Formālās izglītības sistēmu raksturo noteikti priekšraksti, piemēram, ir definēta kartība, kādā skolēni un studenti tiek uzņemti izglītības iestādēs un kādā kārto noslēguma pārbaudījumus, ir definēti sasniedzamie rezultāti un kritēriji, pēc kuriem vērtē apgūtās kompetences, ir noteiktas prasības skolotāju izglītībai un kvalifikācijai, u.tt. Gadu gaitā šie priekšraksti pamainās, tādēļ visvairāk izglītības sistēmā tiek sagaidīts no skolotājiem – augsta līmeņa profesionāļiem, kuri virtuozi spēj ikvienu izglītības standartu izmantot kā instrumentu, lai sasniegtu galveno – mācīt skolēnu (nevis mācību priekšmetu) un nodrošināt bērnus un jauniešus ar visām plaukstošai personiskajai un sabiedriskajai dzīvei nepieciešamajām kompetencēm.
Izglītības sistēma ir atvērta, caurausta un mijiedarbojas ar visām ekonomiskajām, sociālajām, klimatiskajām, politiskajām, un diemžēl pat epidemioloģiskajām ietekmēm, kā arī saņem enerģiju no sabiedrības un indivīdu vērtībām. No izglītības sistēmas tiek sagaidīts, ka tā ir elastīga. Piemēram, ja valsts ekonomikai vairāk nepieciešami informācijas tehnoloģiju, dabaszinātņu, vai medicīnas profesionāļi, tad sistēma vairāk resursu atvēl to sagatavošanai. Vai arī, piemēram, tiek sagaidīts, ka izglītības sistēma pasargās bērnus no tāda uzvedības modeļa pārņemšanas, kas pašapliecināšanos saskata otra noniecināšanā, un mazinās sociālo audumu deldējošu stereotipu izplatīšanos vismaz izglītības iestādēs.
Izglītības sistēmu sniegumu rāda starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi. Zemāk tabulā Latvijas skolēnu snieguma rezultāti sagrupēti pēc tā, vai tie ierindojas virs pētījuma rezultātu skalas vidējā un OECD valstu vidējā līmeņa, atbilst vidējam līmenim, vai ir zem tā.
Jaunākajā lasītprasmes mērījumā 4. klasēm 2021. gadā (PIRLS 2021) Latvijas skolēniem 528 punkti, kas ir ievērojams samazinājums no 2016. gada 558 punktiem, tomēr augstāk par Vācijas (524 punkti), Slovēnijas (520 punkti), Francijas (514 punkti) un pētījuma dalībvalstu skalas vidējo. Matemātikas un dabaszinātņu kompetenču mērījums 4. klasēm 2019. gadā (TIMSS 2019) ierindoja Latvijas skolēnu sniegumu pētījuma dalībvalstu labākajā desmitniekā. Dabaszinātnēs Latvijas 15 gadus jauno skolēnu rezultāti (OECD PISA 2018) atbilst attīstīto valstu vidējam līmenim, matemātikā virs tā, bet lasīšanā – nedaudz zem. Būtiski, ka izaugsmes domāšanas (growth mindset) mērījumā (OECD PISA 2018) Latvijas skolēnu rezultāti ir augstāki par attīstīto valstu vidējo. Attīstīto valstu vidējam līmenim atbilst Latvijas 15 gadus jauno skolēnu rezultāti finanšu pratībā (OECD PISA 2018) un globālajā kompetencē (OECD PISA 2018).
Savukārt mērījumā par skolēnu prasmi savstarpēji sadarboties, risinot problēmas (OECD PISA 2015), Latvijas 15 gadus jauno skolēnu rezultāts bija zem OECD vidējā, bet pilsonisko kompetenču mērījumā 8. klašu skolēniem (ICCS 2016) Latvijas skolēnu rezultāts bija zemāks par citu Eiropas valstu skolēnu rezultātiem un zemāks, nekā pētījuma dalībvalstīs vidēji.
Attēlā: Latvijas un dažu valstu ICCS rezultātu salīdzinājums ir atspoguļots izmantojot standartizācijas formulu, t.i. rēķinot pret pētījuma vidējo un dalot ar standartnovirzi. Šī pieeja izmantota, lai salīdzinājumā ietvertu arī 1999. gadu ar atšķirīgu snieguma skalu. Latvijas skolēnu rezultāti uzlabojas no viena pētījuma cikla uz nākamo, taču vēl 2016. gadā bija zem pētījuma vidējās vērtības.
Avots: Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA dati un IZM aprēķini
Kritiskākais no starptautiskajiem rādītājiem Latvijai ir 15 gadus jauno skolēnu pāridarījumu indekss (OECD PISA 2018), ar vislielāko skolēnu daļu, salīdzinot ar citām attīstītajam valstīm, kuri vismaz dažas reizes mēnesī piedzīvojuši pāridarījumus skolā. Indekss signalizē par problēmām Latvijas skolēnu sociāli-emocionālajā kompetencē.
Tādā veidā, primitīvi sagrupējot tabulā starptautiskos rezultātus, ir viegli padoties vienkāršākā secinājuma vilinājumam un teikt, ka Latvijas izglītības sistēmā acīmredzot ne tik labi veicas nodot skolēniem prasmi risināt problēmas, kopīgi sadarbojoties, kā arī prasmi vērtēt to, kas ir labs kopienas un sabiedrības uzplaukumam. Starptautiskie dati rāda, ka matemātikas un dabaszinātņu kompetences Latvijas izglītības sistēma skolēniem nodrošina salīdzinoši labāk. Par to nebūtu jābrīnās, jo vismaz kopš 2008. gada pamatizglītībā tiek īstenoti īpaši mērķēti un finansēti pasākumi matemātikas un dabaszinātņu kompetenču attīstībai. (Vairāk par Latvijas veiksmes stāstu - Eiropas Komisijas publikācijā).
Izglītības pētnieki, komentējot lasītprasmes pētījuma PIRLS 2021 Latvijas rezultātus, uzsver, ka ikvienam skolotājam jābūt lasītprasmes skolotājam. Protams, sporta vai dabaszinību skolotājam nav jāīsteno valodas mācību priekšmeta programma, nē, taču katrs skolotājs motivē bērnus iedziļināties, spriest un vērtēt. Atvērtā sistēmā, kāda ir izglītības sistēma, viss ir savstarpēji saistīts. Tieši tāpēc ir tik svarīgs skolotāju savstarpējais atbalsts un sadarbība. Iedvesmu tam šovasar vēl var gūt, piemēram, iepazīstoties ar ekspozīciju par Eduardu Veidenbaumu muzejā Kalāčos, un uzzinot, ka dzejniekam ļoti patika rēķināt un popularizēt dabas zinātnes. Izcils avots starppriekšmetu saiknei.
Ar sveicieniem
Viktors
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta