Vakarrītā publicējot īso ierakstu par grāmatu skaita [mājās] ietekmi uz bērnu lasītprasmi, kolēģi ar smaidu tviterī jautā, vai tiešām tā būtu izšķiroša pazīme. Noteikti nē. Tā ir viena no ļoti daudzām pazīmēm, kas raksturo lasītprasmi veidojošo vidi, un ir tikai viens no faktoriem, kas atstāj ietekmi uz bērnu spējām un prieku lasīt.
Tad nu atkal gribējās ielūkoties PIRLS 2021 publiskajā datu bāzē un paskatīt, kā ir ar vecāku prieku lasīt – vai tā arī ir vides pazīme, vai arī kas nedaudz vairāk.
Avots: https://www.iea.nl/data-tools/repository/pirls
Un, ja iepriekšējā emuāra ierakstā, bija smagi konstatēt to, ka attālinātajās lauku teritorijās (salīdzinot ar visiem citiem vairāk urbanizētiem teritoriālajiem iedalījumiem) liels grāmatu skaits mājās nebija atstājis sagaidāmo pozitīvo efektu, tad šoreiz tiešām prieks par to, ka attālinātajās lauku teritorijās lielu (46 punkti!) efektu uz to, kādi ir skolēniem lasītprasmes rezultāti, ir atstājis vecāku lasāmprieks! Kas uzliek atbildību visiem vecākiem – piemērs ar ķiveri, braucot ar velosipēdu, piemērs ar lasīšanu ikdienas plūdumā. Lai kopā izdodas un tad noteikti būs rezultāti!
Ar sveicieniem vēl augustā,
Dace
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta