Konferences trešās dienas vakars klāt un atkal nagi niez kopsavilkt to, kas paņemts no Starptautisko izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) pieredzes esences šodienai un turpmākam. Saku “šodienai”, jo tas ir tagadnes laiks, un pie tā arī gribētu turēties, lai neatliktu darāmo uz ne tik noteiktu nākotni. Protams, protams, plānošana nav atcelta, taču rīcība, kas veicama daudz nebīdot uz priekšu, man šķiet svarīgāka 😊
Šodien bijām prom no R programmas, kurā gan vēl ceru ielūkoties šovakar un paķibināties, un bijām vairāk pētnieku darbos. Rīts sākas ar uzrunām, kurās ikreiz iekrīt kādas labas pērles. Tāda bija arī Tomás Ó Ruairc, Īrijas Izglītības ministrijas pārstāvja, teiktajā: jābūt rotējošam trīstūrim – zinātnieki, skolotāji un politikas virzītāji. Ļoti būtiska sakabe, lai būtu prāta darbs lēmumos 😊 Nedrīkst atstāt nevienu pašu virsotni bez apļojošas aprites.
Tāpat arī pirmais [galvenais] referāts, ko sniedza Izglītības pētniecības centra pārstāvis Gerry Shiel, bija tieši par starptautisko izglītības pētījumu lomu lasītprasmes un rēķinpratības (numeracy) politikas lēmumos. Katrā slaidā varēja just, to, kā pētījumu izmaiņu impulsi, radīja papildu nacionālos testus, ilgtermiņa stratēģiju abās minētajās jomās (šeit vidusposma pārskatītā stratēģija), sniegumu mērķu pilnveide, u.t.t. Stratēģijai par pamatu bija seši pīlāri: vecāki, skolotāji, direktori, mācību saturs, skolēni un novērtēšana. Šeit tik piecas ceļa maizītes no Dr. Shiel jeb no pētniekiem politikas veidotājiem [Īrijā]: (i) turpināt atbalstīt datorā īstenotos testus; (ii) turpināt atbalstīt pētnieku iespējas piedalīties izlases, skalu un analītikas pilnveides darbā; (iii) veicināt dalību TIMSS Advanced; (iv) pārdomāt, kā vēl labāk savienot TIMSS 4. un 8. klases pētījumus; (v) strādāt ar PIRLS zemāko rādītāju kopu, lai tā labāk palīdz arī TIMSS pētījumā. Skaisti, vai ne?
Diena paskrēja nemanot, un bija iespēja vērot jau sekundārās analītikas darbus [kas ir prom no korelācijām, vienfaktoru LR, rādītāju īpatsvariem, jo tie ir primārās analītikas darbu posms], kur pētnieki diskutēja/testēja auditoriju par to, kādas ir iespējas ar jauniem modeļiem pilnveidot R programmu, kādas ir iespējas kvalitatīvi konstruēt atkārtotos (piemēram, longitudinālos pētījumus), vai pāreja no papīra formāta uz elektroniskajiem testiem ietekmē rezultātus (īsā atbilde: ne tik ļoti), vai C19 pandēmijas krīzes sekas ir nodalītas un skaidras (īsā atbilde: ir labs brīdis padziļināti pētīt, jo šobrīd atbilžu variācija ir plaša, t.sk. piemēram, pat mācību priekšmetu sadalījumā), u.t.t.
Kas patika visvairāk? Patika “tumšie zirdziņi” jeb kā kādreiz jaunībā saucām disertācijas “slepeno recenzentu” 😊 😊 jeb tos brīnišķos profesorus, kad dažkārt nejauši, dažkārt ļoti jauši koreferēja pētnieku referātus. Zālē izraisījās ilgas un spraigas diskusijas, un dažs labs doktorants svīda ne pa jokam. Šo labo praksi, kad dziļi un profesionāli (nevis virspusēji) jautājumi tiek uzdoti konferences laikā, vienmēr esmu baudījusi. Tā ir ļoti atkarīga no šo izcilo profesoru dalības. Ikreiz ar milzīgu pateicību atceros, kā [simts gadus atpakaļ] prof. M. Hazāns uzdeva jautājumus par ļoti pieticīgajām doktorantes funkcijām. Jo tā ir iespēja augt kvalitātē, un konferences ir tieši tam domātas.
Un… vēl viena starptautisko izglītības pētījumu konferences diena stāv priekšā. Taču šodien paņemts cieši lēmums par to, ka pētījumiem jāturpina atblāzmoties politikas rīcībā. Kā piemēram, PIRLS2021 rezultātu prezentēšanas laikā fiksējām konkrētas plānotas rīcības, kuras sagaidām jau šajā mācību gadā. Mūsu uzdevums būs mierīgi piefiksēt šo plānu īstenošanos. Lai nākamais PIRLS2026, kas būs elektroniskā formātā, ir jau ar lielāku īpatsvaru to bērnu, kas lasa ar prieku un izpratni, un pavisam [atkal] nebūtu to, kuriem ar lasīšanu iet pavisam, pavisam švaki. Tā teikt – lai rotē trīstūris – pētnieki, politikas virzītāji, skolotāji, pētnieki, u.t.t.
Ar
sveicieniem no Dublinas,
Dace
P.S. Pāris saīsinājumi: PIRLS – lasītprasmes pētījums, TIMSS – matemātikas un dabaszinātņu pētījums. Latvijā abi – 4.klase.