Lai arī šobrīd visaktīvākā prioritāte ir Centrālās finanšu līgumu aģentūras atlases dokumentu salikšana, taču ņemot vērā, ka vakardien izdevās salikt pirmo melnrakstu līdz pašam galiņam [un atdot komentāriem kolēģiem, lai varam iesniegt līdz 6.septembrim palīdzošiem komentāriem no CFLA], šorīt tik ļoti gribas pateikt kaut ko pavisam nedaudz no lasītprasmes nesenā starptautiskā pētījuma (PIRLS2021).
Tik ierasts teiciens tiem, kam skola bija un ir un būs kaut kas īpašs un pacilājošs. Man veicas. Esmu augusi skolotājas ģimenē, un 1. septembris bez izņēmumiem ir mūsu ģimenes svētki.
Un šoreizīt tik vēlējos pacelt vienu vien attēlu. Par mīļajām grāmatām. Ir interesanti, ka starptautiskajā pētījumā skatās uz grāmatu skaitu mājās. It kā gribas teikt: "Vai tiešām, tiešām grāmatu skaitam ir nozīme bērna lasītprasmē?".. Taču dati rāda, ka ir gan. Vismaz lielākajā daļā Latvijas pilnīgi noteikti. Šķiet būtībā jau tomēr tas ir par ģimenes vērtībām. Grāmatu skaits varētu būt neliels, neliels spogulis tam, ka rūp šī brīnumu pasaule, šis labais informācijas avots, šis savas apziņas izziņas avots…
Avots: https://www.iea.nl/data-tools/repository/pirls
Šoreiz vienīgā bilde [jo drīz jau sauc darbu duna] parāda, ka gandrīz neatkarīgi no ģeogrāfijas tipa mājās ar vairāk grāmatām, arī bērnam lasīšanā ir labāki rezultāti. Tomēr attālinātajās lauku teritorijās Latvijā grāmatu skaits mājās nedod vien labākus rezultātus. Kaut kas vēl vajadzīgs klātu, lai sasniegtu labākus rezultātus.
Un tomēr – visā Latvijā ne vien lietus, “baltas lapas”, bet arī tūlīt, tūlīt jauns mācību gads! Lai tas sekmīgs, lai kopā ar grāmatām un saviem mīļajiem skolotājiem!
Ar sveicieniem,
Dace
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta