Pagājušajā nedēļā Īrijā notikusī starptautiskā izglītības pētniecības konference, par kuras norisēm lasiet, lūdzu, iepriekšējos bloga ierakstos šeit, šeit, šeit un vēl šeit, parādīja, cik ļoti izglītību pētošās pasaules uzmanība pievērsta lasītprasmes pētījuma PIRLS 2021 pirmajiem rezultātiem. Eiropas Komisijas analītiķi ir sagatavojuši kodolīgu pārskatu par Eiropas Savienības (ES) valstu PIRLS rezultātiem, kas saucas “Bērnu lasītprasme un labbūtība ES valstīs” (Children’s reading competence and well-being in the EU).
Ziņojumā uzsvērts, ka PIRLS 2021 ir starptautiskā mērogā pirmais pandēmijas laikā veiktais skolēnu sasniegumu vērtēšanas pētījums, tādēļ tā rezultāti jāvērtē ar piesardzību. Diemžēl, mēs nekad lāgā neuzzināsim, vai un cik daudz sasniegumu izmaiņas starp 2016. gadu (kad veikts iepriekšējais novērtējums) un 2021. gadu ietekmējis Covid-19, un cik daudz kādi citi faktori:
Lai gan pandēmija, visticamāk, negatīvi ietekmēja lasīšanas sniegumu 2021. gadā, izmaiņas starp 2016. gada un 2021. gada rezultātiem nevar izmērīt Covid-19 ietekmi uz tiem, jo: i) tās neļauj pētniekiem izveidot hipotētisku scenāriju ( t.i., kādi būtu rezultāti, ja pandēmijas nebūtu), ii) vairāki citi faktori laikā no 2016. gada līdz pandēmijas uzliesmojumam varēja ietekmēt lasīšanas sasniegumus 2021. gadā. (7. lpp.)
19 ES valstīs jaunais PIRLS pētījums, kā plānots, tika veikts ceturtās klases noslēgumā, bet piecās ES valstīs, to skaitā Latvijā, pandēmijas dēļ tas pārcelts uz piektās klases sākumu. Analītiķuprāt, tas padara neiespējamu abu valstu grupu salīdzināšanu savā starpā, kā arī otrās grupas valstu rezultātu salīdzināšanu ar saviem rezultātiem iepriekšējos PIRLS ciklos, kad vērtēti ceturto klašu skolēnu sasniegumi. Šāds secinājums šķiet ļoti kategorisks. Bet, kādi tad vēl ir ziņojuma galvenie secinājumi?
Nevienā no ES valstīm starp 2016. un 2021. gadu nav bijusi lasītprasmes uzlabošanās, bet dažās no valstīm tā ievērojami kritusies.
Dzimumu atšķirības lasītprasmes sasniegumos joprojām pastāv, un sociālekonomiskais statuss ir spēcīgs lasīšanas kompetences noteicējs (predictor).
Bērnu labbūtība skolā ir saistīta ar PIRLS sniegumu, bet pāridarījumu (bullying) un neveselīgu situāciju izplatība liek celt trauksmi.
Negatīvā saistība starp pāridarījumu biežumu un lasīšanas sniegumu ir ļoti spēcīga. Bērnu, kuriem tiek darīts pāri katru nedēļu, vidējie lasītprasmes rādītāji ES valstīs ir par aptuveni 40 līdz 85 punktiem zemāki, nekā to bērnu rādītāji, kuri nekad nav bijuši pakļauti pāridarījumiem Pieņemot, ka 30 punkti laika izteiksmē ir apmēram viens mācību gads, Latvijā tie ir 60 punkti jeb aptuveni divi mācību gadi. Dati nav pietiekami, lai secinātu par tiešu cēloņsakarību pāridarījumu ietekmei uz lasīšanas sasniegumiem. Cēloņsakarība var darboties arī pretējā virzienā, t.i., bērnus skolā apsmej un apceļ tāpēc, ka sekmes un lasītprasme ir vājas. Var būt arī situācijas, ka vājo lasītprasmi un pakļaušanu pāridarījumiem nosaka bērna sociālekonomiskais stāvoklis. Tomēr, kā raksta ziņojuma autori, vēstījums ir skaidrs: vājš sniegums un pāridarījumi mēdz iet roku rokā, un tādā pašā saistītā pieejā tie būtu arī jārisina.
Iepriekš šajā vietnē jau rakstīts par sekošanu līdzi, kā pētījumu secinājumi tiek izmantoti lasītprasmes uzlabošanai. Pāridarījumi un vājās sekmes ir vēl viens samezglojums, kura kopīgai risināšanai ir jāseko līdzi. Par laimi, Latvijā ir izpratne, ka problēma jārisina, sadarbojoties izglītības, labklājības un veselības nozarēm. Taču, ar to ir par maz. Jāsadarbojas visai sabiedrībai, jo šis samezglojums ir visām ģimenēm un pieaugušajiem kopīgi risināms. Pāridarījumi un vardarbība caurauž sabiedrību un visas tās sfēras – gan privāto, gan publisko, - teikts drošu skolu vietnē Kanādā. Pāridarījumi notiek ģimenēs un tuvās attiecībās, bieži (lai gan ne tikai) tie izpaužas kā vardarbība pret sievietēm un bērniem. Mēs redzam pāridarījumus darbavietās un organizācijās, sportā, politikā un plašsaziņas līdzekļos, lai gan, ja iesaistīti pieaugušie, pāridarījumiem var būt arī citi nosaukumi.
Vēl, citāts no austrāliešu rakstnieka Šenona Bērnsa (Shannon Burns):
Ciktāl varu spriest, pieaugušie ir spiesti darīt visneiespējamākās un postošākās lietas, ko vien var iedomāties, un viņu bērnu uzdevums ir ar to samierināties, cik nu tie spēj.*
Ar aicinājumu darīt radošas lietas,
Viktors
P.S. Eiropas Komisijas Izglītības sociālās dimensijas ekspertu tīkla (NESET) ieteikumi skolām fiziski un emocionāli veselīgas vides veidošanā un pāridarījumu novēršanā.
* As far as I can tell, adults are compelled to do the most improbable and destructive things imaginable, and it’s their children’s job to come to terms with this however they can.
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu obligāta.
