalē nāks klajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Development and Co-operation – OECD) Pieaugušo prasmju pētījuma (Survey of Adults Skills, The Programme for the International Assessment of Adult Competencies – PIAAC). Mūsu Latvijas dalība šajā starptautiskajā pētījumā bija iespējama pateicoties izcilai sadarbībai starp Latvijas Universitāti un pētījumu centru SKDS, kuru izcilības arī tika apbalvotas ar Ministru kabineta Atzinības rakstiem. Paldies par to Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesorei Aijai Zobenai un pētījumu centra SKDS projektu vadītājai, sociālo zinātņu doktorei Ivetai Briškai.

Tomēr šoreizīt ieraksts būs par Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem, kurus mums nodrošina Centrālā statistikas pārvalde. Pašas svarīgākās ziņas no apsekojuma ir pozitīvas, proti – ja 2016. gadā no 25-64 gadus veciem iedzīvotājiem pieaugušo tālākizglītībā piedalījās 48%, tad 2022. gadā šis īpatsvars pieauga līdz 52%. Lieliski! Tāpat arī dati rāda, ka 89% no iesaistītajiem neformālajā izglītībā bija saistīta ar darbu. Arī to ir ļoti labi apzināties, jo tas papildus apliecina, ka darbam vajadzīgās prasmes tiek nepārtraukti pilnveidotas. Savādāk arī nedrīkstētu būt.

Izmantojot Kalvja Okmaņa, CSP Sociālās statistikas metodoloģijas daļas vecākā eksperta, prezentācijas lielisku slaidu (lūdzu sk. zemāk attēlu) var redzēt arī galvenos iemeslus, kāpēc piedalāmies vai kāpēc nepiedalāmies savu zināšanu un prasmju papildināšanā. Ar lielāko īpatsvaru norādītais iemesls, kāpēc piedalāmies, apstiprina ieprieš minēto pamatojumu – 79% (no tiem, kas piedalās) vēlas labāk veikt savu darbu! Taču arī ne mazākā efektā, tikai ar otrādo zīmi, ir 66% (no tiem, kas nepiedalās) uzskata, ka apmācības nav nepieciešamas. Šeit ir liels potenciāls, ko mums kopā būtu jāspēj tomēr pakustināt. Jo paliekot bez prasmju pilnveides, dinamiska tirgus apstākļos, var ātri palikt ārpus nodarbinātības. Tāpēc jāmeklē tie āķīši, kas tomēr rosinātu lielā daļā pieaugušo meklēt sevī spēkus atjaunoties un turpināties.  

Savukārt, ja raugām, cik stundas gadā esam gatavi ziedot savai izglītībai, tad diemžēl jāatzīmē, ka šo stundu skaits ir mazinājies, t.i. no 76 (2016. gadā) līdz 52 (2022. gadā) stundām. Kaut kur, protams, jāpiedomā arī mums kā respondentiem, vai atceramies visas nodarbības un vai tās par tādām uzskatām, kurās esam piedalījušies. Jo biežāk kā kursus uztveram vien teju formālās izglītības semestru nodarbības, un piemirstam, ka arī nelielā skaitā stundu nodrošinātās nodarbības, arī ietilpst neformālās pilnveides kopā. Tāpēc 😊 – esam atbildīgi, kad piedalāmies šajos apsekojumos, un mēģinām atcerēties visu, ko vien esam darījuši gada laikā 😊

Pretēji stundu samazinājumam, tas, ko esam tērējuši, lai varētu piedalīties izglītošanā, ir pieaudzis vairāk par 150 eiro (no 217€ 2016. gadā uz 375€ 2022. gadā) jeb par 72,8%. Tas ir ļoti būtisks pieaugums, tomēr arī jāatceras, ka bez inflācijas šajā periodā arī nebijām iztikuši (18,2%), kas nedaudz mazina būtisko pieaugumu.

Noslēdzot šo pavisam nelielo atspulgu no brīnišķas rīta sarunas pirms teju nedēļas, vēl tik jāpiebilst, ka no tiem, kas nepiedalījās tālākizglītībā, vien 0,7% trūka darba devēja atbalsta, taču 13% gadījumu nevarēja apvienot ar sava darba grafiku. Un to saliekot kopā gribētos vien lūgt visiem darba devējiem (visos līmeņos) pēc iespējas atbalstīt tālākizglītību, lai stundu skaits (kas ir viens no mērāmajiem rādītājiem) nesaruktu vēl mazāk. Jo gada griezumā 52 stundas ir gaužām maz. Dzīvojam gudri!

Projekta komandas vārdā
ar sveicieniem
Dace

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

 

Projekts Nr. 4.2.2.5/1/23/I/001 "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai".